Visu par preambulu teikto, protams, vienā tviterapskatā neapvienot, jo kā norāda Mārtiņš Pričins: „Lasot diskusijas rodas jautājums - kur cilvēkiem tik daudz laika, lai tik ilgi runātu tviterī?"
Daļu sabiedrības attieksmes labi raksturo tviterlietotājas Ievas Brantes teiktais: „Pārlasu Levita preambulas tekstu vēl. Un vēl. Un pēkšņi saprotu, ka tā nav preambula. ...Ta ir mīlestības vēstule mūsu Latvijai!" Preambula un turklāt latviska ir nepieciešama ar steigu, uzskata arī Klāvs Pētersons un daudzi citi tviterlietotāji.
Tikpat daudz arī viedokļu pret to, galvenokārt norādot - ir valstī svarīgākas problēmas. Rita Eva Našeniece uzskata, ka „preambulu varētu pieņemt, tad ķerties beidzot pie darba, apturēt Latvijas izpārdošanu, mazo uzņēmēju izputināšanu, etniski segregētu izglītību". Līdzīgu viedokli pauž arī Mārcis Ločmelis: „Aktuālāk būtu preambulu uzrakstīt krimināllikumam, kurš pārāk bieži tiek uztverts vien kā cenrādis riskantiem un apšaubāmiem darījumiem."
Aldis Greitans piebilst: „Par Satversmes preambulu kreņķējas tie, kas uzskata, ka pasauli var labot, uzrakstot labākas instrukcijas (likumus, MK noteikumus utml.)."
Lai gan tādu ļaužu nav daudz, tomēr atrodams arī viedoklis - ar preambulas nomaiņu vien nepietiek, ja maina, tad Satversmei jāmaina ne tikai ievads, bet tā visa – pilnībā. Māris teic: „Nu bāc, mums vajag jaunu Satversmi ar visu preambulu, ne vecajai kabināt klāt zilus brīnumus!" Līdzīgi domā arī Juris Celmiņš: „Piekabināt 90gadīgai Satversmei jaunu preambulu tā jocīgi sanāk. Pasaulē tam nav precedenta. Sakarīgāk būtu šo preambulu uzskatīt kā sākumu jaunas Satversmes izstrādāšanai. Levitam labi sanāk, lai raksta tālāk."
Protams, lai gan daļa tviterlietotāju un sabiedrības teiks, ka ar Satversmi un svētām lietā nejoko, tomēr jaunu joku radīšanai tā ir pateicīgs temats.
Piemēram, „cik latviešu vajadzīgs, lai nomainītu preambulu? Četri! Viens, kas maina un 3, kas dzied - cik laba bijusi vecā", joko Robins. Kopsavelkot visu diskusiju un savstarpējos apvainojumus un viedokļus, situāciju labi raksturo ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs:
„Tā muļķīgi sanāk: ja esi par Satversmes preambulu, tad esi fašists, ja pret, tad kremlins..."
Viedus vārdus bilst arī tviterlietotājs ar vārdu Viedis: „Sāls jau nav vārdā, kas izsaka IDEJU, bet rīcībā atbilstoši IDEJAI! Varbūt nevajag preambulu, bet tieši RĪCĪBU tajā paustajām vērtībām!"
Un noslēdzot diskusiju par preambulu, nākas secināt: lai gan tās mērķis ir vienot, taču sociālajā tīklā tā vairāk šķeļ.
Piemēram, viens no aktīvākajiem preambulas pretiniekiem sociālajos tīklos Didzis Melbiksis ierosina „sadalīt LV divās daļās. Viena ar preambulu, otra bez. Un paskatīsimies, kurā daļā dzīve būs labāka."
Dāvina Latvijai savu apņemšanos
Un noslēgumā, kā apliecinājums tam, ka Latviju ļaudis tomēr mīl - Veiksmīga akcija sociālajos tīklos šonedēļ ir uzsācis Latvijas Radio kopā ar vienoto sabiedrisko mediju ziņu portālu LSM.lv. Tajā ļaudis aicināti uzdāvināt apņemšanos sev un savai valstij - to iepinot simboliskā apņemšanās kamolā. Kā solījumu sev un Latvijai 95.gadu jubilejā ar realizācijas termiņu līdz simtgadei.
Apņemšanos pāris dienās jau ļoti daudz - pāri simtam - un tās ir ļoti dažādas, bet visas vērtīgas un mīlestību Latvijai apliecinošas. Piemēram, kļūt par sākumskolas skolotāju, mācīt bērniem mīlēt un cienīt Latviju. Visai daudz cilvēku apņemas Latvijai līdz simtgadei uzdāvināt vismaz par vēl vienu latvieti vairāk, citiem mērķi vēl lielāki - sagādāt pat veselus trīs mazus latvietīšus. Iestāties deju kopā vai korī, lai piedalītos simtgades Dziesmu svētkos, palīdzēt līdzcilvēkiem, arī atmest smēķēšanu ir populāra apņemšanās. Protams, nav labu vai sliktu apņemšanos - radīt savu biznesu, daļu ienākumu ziedot labdarībai vai apsolīties vairāk neburkšķēt piebāztā trolejbusā un nelamāt valdību svētdienās. Tās visas ir derīgas, lai iepītu apņemšanās kamolā.
