Radio vilks dabā

Latvijai zelta medaļas kombinētajā medību šaušanas disciplīnā

Radio vilks dabā

"Radio vilks dabā" dodas satikt “Mana Jūra” ekspedīciju!

Ceļojam uz Jaunzēlandi!

Pirms iešanas dabas parkā jānotīra kājas. Latvieša iespaidi par ceļošanu un dzīvi Jaunzēlandē

Petras Nesteckis Jaunzēlandē dzīvo jau gandrīz 10 gadus. Uz turieni viņš pārcēlies no Austrālijas, tāpēc sākotnēji zaļā zāle ļoti atgādinājusi mājas. Tomēr, atšķirībā no Latvijas, Jaunzēlandes daba izceļas ar savu unikālo reljefu – kalniem, okeānu, vulkāniem un dabas skatiem, kas ik pēc 50 kilometriem nomainās uz kaut ko pilnīgi jaunu, Petras stāstīja Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā". 

Petras dzīvo Jaunzēlandē jau gandrīz 10 gadus. Lai no Latvijas uz turieni nokļūtu, neskaitot gaidīšanas laiku lidostā, jālido pilnas 24 stundas – 17 stundas pirmajā lidojumā un septiņas otrā.

Pirms pārvākšanās uz Jaunzēlandi nepilnus septiņus gadus Petras dzīvoja Austrālijā. Uz Jaunzēlandi viņš pārcēlās jau ar visu ģimeni – sievu un divām meitām. 

"Austrālijā es dzīvoju Melburnā un biju pieradis pie zaļas zāles, bet tad, kad nolaidos Jaunzēlandē, sapratu, ka tomēr nav Austrālijā zaļa zāle, jo Jaunzēlandē zaļums, tā maigā daba… Bija sajūta, ka esmu Latvijā atgriezies. Tie pirmie iespaidi bija tādi," stāstīja Petras.

Protams, atšķirībā no Latvijas, pārsteidza arī Jaunzēlandes reljefs un ūdens daudzums visapkārt – Jaunzēlande galu galā sastāv no divām salām. 

"Ir ziemeļu sala un dienvidu sala. Tās ir ļoti atšķirīgas savā dabas reljefā.

Ziemeļu salā ir ļoti daudz kalnu, bet, salīdzinot ar dienvidu salu, tā ir diezgan līdzena. Dienvidu salā tu vari iegūt vairāk tādu kā Alpu sajūtu, jo tur ir tiešām ļoti kalnains, sniegotas virsotnes, kalnu upes," stāstīja Petras.

Savukārt uz ziemeļu salas iespējams nokļūt vietā, kur visapkārt ir tikai milzīgas dzeltenu smilšu kāpas, kas atgādina tuksnesi. Tāpat ir iespējams uzkāpt vairākos senos vulkānos. Starp salām pārvietoties var gan ar prāmi, gan lidmašīnu. 

Lai gan Petras ar ģimeni apmetās Oklendā, kas skaitās viena no lielākajām Jaunzēlandes pilsētām, no viņa ikdienas ne uz mirkli nepazuda došanās dabā.

"Jaunzēlande ir ceļotāju un haikotāju (pārgājienos gājēju – red.) monstrs. Vispār Jaunzēlande kā tāda ir balstīta uz tūrismu, bet arī ārpus tūrisma cilvēki ir ļoti aktīvi.

Kustēšanās, sports, būšana pie dabas, laivošana, kāpšana kalnos dažādās takās – tas viss ir. Ir ļoti daudz apskates objektu, tāpat ir pat atsevišķas grāmatas izdotas, kurās uzskaitītas visas takas. Iet un skatīties ir bezgala daudz ko," stāstīja Petras.

Petras neslēpa, ka nereti, viņam laivojot pa kādu no Jaunzēlandes upēm, rodas sajūta, ka viņš ir Latvijā. Bet tas ir viņa subjektīvais skatījums, jo pirms tam tik daudzi gadi tika pavadīti Austrālijā, kas no Latvijas ir daudz atšķirīgāka. 

"Viennozīmīgi Jaunzēlandē ir arī ļoti no Latvijas atšķirīgas vietas. Piemēram, tie lielie, resnie koki – kaurikoki, tādu Latvijā nav, bet tur var sastapt. Tie gan, protams, nav visur, un šobrīd tie ir Sarkanajā grāmatā iekļauti, tiem pat nedrīkst pieskarties," norādīja Petras.

Viņš uzsvēra, ka Jaunzēlandes iedzīvotāji ļoti sargā un saudzē dabu. Piemēram, ejot iekšā dabas parkos, pie to ieejām it visur atrodas speciālas tīrīšanas stacijas, kurās obligāti ar speciālu šķidrumu jānotīra savas kājas, apavi. 

"Ko viņi vēl dara – ja kādreiz tu varēji staigāt pa zemi, tad tagad viņi visur mēģina izbūvēt laipas, lai cilvēki staigā tikai pa laipām un neienes kaut kādas nevajadzīgas lietas, lai daba netiktu skarta pat ar mūsu kājām," stāstīja Petras.

Tāpat Petras novērojis, ka visas dabas takas un tūrisma maršruti Jaunzēlandē regulāri tiek atjaunoti, uzlaboti un arī nedaudz pamainīti. Regulāri tiek būvētas vai pārbūvētas jaunas laipas un kāpnes, kas ved kalnos.

"Tā kā ir jākāpj kalnos un lejās, ir ļoti daudz kāpņu, jo viss apvidus ir ļoti kalnains. Tur ir tā, ka arī pa tādu mazo taku, vienu kilometru garu, var ļoti labi izjust reljefu.

Pārsvarā reljefs ir akmeņains, nevis dubļains, bet ar to atkal ir ļoti dažādi. Jaunzēlande ir ļoti dažāda. Tu vari pabraukt kilometrus 50 un būt pavisam atšķirīgā vietā," atzina Petras.

Līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka Jaunzēlandē ārkārtīgi populāra ir ceļošana ar kemperiem. Sevišķi tūrisma sezonā tie ir sastopami uz katra ceļa. Turklāt, pretēji filmās redzētajam, ar kemperiem nepārvietojas seniori vien. Arvien aktuālāk tas kļūst jauniešu vidū, stāstīja Petras.

Tiem, kas sapņo par došanos uz Jaunzēlandi vai varbūt pat jau plāno to, Petras atgādināja, ka tad, kad pie mums ir vasara, pie viņiem – ziema.

"Esmu aizmucis tagad no ziemas un baudu Latvijas brīnišķīgo laiku, jo te ir tik silts un saulains. Jā, Jaunzēlandes ziemā dienā ir +16 vidēji, bet naktī es teiktu +4. Nu, un lietus. Ja šeit ir sniegs ziemā, tad tur ziemā ir lietus," stāstīja Petras. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti