Piemēram, Zane B. raksta: "Nesaprotu par ko cilvēki priecājas pulksteņa pagriešanas sakarā. Man kā nāca no rītiem miegs, tā turpina nākt."
Pragmatiski šai lietai pieiet Edgars Pastars:
Grūti spriest par ietekmi kopumā, bet, strādājot no 8 - 20, tas ziemas laiks nedod īsti neko. Tumsa paliks tumša.
— Edgars Pastars (@E_Pastars) October 30, 2017
Bet tviterī jūt arī to mazākumu, kas tomēr jūtas ieguvēji. To vidū Gunita: «Kaifojot par pulksteņa grozīšanu, cepu pildītās pankūkas. Šodien par stundu ilgāk varēšu ēst!»
Bet Jānis Tereško ierosina grozīties biežāk: «Lai uzlabotu pašsajūtu un ietaupītu elektrību, pulksteņa rādītāji būtu jāpārgriež katrā nedēļas nogalē. Un nevis par vienu, bet gan par 24h atpakaļ."
Šķiet, kā pagriezis laiku atpakaļ pirmdien sajutās kāds Ainārs Šlesers, saukts arī par buldozeru. Proti, Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija uzaicināja Šleseru pastāstīt, ko un kāpēc pirms daudzajiem gadiem ar citiem oligarhiem pārsprieduši viesnīcas «Rīdzene» numuriņā.
Šlesers tiešām tērzēja vaļīgi un ilgi, it kā pļāpājis nebūtu kopš politiķa karjeras laikiem. Vien līdz valsts nozagšanas tēmai netika.
Taču tāds ilgs muldoņa aizkaitina tviteri. «Sakiet, lūdzu, nevar kaut kā tam tiešraides video nimbu piemontēt?» jautā Inese Liepiņa. «Šlesera taktika vienkārša,» konstatē tviterlietotājs Valters: «Pārvērst sarunu balagānā, kārtīga ironijas deva. Komisija nevada sarunu.»
Bet Māris Mičerevskis pēc tādas izrunāšanās jau redz tālāk: «Drīz Šlesers būs atpakaļ. Un šitās komisijas viņam labi palīdz.»
Runājot par Šleseru un citiem oligarhveidīgajiem, vietā pieminēt visu svēto dienas priekšvakaru jeb Halovīnu. Tas laikam nebūtu kārtīgs latviešu tviteris, ja tā publika nesāktu villoties par šo dienu jau pašā tās saknē – proti, vai pareizi ir teikt Helovīns vai Halovīns. Valodnieki gan drīz ievieš kārtību, ka īstā versija ir ar burtu A – Halovīns. Un Alvis Balodis brīdina: «Senču veļi atnāks un iedos bietē tiem, kas kropļo senču valodu un neprot uzrakstīt vārdu «Halovīns».»
Un tad jau var plūkties tālāk – ka tie jau nav nekādi latviešu svētki, ka mazajiem būtu jāiet budēļos un vispār labāk jāplucina Mārtiņdienas zoss.
Daudzi savukārt nejaukās domās par saldumu prasītājiem. Piemēram, Reinis Poznaks raksta: «Halovīns ir tā diena gadā, kad veicināt demogrāfiju nešķiet nemaz tik laba doma.»
Tikmēr citi priecājas, ka bērni puslīdz jēdzīgi pavada laiku un tiek pie saldumiem. Tviterlietotāja Lea tādu dienu gribētu arī lielajiem: «Varētu būt arī tāds Helovīns pieaugušajiem, kur pēc plkst. 22.00 tu apstaigā kaimiņus, un katrā dzīvoklī tev ielej pa šotam.»
Visi svētie pieminami arī vēl kādā politiskā notikumā jau pēc 31. oktobra. Kristīne Lapiņa raksta: «Halovīns taču jau beidzies?! Lāčplēsis ir gatavs kandidēt uz ekonomikas ministra amatu.»
Runa ir par bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi, kuru daži pusoficiāli «Vienotības» politiķi grib iebīdīt ekonomikas ministra krēslā ilgi aizejošā Arvila Ašeradena vietā. Tvītotājs Jānis Butkevičs secina, ka «Trīs deputāti vēlas piemest savas trīs saujas smilšu Vienotības kapam.» Līdzīgās domās arī tviterkonts hansa_lv: «Ja ekonomikas ministram V ir vismaz 3 spēcīgāki kandidāti, bet tiks izvirzīts Lāčplēsis, tad ar ko V atšķiras no ZZS?»
Bet Inga Spriņķe līdzīgi kā citi paspēlējas ar Lāčplēša daiļo uzvārdu:
Laimdota, Kangars (atsaucas arī uz vārdu Kampars), tagad Lāčplēsis... Es jums teikšu, eposs, ne partija!
— Inga Spriņķe (@IngaSPR) November 2, 2017
Uz mistiku un tviternepatiku šonedēļ pavilcis vēl kāds notikums – daži diriģenti un zinātnieki ceļ trauksmi, ka nācija valsts himnu «Dievs, svētī Latviju» dzied nemākulīgi un ka tādiem, kam zilonis uz ausīm pasēdējis, vispār jāaizliedz dziedāt.
«Šeit nav nekāda Amerika, kur valsts himnu tūkstošu un miljonu auditorijai atļauts dziedāt gan deviņus gadus vecām solistēm, gan popzvaigznēm,» par zinātnieku šūmēšanos ironizē Madara Fridrihsone.
Tviterlietotāja Yasmina saka: «Man ļoti patīk, ka mūsu himna var skanēt citādi. Bērni, mūziķi, tikai instrumentālā izpildījumā. Himna nav neaizskarama mūmija.»
Bet noslēgumā lai iet arhibīskapa Jāņa Vanaga tvīts: «Man liekas, ja baznīcā Dievu var slavēt roka stila dziesmās, tad arī himnu nevajadzētu saslēgt akadēmiskos rokudzelžos.»
