Jaunais Nacionālās operas vadītājs - komponists Zigmars Liepiņš - ar šo ziņu tiek iesākta nedēļa, un visiem interesē, kas mainīsies baltajā namā. Politiķi no partijas, kurai Liepiņš ziedojis, steidz tviterī sajūsmā gavilēt. „Liels prieks, ka beidzot @Nacionala_opera būs kārtīgs vadītājs - latviešu vēsturē spēcīgākās operas viens no autoriem - Zigmars Liepiņš!" raksta Jānis Iesalnieks.
Citu sajūsma ir piezemētāka, pirmkārt, tiek izcelts jaunā vadītāja raksturs. Jurģis Liepnieks norāda: „Oi kā gribētu pēc kāda mēneša redzēt sejas tiem Operas darbiniekiem, kuriem likās, ka Žagars ir despotisks, neieklausās arodbiedrībā utt."
Operā atgriezīsies mūzika un tā dominēs pār režiju - šo jaunā vadītāja paziņojumu cenšas saprast un tulkot tviterlietotāji. Bet viens gan esot skaidrs – „opera tagad kļūs par rokoperu," smej Mārtiņš Vilemsons. Aldis Gobzems šo paziņojumu sapratis vēl nedaudz savādāk: „Ja Metropolitena operas direktors paziņotu par Brodvejas ienākšanu operā, viņš nešaubīgi lidotu nākamajā sekundē. Esmu par to pārliecināts."
Vēl kāds uztraucas par to, vai Liepiņš ir informēts par to, ka operā ir arī balets un bērnu izrādes, ne tikai mūzikli.
Bet žurnālistu puses pārstāvji atgādina par desmit tūkstošu latu ziedojumu Nacionālajai apvienībai. „Ne velti jau pirms divām nedēļām Rīgā bija skaidrs, ka jaunais Operas šefs būs 'ņekijs Liepiņš'..." raksta Baiba Strautmane. Viņa arī rēķina, ka partijas kopējie vēlēšanu tēriņi bija 85 tūkstoši lati - sanāk 15% Liepiņa naudas. Grendes histēriskajai rīcībai parādās kreditoru prasījums, viņa rēķina.
Citi mēģina oponēt - ziedojums taču veikts sen, sen - 2011.gadā. „Vai nu tiešām tāds Mihaila Tāla tipa šaha gājiens?" vaicā tviterlietotājs ar vārdu "Par Sauli". Un te tiek atgādināts - šajā laikā arī tika aizsākta histēriskā ņemšanās ap operas vadības nomaiņu.
Gribi tici, gribi nē, bet Liepinš nav pieclatnieks, pat ne simtnieks - visiem jau neizpatiks. Tādēļ MB (@melnsuzbaIta) tomēr cenšas norādīt, ka labāks par iepriekšējo jau būšot: „Liepiņš diez vai derot, viņš rakstot rokoperas, nevis operas. Nosauciet man, lūdzu, Žagara operas: visas pārējās, izņemot «Grende, atkāpies»."
Nākamais apspriežamais personāžs ir šaha lielmeistars Garijs Kasparovs. Viņa lūgums piešķirt Latvijas pilsonību raisa pamatīgu viedokļu daudzveidību.
Tviternacionāļiem šajā nedēļā jau patīk Liepiņš, tādēļ sirdī vietu Kasparovam tie nespēj atrast.
Viņš esot nevēlams elements, jo jau iepriekš ne pārāk labi izrunājies par nepilsoņu tēmu un, iespējams, varētu ar „Saskaņas centru" kādu kopīgu politiku saveidot, piemēram, aizņemt kādu siltu vietu Eiroparlamentā. Kopumā potenciāli bīstams elements Latvijai.
Aizsardzības ministrs Artis @Pabriks šo apdraudējumu gan neredz. Viņaprāt, pilsonība „noteikti jāpiešķir! Kasparovs ir demokrāts, izcila personība, dos Latvijai daudz. Mums jālepojas par viņa lūgumu".
Atmetot politiku, uzņēmēji rēķina, ka iedot Kasparovam pilsonību būtu izdevīgi. „Noteikti būtu lielāks ieguvums nekā CNNā drillēt remdenu klipiņu par LV, kuram tāpat netic," vērtē Ralfs Vīlands. Visticamāk, Saeimai nāksies sadalīties – „kas-par-ovos, kas-pret-ovos un kas-atturo-vos"- rezumē Mārcis Ločmelis.
Šonedēļ par tādu kā tvitercitātu varētu nominēt kāda projekta „Pieslēdzies Latvija" laureāta atziņu: „Dators ir laba lieta - 5min pasēdi un puse dienas pagājusi." Šķiet, kaut kā tā deputātiem gāja ar to budžeta pieņemšanu šonedēļ, kura ievilkās līdz ļoti vēlai naktij. Viens no iemesliem varētu būt tieši tviterlietošana - diezgan naski mūsu deputāti darba laikā tvītoja savas domas par budžeta sēdē notiekošo un ne tikai. Lai nu kā - arī finanšu ministrs Andris Vilks gavilē, gluži kā par jaundzimušo: „Ir pieņemts mans 4tais budžets! Paldies kolēģiem, ministriem, koalīcijai. Šis ir labākais no visiem, kaut ar saviem trūkumiem, ultimātiem." Nu ja, tie jaunākie jau tie labākie. Vismaz sākumā.
Lai gan dzimis nakts melnumā - vislabākais. Ivaru Svilāns gan atļaujas to apšaubīt: „Ātros sms kredītus nedrīkst izsniegt naktīs, jo tas var būt slikts finanšu lēmums. Bet ko gan nozīmē valsts budžeta pieņemšana naktī?"
Turpinot par ekonomiku: vēl viens ekonomistu novērojums - tuvojoties eiro ieviešanai, statistikas ailes kļūst aiz vien dīvainākas. Krīzes nav, „Latvijā vairs nav ne tikai inflācijas, bet arī deflācijas, pilnīgs vāks!!!" raksta Pēteris Strautiņš. Uz to viņam naski citi tviterlietotāji piebilst: un cukurfabrikas arī vairs nav, biodīzeļa ražošanas arī.
Pēc izvērstākas diskusijas par ekonomiku atliek secināt Dzintara Hmieļevska vārdiem, kas ir un kas nav: „Tam nav nozīmes. Galvenais, ka jebkuru diskusiju par tautsaimniecību Latvijā var novest līdz cukurfabrikām."
