Tviteris gan drīz vien sašaubās par to, vai skaļie saucēji maz ir īstie ieinteresētie pret latviešu valodu skolās. Armands Onzuls vēstī:
Lasu ziņas, redzu - pikets Rīgā. Spriežot pēc bildēm, nodomāju, ka pensiju jautājumā. Izrādās, ka pret LV valodu kā vienīgo skolās. #arkward pic.twitter.com/w8H7PWoEG5
— Armands Onzuls (@ArmandsOnzuls) October 23, 2017
Lai gan skolās brīvlaiks, mītiņā tiešām redz tikai dažus jauniešus, kas turklāt pat nespēj izskaidrot, kāpēc ieradušies un kas rakstīts uz viņu rokās ietuncītajiem plakātiem.
Edgars Jēkabsons tviterī secina, ka «Šodienas pikets pret izglītību latviski ir laba ziņa par sabiedrības integrāciju. Protestētāju vidū maz jauniešu, tātad veiksmīgi integrējas.»
Tomēr ne visi čivinātāji ir tik miermīlīgi. Ingus Kļaviņš uzdod kā ar cirvi:
Pikets pret skolu reformu līdz vēmienam absurds. Sovjetu bābas, atvainojos, savākušās, lai lemtu kā jāmācās par viņām 50 - 60 gadus jaunākiem cilvēkiem. Pašām visticamāk 6-7 klases pabeigtas.
— Ingus Kļaviņš (@ingusklavins) October 23, 2017
Bet AValdbergs precizē, ka «Vispār jau tas ir nevis prokrievisks, bet pretlatvisks pikets. :)»
Daudzi pukojas, ka uz piketu sanākušie vecīši teju trīsdesmit brīvvalsts gados nav pratušies iemācīties latviešu valodu. Bet citi plakātu turētāju rīcībai redz arī iemeslus. Piemēram, ArmandsFM domā, ka «Cilvēki piepelnās, kā prot. Ar vienu pensiju grūti izdzīvot. Katrs šāds pikets ļauj piepildīt vienu pirkuma groziņu ar gardumiem.»
Bet par īstu tvitergardumu kļūst ziņa, ka 17 gadus vecs Latvijas pilsonis Šveicē ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus. Tīmeklī sēdošie ne tik ļoti jūt līdzi cietušajiem, bet šajā vēstī atraduši iemeslu, lai paspēlētos ar mūsu radikālnacionālistiski noskaņotajiem prātiem par bēgļu, imigrācijas un emigrācijas tematiem.
trakums ar tiem imigrantiem.https://t.co/IZ1P4k37cW
— Dāvids Vikmanis (@vikmanis) October 23, 2017
Arī Armandam Onzulam ir sakāmais par šo tēmu: «Radikalizācija! Islams! Terorisms! Imigrācija! Oi... tas tak mūsējais latvietis...»
Savukārt «Debora» kūdītājus un jau sakūdītos cenšas mierināt ar frāzi, ka «Ar galvu slimu cilvēku diemžēl netrūkst nevienā tautā.»
Diezgan veselīgi ir bijuši šīs nedēļas valdības lēmumi patriekties ar budžeta naudiņu. Nu, veselīgi tiem, kam tie eiro tiks. Piemēram, lauksaimnieki, kas pēc izmērcēšanās aizvadītās vasaras nogalē nokrišņus droši vien ienīst vairāk nekā dažs labs politiķis bēgļus. Ministri nolēma cietušajiem lauksaimniekiem iedot 15 miljonu eiro bēdu naudu. Tviteris kļuva domīgs.
«Zemnieki negrib tērēt savu naudu apdrošināšanai, bet grib, lai viņu zaudējumi tiktu segti no «svešas» naudas?» jautā Pēteris P.
Vēl skeptiskāks ir Agris Krusts, kurš tvīto:
Zemnieki atkal privatizē peļņu un nacionalizē zaudējumus. Foršs bizness
— Agris Krusts (@agris_krusts) October 24, 2017
Viņš arī piebilst: «Gan jau, ka daudzi saņēmēji ir miljonāri. Nabadzīgākie zemnieki pie tās naudas netiks vispār.»
Savukārt Andžejs Mickēvičs secina, ka «Lauksaimnieki un lopkopji tādā priviliģētā statusā: lietus, zaudējumi - kompensācija. Saražoji par daudz, nevari pārdot - kompensācija.»
Andžejam skarbs vārds sakāms par vēl kādu valdības lēmumu - Aglonas bazilikas komunikācijas centra renovācijai piešķirt 374 tūkstošus eiro. Dāsnuma iemesli divi – pirmkārt, tur tiks svinēta valsts simtgade, bet, otrkārt, ar varbūtību 50/50 uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinībām ieradīšoties pats Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks.
«Vai nav jauki?» tviterī raksta Andžejs, bet turpmākais viņa teksts laikam nebūs domāts kristīgām ausīm: «Aglonā, iespējams, ieradīsies visu zombiju zombijs, tāpēc tiek aizmirsts, ka Latvija ir sekulāra valsts un tiek izmesti 375 000€.»
Valsti no baznīcas vai baznīcu no valsts mums reizēm tiešām ir grūti nošķirt, jo tviterkonts Tieslietu ministrija paziņo:
Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētki Aglonā 2018. gadā notiks no 12. līdz 15. augustam. Vairāk lasi: https://t.co/OWh77AW3ww pic.twitter.com/AtkYPiXeOB
— Tieslietu ministrija (@Tieslietas) October 24, 2017
Bet, kamēr Tieslietu ministrija spodrināja Aglonas tēlu, valdības māja dalīja naudu un Saeimas deputāti pirmoreiz palasījās nākamā gada valsts budžeta paku, tauta parastā tviterī pārgāja uz tveramāku lietu aprunāšanu. Sinoptiķi pusnedēļu nāciju mierīgi gatavoja pirmajam sniegam, turklāt uzreiz trakam putenim.
«Pirmais sniegs!» līdzīgi kā daudzi citi iesaucas Anna Katra. «Pagājušajā gadā centīgi skaitīju visus apmēram līdz Ziemassvētkiem. Pēc tam apnika. Un skaits arī nojuka...»
Laikapstākļu tautiskais pareģis Vilis Bukšs, kura prognozes gan parasti mānās, paziņo:
Pirmajā sniegā. Ja pirmais sniegs sāk snigt nedēļas sākumā, tad ziema būs laba. Ja nedēļas beigās - tad rudens garš un ziema slikta. pic.twitter.com/S6cz8M8mSF
— Vilis Bukšs (@meiravietis) October 26, 2017
Tā kā sniga trešdienas vakarā, turklāt daudzviet tā pašķidri kopā ar lietu, ej nu sazini, kāda tā ziema būs.
Tviteris arī ļaujas pavicoties, vai par pirmo sniegu ir jābazūnē sociālajos tīklos. Artis Salmiņš tam pielāgojis veco stāstu par Daini.
Lūdzu esiet, ka Dainis ???#sniegs pic.twitter.com/Up1IGSXMMH
— Art is SALMIŅŠ (@SalmsLV) October 26, 2017
