Aigars Lauzis izstādē uzstājās ar lekciju par savu ceļojumu uz velosipēda no Londonas līdz Tokijai, bet viņš piedalās gan kā stāstnieks, gan viens no uzņēmējiem, kas piedāvā tūrisma pakalpojumus. Viņa firma ražo velosipēdus–amfībijas, un šī būs otrā vasara, kad tos varēs noīrēt uzņēmuma mītnē Smiltenes novadā, lai izmēģinātu darbībā vietējos ezeros. Izstādē var gan apskatīt inovatīvos transporta līdzekļus, gan svētdien vēl satikt uzņēmuma komandu un, protams, pašu Aigaru Lauzi.
"Mēs esam uzsākuši ražošanas līniju Valmierā. Sākām [ar] nomas punktu Smiltenē," pastāstīja Lauzis. "Cilvēki brauc no Amsterdamas, Vācijas, Stokholmas. Piedāvājam nakšņot uz zemes, bet pārsvarā visi paliek uz ūdens. Vienu vienību esam pārdevuši Šveices uzņēmumam pie Konstances ezera, kas ir fantastiska vieta, un arī viņi ļoti gaida, kad varēsim saražot treileru versijas."
Izstādi, ko organizē Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība "BT 1", šogad apmeklēja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Izstādes pirmajā dienā risinājās Vidzemes augstskolas rīkotā konference "Tūrisma pētījumi Latvijā: aktualitātes un nākotnes virzieni", kā arī tradicionāli tika pasniegta balva "Gada cilvēks tūrismā".
Pirmo reizi izstādes 30 gadu vēsturē visu trīs dienu garumā ar stāstiem uzstājās kaislīgi ceļotāji, tostarp sociālo mediju satura veidotāja Kristīne Virsnīte, ceļojumu grāmatu autores Zane Eniņa un Ilona Balode.
Svētdien vēl var noklausīties arī Latvijas Piļu un muižu pieredzes stāstus, sarunu vadot asociācijas prezidentam Robertam Grīnbergam, kurš ir arī Jelgavas novada Lielvircavas muižas pārvaldnieks un atrodams asociācijas stendā, kas izstādē atgriezies pēc 16 gadu pārtraukuma, un esot viens no populārākajiem.
"Jā, šobrīd arvien vairāk jauni cilvēki pievēršas kultūrvēsturiskajam mantojumam, tā saglabāšanai, iegādājas kādu jaunu objektu, kādu muižu. Tagad ar lielām bažām gaidām plānoto izglītības reformu, kad daudzas no lauku skolām, kas atrodas muižu kungu mājās, visdrīzāk, nonāks izsolēs, un tām būs jāmeklē jauni saimnieki. Apzināmies, ka tā būs liela rūpe Latvijas kultūrmantojumā," atzina Grīnbergs.
Izstādē piedalās vairāk nekā 300 dalīborganizāciju no 34 valstīm – gan lielos kopstendos, gan mazos individuālos stendos.
Rīkotājs Dainis Bricis atzīmēja, ka no ārzemju pārstāvjiem šogad īpaši lielu interesi piedalīties izrādījuši Dienvideiropas tūroperatori.
"Runa ir par Itāliju un Spāniju, par Balkānu valstīm, kas kļūst arvien populārākas. Mums ir diezgan daudz dalībnieku no Melnkalnes, pirmoreiz no Albānijas. Ir dalībnieki no Slovēnijas, Maķedonijas, Ziemeļkipras," teica Bricis. "Interese mūsu ceļotājiem par šo reģionu pieaug, un līdz ar to viņi brauc šurp, lai reklamētu savas iespējas. Šogad ir milzīga itāļu pārstāvniecība, itāļu valodu var dzirdēt daudzos stendos."
Organizatori lēš, ka līdz pieciem pēcpusdienā, kad izstāde slēgs durvis, to būs apmeklējuši 30 000 cilvēku.
