Pēc desmit gadus ilgušām sarunām panāktā vienošanās paredz, ka Irānai nāksies demontēt divas trešdaļas no centrifūgām, kas domātas urāna bagātināšanai, nododot tās starptautisko ekspertu uzraudzībā. Tāpat nāksies atbrīvoties no 98% bagātinātā urāna. Savukārt starptautiskās aromenerģijas aģentūras inspektoriem būs pieeja jebkuriem objektiem jebkurā laikā.
Runājot par iespējamo ekonomisko sankciju atcelšanu, ASV un ES no savas puses ir apņēmušās atcelt sankcijas pret Irānas naftas un banku sektoru. Taču vienlaicīgi tiek norādīts, ka tās tiks nekavējoties atjaunotas, ja vienošanās noteikumi tiks pārkāpti. Turpmākos piecus gadus gan joprojām būs spēkā ieroču embargo, bet aizliegums tirgoties ar ballistiskajām raķetēm – vēl astoņus gadus.
Gandarījumu par panākto vienošanos paudis Irānas ārlietu ministrs Mohameds Zarifs, kurš līdzīgi kā Irānas prezidents Hassans Rouhani ieilgušo strīdu ar Rietumiem nosaucis par nevajadzīgu krīzi.
"Mēs panākam vienošanos, kas nav perfekta nevienam, taču tas ir labākais, ko mēs varējām panākt. Un tas ir nopietns panākums visiem mums. Šī diena varēja būt cerību beigas, taču tagad mēs aizsākam jaunu cerības nodaļu," sacījis Zarifs.
Šim viedoklim piekrīt arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerini, kas norāda, ka šī vienošanās sniedzas daudz tālāk par Irānas kodolprogrammu.
"Šis ir lēmums, kas var atvērt jaunu nodaļu starptautiskajās attiecībās un pierādīt, ka diplomātija, koordinācija un sadarbība spēj pārvarēt gadu desmitiem ilgušu saspīlējumu un saspīlējumu. Šis ir cerības stars visai pasaulei un mēs visi ceram, ka šajos laikos tas ir ļoti vajadzīgs," teica Mogerini.
Vienošanās ir diplomātiska uzvara ASV prezidentam Barakam Obamam, kas sarunas ar Teherānu izvirzīja kā vienu saviem galvenajiem ārpolitikas mērķiem. Bet Vašingtonas sabiedrotā Izraēla, kas allaž stingri iestājusies pret vienošanos ar Irānu, uz jaunumiem reaģēja nekavējoties un asi. Premjers Benjamins Netanjahu paziņojis, ka vienošanās ir „slikta kļūda vēsturiskos apmēros."
Pēc viņa vārdiem, Izraēlai joprojām rada bažas fakts, ka kaujinieciski noskaņotā Irāna saņems brīvu pieeju kodolieročiem, jo daudzi no ierobežojumiem, kuriem vajadzēja to novērst, tagad tiks atcelti. Papildus tam Irāna saņems arī simtiem miljardu dolāru, kas ļaus tai turpināt īstenot savu agresīvo politiku un teroru visā reģionā un visā pasaulē.
Arī Izraēlas ārlietu ministra vietniece Tzipi Hotovelija paziņoja, ka „vienošanās ir rietumvalstu vēsturiska padošanās ļaunuma asij, ko vada Irāna.” Ierakstā sociālajā tīklā Twitter viņa piebilda, ka „Izraēla darīs visu iespējamo, lai censtos un apturētu vienošanās ratificēšanu”.
Savukārt Izraēlas izglītības ministrs naftali Benners paudis: "Mums visiem ir jāsaprot, ka ir iestājusies jauna, drūma un tumša ēra. Ja pēc 20 gadiem kodolbumba uzsprāgs Ņujorkā vai Londonā, mēs tam iemeslus varēsim meklēt 2015. gada 15. jūlijā. Izraēla vienmēr ir teikusi, ka tā centīsies novērst atomieroču nonākšanu Irānas rokās. Mēs no šiem vārdiem neatkāpjamies un esam gatavi darīt visu nepieciešamo, lai sevi aizsargātu."
Domājams, Izraēla īpaši lielu spiedienu izdarīs uz tagad republikāņu kontrolēto ASV Kongresu.
Sagaidāms, ka ANO Drošības padomē jau nākamajā nedēļā tiks iesniegts rezolūcijas projekts, kas uzliks par pienākumu Irānai ievērot noslēgtās vienošanās punktus. Visticamāk, ka šī rezolūcija tiks pieņemta bez grūtībām, jo tai atbalstu ir paudušas visas pastāvīgās ANO Drošības padomes dalībvalstis.
Jāatzīmē, ka Irāna līdz nākamajai gadam no sankciju atcelšanas lielus ieguvumus nesaņems, jo tai vispirms ir jāratificē vienošanās un jāapstiprina tās īstenošana.
Pēc galīgās vienošanās par par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu ASV jēlnaftas cena nokrita līdz mazāk nekā 51 dolāram. Papildu jēlnaftas pieplūdums pasaules tirgū no Irānas un cenu samazinājums savukārt var radīt vēl papildu grūtības no enerģijas resursu eksporta atkarīgajai Krievijai.
Vēstīts, ka Irāna un pasaules lielvaras - Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV - aprīlī Šveicē panāca saprašanos galvenajos punktos jautājumā par Teherānas kodolprogrammu.
Galīgo vienošanos bija iecerēts noslēgt līdz 30.jūnija pusnaktij, nodrošinot tūlītēju kodolieroču nesasniedzamību Teherānai un samazinot Rietumu noteiktās sankcijas pret Teherānu. Taču 30.jūnijā puses vienojās pagarināt sarunas līdz 7.jūlijam un tās vēl turpinājās.
Iepriekš ASV valsts sekretārs Džons Kerijs norādījis, ka ASV delegācija un pārējie sarunvedēji turpinās strādāt, lai atrisinātu smagākos jautājumus, un tad raudzīsies, vai vispār iespējams panākt vienošanos, kurā ieguldīts tik daudz pūliņu.
