Viltus mājaslapas un aģenti
Eksistē ne tikai mantkārīgi taksisti, kas par braucienu no lidostas līdz viesnīcai vēlas saņemt vairāk, nekā pienākas – tūrisma nozarē iespējams saskarties ar dažādiem krāpniecības veidiem, turklāt vēl pirms pats ceļojums vispār ir sācies.
Viens no tiem ir tūrisma operatori vai ceļojumu aģenti, kuri strādā šajā tirgū nelegāli jeb bez licences, atzina Gertmane.
"Ja ceļojumu aģenti ir nelicencēti, tā ir krāpniecība, jo viņi piedāvā pakalpojumu, ko viņi nedrīkst piedāvāt," uzsvēra Gertmane.
Tāpat ļoti izplatīts krāpšanas veids ir tūrisma operatoru mājaslapu uzlaušana vai viltošana. Patērētājs, gatavojoties ceļojumam, šķietami kaut ko rezervē, piemēram, naktsmītni vai pašu ceļojumu, un ievada savus datus, bet izrādās, ka maksā krāpniekiem.
Vēl aizvien bez krāpniekiem ir arī negodprātīgi uzņēmumi, atzina Gertmane, piemēram, auto nomas ārzemēs.
"Joprojām ir auto nomas ar apšaubāmiem darbības principiem, kurās patērētājam īsti netiek izskaidroti noteikumi, dažkārt no kredītkartēm tiek noņemtas dubultas un pat trīskāršas summas īstenībā par neko. Tādi gadījumi ir bijuši vienmēr un ir vēl aizvien," norādīja Gertmane.
Lai pārliecinātos par savu drošību, vienmēr svarīgi iegādāties ceļojumu apdrošināšanu, bet arī tad rūpīgi jāpievērš uzmanība apdrošinātāju piedāvājumam un apdrošināšanas noteikumiem.
"Izvēloties ceļojumu apdrošināšanu, noteikti ir jāskatās, ko tā ietver un kādi ir izņēmumi. Dažkārt ir nianses,kas jāņem vērā," uzsvēra Gertmane.
Ķeksīšus nedrīkst likt automātiski
Runājot par riskiem, kas saistīti ar ceļojumu vai citu tūrisma pakalpojumu iegādi, Pudule uzsvēra, ka jebkuras attiecības regulē līgums – arī tad, ja pakalpojumu klients reģistrē ar interneta palīdzību. Kamēr nav līguma, maksājumu veikt nedrīkst.
"Ja klients rezervē kaut ko internetā (un nevajag no tā baidīties, mūsdienās lielākā daļa darām lietas tur), noteikti vajag rūpīgi lasīt visus noteikumus un kur mēs ieliekam ķeksīšus, nevis darīt to automātiski," ieteica Pudule.
Ceļojumu ir jāiegādājas oficiālajās tūrisma operatoru mājaslapās, nevis caur privātpersonu profiliem sociālajiem tīklos vai privātām grupām, kādas atrodamas, piemēram, "Facebook".
Svarīgi pārliecināties, ka uzņēmumam ir arī reāls birojs, uz kuru var piezvanīt vai aiziet uz konsultāciju, lai dzīvē satiktu to cilvēku, ar kuru it kā notiek sarakste internetā.
Tāpat arī Pudule uzsvēra, ka tūroperatoriem un ceļojumu aģentiem jābūt derīgām licencēm. Klients to jebkurā brīdī var pārbaudīt PTAC mājaslapā vai arī, ja ir aizdomas, vai konkrētā tūrisma aģentūra tiešām pārstāv kādu lielāku tūroperatoru, par ko uzdodas, droši var zvanīt tūroperatoram.
"Mums kā tūroperatoram droši var zvanīt. Mēs jebkurā brīdī varam atbildēt – jā, mums ir līgums ar šo aģentūru vai nav. Tātad primāri ir pašam patērētājam jāseko līdzi," uzsvēra Pudule.
Protams, arī pēc tam, kad pakalpojums ir veiksmīgi iegādāts un apmaksāts, var rasties problēmas.
Ja auto nomā ir apmaksāta konkrēta automašīna, bet tiek atvests klasi zemāks auto, tā ir krāpniecība, uzsvēra Pudule.
Tāpat arī, ja ir samaksāts par piecu zvaigžņu viesnīcu ar konkrētu nosaukumu, bet ceļotājs tiek aizvests uz citiem, zemākas klases apartamentiem.
"Tā ir neatbilstība. Ja ir numura tips ar skatu uz jūru, tad tam tādam arī jābūt. Mēs varam, protams, diskutēt, cik liels skats uz jūru un no kura leņķa, kā mēdz bieži darīt, bet principā, ja ir definēts numura tips, tam tādam ir jābūt, un klientam ir jābūt prasīgam un jāiet prasīt," norādīja Pudule.
Palīdzēt var ceļojumu konsultanti
Portāla "BalticTravelnews" direktors Mackevičs savukārt vērtēja, ka problēmas lielā mērā atkristu, ja katram ceļotājam būtu savs ceļojumu aģents – ja ne ikdienas, tad vismaz lielākiem braucieniem, kuros tiek tērēts tūkstotis un vairāk eiro.
"Protams, ir daudzi ceļojumu galamērķi, kuriem tas nav vajadzīgs. Piemēram, aizlidot uz Berlīni un atpakaļ – tas nav sarežģīts process, un to var darīt arī pats. It sevišķi, ja ir labas iemaņas, bet, ja iemaņu nav un tās ceļotājs vēl tikai grib iegūt, labāk ir aiziet pie ceļojumu konsultanta," ieteica Mackevičs.
Ceļojumu konsultanta ieskats un palīdzība var būt sevišķi noderīga, ja runa ir par tālākiem un sarežģītākiem ceļojumiem ārpus Eiropas Savienības. Protams, arī šoreiz jāpārbauda konsultanta licence un atsauksmes par piedāvātajiem pakalpojumiem.
"Jāsaka, ka tieši pandēmijas laiks drusku iznīcināja šo vidi, jo ļoti daudzi profesionāļi, kas strādāja ceļojumu aģentūrās un tūroperatoros, protams, aizgāja citur strādāt. Līdz ar to tirgus atbrīvojās un tajā ienāca ļoti daudzi, kam varbūt nav pat pieredzes," atzina Mackevičs.
Runājot par praktiskiem ieteikumiem, Mackevičs mudināja pārbaudīt informāciju un izvērtēt katru pirkumu, kas tiek veikts internetā – it sevišķi, ja komunikācija notiek ar sociālo mediju starpniecību.
"Viena no stabilākajām vērtībām komunikācijā ir e-pasts, jo uz to vienmēr var atsaukties. Tas paliek atmiņā.
Attiecībā uz sociālajiem tīkliem, tur kontu var izdzēst, visa informācija, kas tika nodota, var pazust," skaidroja Mackevičs.
Viņš uzsvēra, ka tūrisma uzņēmumiem saziņai ar saviem klientiem jāveido e-pasts ar savu nosaukumu, nevis jāizmanto "gmail" vai kāds cits domēns, jo tas arī krāpniekiem paver lielākas iespējas.
"Ja man atnāk no pazīstamas tūrisma firmas e-pasts ar domēnu "gmail", tas ir pirmais signāls, kaut kas nav kārtībā, jo katra normāla tūrisma firma ir ar savu domēnu. Ja tu piedāvā savu produktu no uzņēmuma, tev jābūt e-pastam ar tā uzņēmuma domēnu [nosaukumu]. Ja tā nav, tas liecina par neprofesionalitāti," pauda Mackevičs.
