Bet Ivars Motivāns domā, ka pie rudenīgajiem laika apstākļiem ir vienīgi paši tviterotāji. Viņaprāt, tieši tad, kad soctīklos beigs vaimanāt par pilnīgi normālu aprīli, pienāks parasts maijs un atskanēs sajūsmas spiedzieni par pavasari.
Manuprāt, Ivars kļūdās, jo, pienākot maijam, jau tiks ieslēgtas vaimanas par vasaras neesamību, bet galvenais taču ir, lai Jāņos kārtīgi līst, jo tas nozīmētu, ka vairs nesnieg.
Būs vai nebūs vasaras, to nevar zināt, bet viens ir skaidrs – pašvaldību vēlēšanas būs. Kandidāti ir pieteikušies, varam tos skatīt un vērtēt. Centrālā vēlēšanu komisija šonedēļ nolēma pagarināt deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu piecās pašvaldībās, jo tajās iesniegts tikai viens saraksts.
Esošajai varai konkurentu nav, to pamanījuši arī tviterlietotāji, tādēļ Mahris Zmeycharauski @Zmeycharauski piedāvā mainīt pašvaldību vēlēšanu kārtību - dažās mazajās pašvaldībās varētu vēlēšanas vairs nerīkot līdz brīdim, kad priekšnieks nomirst.
Patiesībā, to varētu darīt arī dažās lielajās pašvaldībās, piebilst Juris Lipsnis @jurissuits.
Tviterī piekrīt arī eksprezidenta Valda Zatlera šonedēļ teiktajam intervijā Latvijas Radio, ka Latvijas pašvaldības kļuvušas par "maziem oligarhiņiem", tām pieder vara, uzņēmumi un vietējā prese. Situācija ir kā komunistu okupācijas laikā, kad mediji bija Komunistiskās partijas varas orgāns. Vairumam vīterotāju pēc šādām atziņām acu priekšā ir piejūras pilsētas spilgti cepurainā pundura tēls, bet viņš nav vienīgais.
Tviterī, piemēram, ir arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš – parasti viņš tur liek savas bildes ar sportistiem, uzņēmējiem, zinātniekiem un bērniem, bet šonedēļ viņš nolēma vairs neklusēt un beidzot ko teikt par Jelgavas bērnunamā notiekošo. Mazliet samelot.
Esot saņemts Valsts bērnu tiesību aizsardzības (VBTAI) slēdziens. Vardarbība pret Jelgavas bērnu nama audzēkņiem neapstiprinās. Esot jāpilnveido pedagoģiskā darba metodes. Tātad viss kārtībā.
Parasti mēra tvīti patīk tikai Zaļo zemnieku partijas tviterkontam, bet šoreiz uz to reaģē arī Gundega Fokina @zilace: “Baisi! Viss turpināsies pa vecam, jo pāri visam svarīgāk nezaudēt finansējumu, radītās darba vietas un infrastruktūru”.
Tāds ir viņas vērtējums un jāpiebilst, ka turpat tviterī VBTAI @bernutiesibas informē, ka šī Rāviņa izplatītā ziņa neatbilst patiesībai – jo darbs turpinās divu administratīvo pārkāpumu lietās par darbinieku iespējamo vardarbību.
@zilace @AndrisRavins Informējam, ka šī ziņa neatbilst patiesībai - darbs turpinās divu administratīvo pārkāpumu lietās par darbinieku iespējamo vardarbību.
— VBTAI (@bernutiesibas) April 26, 2017
Attiecīgi secināms, ka Zemgales hercogistē spītīgi cer, ka atsevišķi gadījumi neapstiprināsies un līdz ar to varēs teikt, ka arī visa esošā sistēma ir laba.
Līdzīgi kā Rīgā, par izglītību runājot. Tviterlietotāji pieļauj, ka Izglītības, kultūras un sporta komiteja ir lietojusi kādus grādīgos dzērienus, jo kā gan citādi var nonākt pie secinājuma, ka nepietiekami augstos 12.klases latviešu valodas eksāmena rezultātos vainojams eksāmens, nevis skolēnu zināšanas.
Šim galdiņam vairs neliet – aicina Sanita Jemberga @jemberga. Inga Spriņge @IngaSpringe šausminās, ka kaut ko tādu spēj pateikt amatpersona, kas atbildīga par Rīgas skolu kvalitāti.
Bet Fanija Šitca @fanijasitca secina, ka tā ir it visās jomās– lai kāda būtu problēma. Piemēram, ir taču skaidri saprotams, ka slepkavībās vainojami ieroči, ne cilvēki. Tā ir ērtāk.
Brīvības pieminekļa restaurācijai nav naudas, tā ziņo laikraksts "Latvijas Avīze" un ziņa satrauc vīterotājus. Ja grib savest pieminekli kārtībā līdz simtgades svētkiem, darbi jāsāk jau šogad. Darbi esot ieplānoti, bet ne Rīgas pašvaldība, ne valsts tam naudu nedod. Nepieciešami aptuveni 200 000 eiro.
Tādas šķības prioritātes valstī un pašvaldībā, spriež vīterotāji. 100 000 eiro Kiviča raidījumam atrod, bet 200 000 eiro Brīvības piemineklim – nevar, aizdomājas vīterotājs @Nepareizais.
Tviterī pamanīts arī fakts, ka “Rīgas meži” pirkuši advokātu pakalpojumus par 750 000 eiro, bet, protams, Brīvības piemineklim naudas nav.
Ceturtdaļmiljons advokātiem daudziem šķiet stipri par dārgu un nesaimniecisku, ja pieņem, ka stundas darbs maksā 100 eiro, tad ik dienu strādājot vismaz astoņas stundas, abiem nolīgtajiem advokātiem būtu jāstrādā līdz 2019.gada jūnijam – ātri sarēķina Ģirts Rūda @GirtsRuda.
Bet, palūkojoties no mazliet citu skata punkta uz pieminekļa naudas trūkumu, – vai sabiedrība dotu naudu Kivičam, vai maksātu advokātiem ceturtdaļmiljona? Visticamāk, ka nē, tāpēc tas jādara valstij un pašvaldībai, bet tā kā svarīgākajam piemineklim valstī atbildīgajām iestādēm naudas nav, tam jau nu gan tauta varētu saziedot, spriež Kristīne Āboliņa @uguniigaaa.
