Kopš ceturtdienas vakara sociālajā tīklā „Twitter" Latvijas telpā praktiski nav citu tematu, kā vienīgi par notikušo, glābšanas darbiem un traģēdijas iespējamiem cēloņiem. Un sociālie tīkli nav tikai tie, kuros uzzināt ātri pēdējos jaunumus - tā ir vieta, kur cilvēki izgāž savas dusmas, lamā būvniekus un uzņēmējus, arī sēro, izsaka līdzjūtību, organizē palīdzību. Sociālie tīkli dod iespēju būt emocionāli tuvāk notikušajam un atklāj mūsu daudzšķautnainās sabiedrības iezīmes, kuras ikdienā, paliek nepamanītas un izlaužas ārpus - šādā traģiskā brīdī.
Ceturtdienas vakarā parādās pirmie tvīti par operatīvo transportlīdzekļu straumi Zolitūdes virzienā, drīz ir skaidrs arī iemesls - notikusi lielākā traģēdija atjaunotās valsts vēsturē. Foto no notikuma vietas, neizpratne, pat neticība par to, ka kaut kas tāds var notikt pie mums, Latvijā. Manāmi arī joki un ironija par notikušo, godīgi sakot - pirmajās nelaimes stundās tiek sarunātas daudz muļķību, no kurām daļu, apjaušot notikušā patieso traģiskumu, cilvēki vēlāk paši dzēš.
Lai gan ir sociālajiem tīkliem savas ēnas puses, to pielietošana krīzes situācijās var nest kopēju labumu - vismaz informatīvi. To ļoti labi apzinās un pielieto glābēji, kuru tviterkonts VUGD (@ugunsdzeseji) šajās dienās ir tas informācijas avots, no kura iespējams uzzināt jaunāko par glābšanas darbiem.
Un VUGD (@ugunsdzeseji) tviterkonts ir viens no tiem, kurš saņem visvairāk uzmundrinājuma un atbalsta šajās dienās - cilvēki sūta dažādas bildes, laba vēlējumus un izturību, sauc ugunsdzēsējus par varoņiem, izsaka līdzjūtību bojāgājušajiem glābējiem, kā arī piedāvā savu palīdzību nelaimē. Par palīdzēšanu VUGD atbild: "Notikuma vieta joprojām ir bīstama, tāpēc tajā strādā tikai ugunsdzēsēji. Bet paldies par interesi!"
Palīdzības organizēšanā sociālo tīklu lomu, šķiet, nav iespējams pārvērtēt. Naktī izplatītais lūgums nodot asinis, kuras nepieciešamas cietušajiem, izplatās ļoti strauji un nākamās dienas rītā jau redzams rezultāts - garu garās rindas pie asinsdonoru punktiem. Tāpat pēc sociālajos tīklos izteiktiem aicinājumiem uz notikuma vietu tiek nestas silta kafija, tēja, pārtika, segas, un cilvēki ir gatavi palīdzēt, kā nu kurš var un spēj, un ļoti nesavtīgi. Piemēram, kāda vecmāmiņas mazmeitiņa atklāj, ka viņas omīte ir noziedojusi traģēdija cietušajiem visu savu iekrāto zārka naudiņu.
Cilvēcīgie un formālie oficiālo iestāžu tvīti ļauj saprast notiekošo, bet skaudru emocionālo dimensiju tajā ienes traģēdijā cietušo tuvinieku ieraksti tviterī. Katrīna (@hot_long_banana) 21.novembra vakarā raksta: "Es lepojos ar savu tēti. Viņš centās glābt citu dzīvību, nedomājot par savējo." Viņas tētis ir viens no ievainotajiem ugunsdzēsējiem.
Pazīstami un nepazīstami cilvēki tviterī cenšas Katrīnu atbalstīt, piedāvājas palīdzēt. Un, kā vēlāk atklāj pati Katrīna - šāds atbalsts ir palīdzējis, viņas tētim ir kļuvis labāk: "Pateicu tētim, lai ieiet twiterī un paskatās visus twītus. Paldies jums. Viņš ir palicis priecīgs, jo tik daudzi viņu atbalsta šajā momentā. Pateicoties jūsu retwītiem, mans tētis ieguva cilvēkus, kuri spētu viņam palīdzēt. :) paldies jums."
Šis stāsts vēl ir ar labām beigām, bet daudz vairāk tādu... kur stundām ejot cerības izplēn. Tiešām sirdi plosoši to vērot, redzēt, lasīt. Protams, ne visi savas sajūtas izliek uz delnas visu apskatei sociālajos tīklos, bet piemēram: Kristofers (@Kristofers_Free) to dara. 24 stundas pēc traģēdijas viņš raksta: "Es savu mammu no #maxima vēl neesmu sagaidījis. Es nekaunos no savām asarām... es ceru vēl uz to labāko! #prayforLatvia"
Vēl pēc pāris stundām Kristofers (@Kristofers_Free): "Vienīgais ko varu, tas ir atbildēt uz līdzjūtībām, vismaz tā cenšos sevi nodarbināt. "paldies". Līdzjūtību un atbalsta ir patiešām daudz."
Ar katru stundu cerības izplēn arī Kristoferam: "Turējos cik spēju, bet ja miruši jau 50 cilvēki, kāda vēl man te cerība?" Un pēdējais ieraksts no Kristofera ir šāds: "Sveiki! Viss ir beidzies, diemžēl traģiski, bet paldies, ka ticēji un cerēji ar mani! Atbalsts bija svarīgs!"
