«Palūkojot bildītes, rodas iespaids, ka Rīgā ar ielu remontiem nodarbojas totālu idiotu brigādes,» tviterī konstatē Arvis Kolmanis. Taču viņam laikam nebūs taisnība. Tā vismaz apgalvotu Rīgas dome, kuras solījums līdz 1. septembrim remontus noslēgt ar katru dienu veļas arvien lielākā melu kūlenī.
Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins pirmdien paziņoja, ka pašvaldība izdarījusi visu pēc plāna. Taču tie aušīgie komunikāciju īpašnieki tikai vasarā atģidušies, ka zem ielām jāmaina caurules. Tāpat izrādījies, ka jāremontē arī ielu malu ietves, kas arī visu iekavē. Turklāt būvnieki atrunājoties, ka salūzusi bruģa rūpnīca.
Tikmēr pīķa stundās pusremontētās ielas izbauda sastrēgumu nastu. InSorbus tviterī raksta, ka brīžos, «Kad Brīvības ielā izveidojas sastrēgums, tā kļūst par Blīvības ielu». Par Rīgas taisnošanos, ka ilgajos remontos vainīgi visi citi, dusmu tviterī iemet viens no aktīvākajiem būvdarbu pieskatītājiem Māris Jonovs: «Jo remontiem taču jānotiek pašiem, Satiksmes departamentam nav tie jāorganizē un jākoordinē. Vaina visur citur, tikai ne RDSD.»
Vainas mūsu valsts nacionāli noskaņotie politiķi atraduši arī tikko dzimušos mazuļos. Proti, Nacionālās apvienības noraidošās nostājas dēļ koalīcija neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājumu vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušajiem bērniem. Vējonis gan nav atkāpies, un varbūt jau jaunnedēļ Saeimai būs jābalso par prezidenta ierosinājumu jaundzimušajiem nepiekarināt nepilsoņa birku.
«Bailēm lielas acis,» saka Jana Simanovska un turpina:
«Gadā dzimst 50 mazi nepilsoņi un 20 000 pilsoņu. Vai žests, dodot pilsonību visiem jaundzimušajiem, kādu apdraud?»
Tomēr tviterī pilsonības jautājumā sasparojas arī pretējā puse. «Ja piespiež laulāties cilvēku, kas nav izlēmis to darīt, tā ir vardarbība,» atgādina Vineta Poriņa. «Ja uzspiež pilsonību tiem, kuri par to vēl nav izlēmuši, kas tas ir?» jautā Vineta.
Apspēlējot viņas loģiku, saausās citi tvītotāji. Luīze Pastore raksta: «Es piedzimstot uzreiz nebrēcu: "Gribu būt LV pilsone!" Kāpēc man nelika pagaidīt?»
Andzej Mic piebalso: «Nevajag aizmirst, ka bērnam tiek uzspiests arī viņa vārds, kamēr viņš nav izlēmis! Kā tā drīkst!? Tas noteikti ir jārisina!»
Tomēr nedēļas gaitā izrādās, ka 50 nepilsoņu ģimenēs piedzimuši mazuļi tomēr nav mūsu valsts lielākais ļaunums. Gulbenes novada mācītājs Ilgvars Matīss zīmīgajā 13. datumā "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" paziņo par vēlmi nojaukt pirms 62 gadiem Lizumā no laukakmeņiem izveidoto Gosupes velna jeb Gosupes veča tēlu.
Mācītāja Matīsa ganītā draudze ir paudusi, ka, citēju, "visi cilvēka netikumi, viss ļaunais nāk no velna". Tāpēc arī velna piemineklis ir jālikvidē.
Uz tādu kristiešu apņemšanos tviteris reaģē visai asi. Jānim Tereško ir «Grūti noticēt, ka vietējo muļķu mēģinājumi ievilkt Latviju viduslaikos ir nejauši». «Labi, ka vēl nededzina kinoteātrus,» viņš nosaka. Rihards Vālands secina, ka kristietībā padziļinās identitātes krīze, bet Ivars Neiders ironizē, ka velna skulptūra vainojama visās pagasta ligās. «Beidzot ir skaidrs, kāpēc Lizumā tik grūti,» secina Ivars. Tikmēr Kārlis Kalseris sludina mieru un paziņo: «"Gosupes Velns" aicina visus muļķus iedzert tasi tējas un izlasīt kaut vienu grāmatu gadā. Ja nepalīdz - jāvēršas pie speciālistiem.»
Pie speciālistiem šonedēļ tika aizvesti divi kāda Rīgas brīvostas termināļa darbinieki pēc tam, kad Vecmīlgrāvi darbdienas vakarā pārņēma neizturamas smakas mākonis.
Kas īsti liktenīgajā vakarā piesmacēja daļu Rīgas, īsti nav zināms joprojām.
Taču neziņu nevarētu pārmest tviterim. Leons Melis ceturtdienā raksta: «Meli, ka Krievijas militārās mācības «Zapad 2017» sākas šodien, tās sākās jau ar smakas palaišanu Vecmīlgrāvī.» Tikmēr Ruslans Antropovs secina, ka sākusies «Spēle "Kas palaida pifu Vecmīlgrāvī?"», bet «Vieni no atbildības jau izvairījušies», jo secināts, ka ostas teritorija pilsētas piesmirdināšanā neesot vainojama. Savukārt Ēriks Daliba domā, ka lielā smaku brēka bijusi ar mazu vilnu. «Vecmīlgrāvī, kur dzīvo 25 000 iedzīvotāju, sajūtot neizturamu smaku, 112 piezvanīja vien 400, kas ir 1,6%».
Ar skaitīšanu pēdējā laikā čakli padarbojusies arī Izglītības un zinātnes ministrija. Tā secinājusi, ka 14 skolās mācās līdz 20 skolēniem. Piemēram, Jaunmuižas pamatskolā ir tikai 16 audzēkņu, bet Dunavas pamatskolu dienās, kad visi veseli, apmeklē 17 skolēnu. Tādi dati satrauc tviterlietotājus, kas šaubās par mazo skolu lietderību.
Jānis Zvērs vērtē, ka «Dažās lauku skolās situācija kā pēc buboņu mēra. Jumpravas vidusskolas 10. - 12. klasē vien 6 (!) audzēkņi. Seši!!»
Tviterkonts «refleksijas» sāk ironijas vilni: «Steidzami paaugstināt visus iespējamos nodokļus, lai varētu uzturēt arī vidusskolas, kurās no 1.-12. klasei kopā ir mazāk nekā 10 skolēni!» Bet EiroTrollis aiziet pavisam dziļā pesimisma takā: «Dāvana 100gadei, tukša Latvija.»
Tomēr pašlaik rādās, ka simtgadi tomēr sagaidīsim uz priecīgākas nots. Tviterī arvien biežāk redzamas tabulas, kā pašvaldību, piemēram, Rīgas budžeta ieņēmumi nu jau krietni pārsniedz trekno pirmskrīzes līmeni. Latvija šogad bijusi arī ražīgākā reformētāja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Tāpat Latvijas ekonomika veiksmīgi attīstos – pēc OECD aplēsēm, mūsu budžets ir sabalansēts, finanšu tirgū pārliecība ir augsta, bet bezdarbs sarūk.
