Kameras un režīmi
Rezervāts ir iedalīts trīs zonās – stingrā režīma, regulējamā režīma un dabas parka zonā. Dabas parka zonā atļauts dzīvot cilvēkiem. Stingrā režīma zonā pa retam ieiet tikai pētnieki vai parka darbinieki. "Vides fakti" devās ekskursijā pa regulējamā režīma zonu rezervāta darbinieku pavadībā. Šajā zonā cilvēkam šad tad ir dota iespēja ienākt.
Patvaļīgi doties gan nedrīkst, jo jārēķinās, ka rezervātam ir acis, kas parūpējas par to, lai nepiederošas personas tajā neiekļūtu.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākais valsts vides inspektors Dagnis Vasiļevskis skaidroja: "Mēs esam salikuši kameras. Uz telefonu atnāk ziņa, un mēs uzreiz zinām, uz kuru pusi skriet, jo rezervāti ir tādas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās nedrīkst atrasties bez Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka atļaujas vai pavadības."
Tāpat teritorijas uzraudzīšanai lieto arī dronus. Vasiļevskis skaidroja: "Piebrauc pie purva, paskaties, kur ir kāds velosipēds vai mašīna nolikta. Lai nav jāzīlē, kādā virzienā priedītēs iet, uzlaiž dronu."
Guntis Akmentiņš Teiču dabas rezervātā strādā gandrīz no tā izveidošanas 1982. gadā. Kopš tā laika nekas nestāv uz vietas, jo daba ir mainīga, bet galvenās vērtības paliek mūžīgas.
Vaicāts, vai šeit ir jūtams, ka galvenā ir daba, Akmenitņš pauda: "Jūtams, ka šeit nav notikusi mežā saimnieciskā darbība, ir sakrituši koki, kritalas. Dažāda vecuma kritalas ir, un piemērotas dažāda veida organismiem. Netiek izvākts nekas. Viss dabīgi attīstās, paliek uz vietas. Arī tas moments, ka nejūt, ka būtu īpaši liels šo cilvēku traucējums, tā kā arī cilvēkiem šeit brīvi apmeklēt nav ļauts, tas arī tieši ietekmē dzīvās būtnes, dzīvniekus, arī putnus. Tie jūtas brīvāki un varbūt biežāk sastopami nekā, parastajos mežos, kur mēs ieejam."
Tūkstošiem dzērvju un apsaimniekotas pļavas
Teiču dabas rezervāts ir iekļauts putniem nozīmīgo vietu sarakstā, to šķērso putnu migrācijas ceļš. Kā skaidroja Vasiļevskis, rudeņos purvam raksturīgākā suga ir dzērves.
"Migrācijas laikā te vienlaicīgi uzturas, atpūšas, lai lidotu tālāk uz dienvidiem, aptuveni ap 10 000 dzērvju. Pavasarī šī teritorija svarīga ne tikai dzērvēm, bet arī zosīm. Te ligzdo arī Teiču dabas rezervāta simbols – melnkakla gārgale, kas ir salīdzinoši rets putns Latvijā, sevišķi kā ligzdotājs.
Uz lielajiem kokiem purvos esošajās salās ligzdo klinšu ērgļi. Putnu dažādība te ir ļoti liela, jo te ir ne tikai purvs (14 000 hektāru), bet arī 3000 hektārus aizņem meži. Līdz ar to ir gan purva sugas, gan arī meža sugas teritorijā," skaidroja DAP pārstāvis.
Sperot pirmos soļus rezervātā, "Vides fakti" sastapa arī kādu interesantu iemītnieku. DAP Latgales reģiona pārstāvis Guntis Akmentiņš pastāstīja detalizētāk: "Redzējām vienu purvam varbūt netipisku sugu, kas ir raibspārnu smiltājsisenis (Oedipoda caerulescens), bet šeit acīmredzot viņš ir ieviesies, veidojot stāvlaukumu, no grants karjera saberot smiltis. Šī suga skaitās Latvijā samērā reta, un ir Sarkanajā grāmatā pirmajā kategorijā. Šai sugai pat neliela cilvēka iejaukšanās ir vajadzīga, lai nebūtu tā smilšainā augsne nosegta ar augiem. Vajag tādus klajumiņus, brīvus laukumiņus no veģetācijas."
Kamēr sisenis nekustas un mierīgi sēž uz zemes, to nemaz nav tik viegli pamanīt. Bet cits skats paveras tad, kad tas sāk lidot. Spārni ir krāšņā koši zilā krāsā. Lai gan lielāko rezervāta teritoriju aizņem purvs, kur cilvēks dabas procesos neiejaucas, nelielās teritorijās cilvēka pirksts ir pat nepieciešams.
Akmentiņš norādīja, ka notiek arī pļavu apsaimniekošana – tiek nopļauts un novākts siens. Tāpat lietā liek Latvijas Dabas fonda mobilo ganāmpulku. DAP pārstāvis skaidroja: "Viena tāda paliela pļava, 60 hektāri, Ozolsalā tiek noganīta. Pļavas ir vienīgais biotops, kur nevar iztikt bez cilvēka apsaimniekošanas. Pļavas sāk aizaugt ar krūmiem un zaudē savu vērtību arī augu ziņā."
Pavisam Teičos tiek apsaimniekoti aptuveni 2000 hektāru pļavu.
Staigājot pa rezervāta teritoriju, vienmēr ir vērts paskatīties, kas ir zem kājām. Akmentiņš norādīja: "Kā jau pie purva, parasti te ir sastopama odze. Esmu redzējis visdažādākajās krāsās. Sākot no gaišas, baltas ar melnu zigzagu uz muguras, līdz pat rūsganām, pelēkām un pat pilnīgi melnām."
Dodoties tālāk, visai drīz sastopamas arī purvam raksturīgās augu sugas. "Vaivariņi, zilenes, te arī brūkleņu mētras redzamas. Arī tāds augs, kurš ir raksturīgs tikai Austrumlatvijai – tā ir Ārkausa kasandra (Chamaedaphne calyculata). Te ir vairāki krūmiņi, tur tālāk būs vēl vairāk," sacīja Akmentiņš. Viņš arī parādīja augu, kas aug mitrākās vietās, arī pie dīķiem, ezeru malās un purvos – cūkausis (Calla palustris) jeb purva kalla.
Runājot par kaut ko ēdamu, purvā netrūkst zileņu. Tāpat te aug arī melnās vistenes. "Ēst var, bet viņām nav nekādas garšas. Purva putni viņas knābā un lieto uzturā, tāpat kā dzērvenes," paskaidroja Akmentiņš.
Teiču dabas rezervāts ir laba dzīvesvieta īpaši aizsargājamai sugai kuprainajai celmmušai (Laphria gibbosa). Šo īpašo, milzīgo mušu, kas nezinātājos var iedvest pat bailes, jo tā mēdz izaugt lielāka par sirseni, "Vides fakti" purvā sastop tās pusdienlaikā. Šoreiz pusdienās gadījies brangs ķēriens – bite. Šādu skatu ieraudzīt gadās tikai retajam. Varētu pat teikt ekskluzīvi kadri.
"Līdzīgi kā spāres barojas ar citiem kukaiņiem, arī laupītājmušas, to skaitā celmmušas," paskaidroja Akmentiņš.
Purvā mazajiem kukaiņiem jāuzmanās ne tikai no putniem un citiem plēsīgajiem kukaiņiem – te aug arī rasenes. Vaicāts, ko tās ar kukaini var izdarīt, Akmentiņš norādīja: "Uzņem, kā saka, proteīnus, vajadzīgās olbaltumvielas." Rasenes lapiņa ir ar maziem matiņiem, kuriem galā ir tāds kā rasas pilieniņš. Ja kāds no sīkajiiem kukaiņiem, piemēram, skudra vai ods, izdomā iet padzerties, tad pielips. Tikmēr lapiņa kukaini lēnām apņems un, izdalot gremošanas šķidrumus, sagremos, uzsūcot labās vielas.
Bet, kā jau tas labi ir zināms, dabā viss ir līdzsvarā. "Ir viena neliela taureņu, splavspārni dzimtas suga, kurai kāpuri attīstās uz rasenēm. Kā tam taurenītim izdodas tu uzlaisties un izdēt savas oliņas… domāju, dažubrīd viņš krīt par upuri pats savam barības augam," sprieda DAP pārstāvis.
Kā tur iekļūt?
Nav tā, ka Teiču dabas rezervāta regulējamā režīma zonā var iekļūt tikai žurnālisti – ir divas iespējas, kā cilvēki no malas var aplūkot to, kas notiek šajā teritorijā.
DAP vecākais valsts vides inspektors Dagnis Vasiļevskis paskaidroja, ka vietējiem iedzīvotājiem dotas četras dienas gadā, kad var uzturēies rezervātā, lai salasītu ogas. Vietējais iedzīvotājs ir tāds, kas deklarējies pagastos ap purva teritoriju: Atašienes, Mētrienas, Barkavas, Murmastienes, Varakļānu pagasta iedzīvotāji septembrī četras noteiktas dienas drīkst atrasties rezervāta teritorijā.
Otra iespēja ir pieejama ikvienam – no jūnija sākuma, līdz gandrīz pašām oktobra beigām var pieteikties bezmaksas ekskursijām pa īpaši izveidotu dabas taku. Apskatīt pieejamos laikus un pieteikties ekskursijai var šeit.
DAP Latgales reģionālās administrācijas Dabas centra vadītāja Regīna Indriķe sacīja: "Ekskursijas rīkojam gandrīz katru sestdienu. Ir divi, reizēm pat trīs laiki. Jārēķinās ar apmēram divus stundu garu pastaigu trīs kilometrus garā dabas takā, kurā var uzzināt gan par purva veidošanos, gan par dabas rezervātu, gan par šeit sastopamiem augiem, dzīvniekiem."
