Vienas dienas pārgājiens Latgalē. Padomi gleznaināko «Ezertakas» posmu izvēlei

Ziemeļlatgales lauku savdabība un miers

Balvu novada pašvaldības Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centra tūrisma organizatore Ineta Bordāne Ziemeļlatgales "Ezertakas" maršrutos izcēla divus posmus: Viļaka–Balkanu kalni 26 kilometru garumā un Balkanu kalni–Baltinava, kas arī sasniedz 25 kilometru distanci.

Viņa norādīja, ka maršruts nav sarežģīts, kā arī tam ir laba pieejamība gan sabiedriskajam transporta, gan naktsmītņu ziņā.

"Maršruts ir viegls – ved pa maziem lauku celiņiem, un abi posmi kopā izejami divās dienās. Sasniedzami arī ar sabiedrisko transportu no Rīgas (Rīga–Viļaka un Rīga–Baltinava). Maršruta posmu tiešā tuvumā ir arī vairākas naktsmītnes.

Maršrutā īpaši izceļams ir Viļakas ezers, kurā atrodas sala 1,8 hektāru platībā, un uz tās joprojām ir saglabājušies fragmenti no Marienhauzenas pils, kura celta 1293. gadā sabrukušā cietokšņa vietā un lielā Ziemeļu kara laikā Marienhauzenas pils tika pilnīgi nopostīta. Turklāt uz ezera salas ir izveidota pastaigu taka 442 metru garumā, līdz kurai var nokļūt, ejot pa vienu no garākajiem pontonu tiltiem Latvijā – 144 metri.

Balkanu kalnu–Baltinava posms ir viens no retajiem "Ezertakā", kur nav ezeru, taču te var baudīt brīnišķīgas Ziemeļlatgales lauku ainavas ar lauku viensētām, vietējo saimnieku koptiem tīrumiem. Šo Adzeles pacēluma ainavu īpaši neparastu padara ceļmalu krusti jeb krucifiksi.

Ļoti nozīmīgs dabas objekts posmā ir Stiglovas atsegumi, kas ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis jeb īpaši aizsargājama dabas teritorija. Te var aplūkot trīs līdz četrus metrus augstus smilšakmens atsegumus, kas veidojušies ūdens straumju ietekmē seklas jūras apstākļos pirms aptuveni 375 miljoniem gadu. Jūras straumju ietekmē veidojās slīpslāņoti baltie un brūni sārtie devona smilšakmeņi. Ledus kušanas ūdeņu formētā senlejā ar ievērojamu gravu un stāvām nogāzēm savu vietu atrada Stiglovas upītes ieleja. Šajā apkārtnē sastopamas ap 60 augu sugām.

28. maijā tika aizvadīts organizēts pārgājiens tieši "Ezertakas" posmā Balkanu kalni – Baltinava, kuru vadīja tūrisma un vides eksperts un asociācijas "Lauku ceļotājs" pārstāvis Juris Smaļinskis. Viņš ir arī viens no pagaidām retajiem, kurš "Ezertakas" posmus ir pilnībā izgājis Balvu, Rēzeknes un Ludzas novados jeb Ziemeļlatgales un Viduslatgales posmos.

Sarunā ar portālu LSM.lv Smaļinskis padalījās iespaidos par abiem posmiem un "Ezertakas" maršrutu kopumā: "Konkrētajā posmā apskates objekti pārsvarā atrodas apdzīvotās vietās. Žīguros, kas ir tāds galējais "Ezertakas" ziemeļu punkts, ir Annas Āzes meža muzejs – tam piešķirta latviskā mantojuma zīme. Vēl interesants objekts, kas nav diži apskates, bet no malas to var redzēt, ir Kupravas bijusī drenu cauruļu rūpnīca. Nesakopts un nedrošs objekts, bet var uzmest aci vismaz no ārpuses. Protams, arī Baltinava, kas vienmēr pārsteidz "Ezertakas" gājējus. Vietējie entuziasti – vietējais teātra kolektīvs, kas mūs sagaidīja, ienākot Baltinavā. Dāmas, kas spēlē akordeonus, vietējais folkloras ansamblis, Baltinavas parks."

Pieredzējušais garo pārgājienu piekritējs uzskata, ka Latvijas pārgājienu sarežģītību nevar salīdzināt, piemēram, ar citu valstu kalnainajām vietām, kas tiešām sagādā grūtības gājējiem.

Kā sarežģītības elementu Latvijas teritorijas pārgājienos viņš norādīja mērojamās distances attālumu.

"Latvijā pamatā sarežģītība ir tieši attālums. Latgales "Ezertakas" specifika, īpaši pierobežā, ir diezgan liels attālums starp apdzīvotām vietām, kur pieejami pakalpojumi – veikali, ēdināšana, naktsmītnes. Balvu novadā bija tā pa 25-28 kilometri, kas gājējam ar lielu mugursomu ir tāds dienā maksimāli veicamais attālums," viņš norādīja.

Viņaprāt, garo pārgājienu maršrutos ļoti trūkst pakalpojumu, – pie tā būtu jāpiestrādā. Tas, pēc tūrisma eksperta domām, būtu ieguvums ne tikai pašai "Ezertakai", bet arī vietējiem uzņēmējiem. "Tur ir ļoti vajadzīgi servisi. Protams, lielākai daļai tā nevar būt kā pamatnodarbošanās, bet vismaz papildu ienākumi, piemēram, no naktsmītnēm, ēdināšanas vietām vai zemnieku saimniecībām, kas piedāvā tūristiem pakalpojumus," viņš teica.

Tomēr Smaļinskis vērsa uzmanību arī uz to, ka laika gaitā pārgājienu maršruti attīstās, parādoties jaunām vietām, kur pieejami gājējiem akūti nepieciešami pakalpojumi. "Ir prieks, ka, piemēram, Viļakā pirms diviem gadiem nebija nevienas naktsmītnes, taču tagad ir divas."

Tiesa, eksperta minētajiem trūkumiem ir arī savas pozitīvās puses. Neskatoties uz to, ka neapdzīvotība un pakalpojumu blīvums ir nelabvēlīgs kopējai reģiona ekonomikai, no dabas vērošanas viedokļa tas ir vērtējams kā pluss. "Ja tu ej viens pats un klusiņām, tad ir iespēja redzēt dažādus dzīvniekus. Ja ir laba kamera, tad var uztaisīt arī kolosālas bildes. Man sanāca ļoti labas staltbrieža bildes, tā kā viņš mani īsti nemanīja," pieredzē dalījās pārgājienu entuziasts.

Padomi tiem, kas izvēlas doties tūrisma speciālistu ieteiktajos Latgales "Ezertakas" posmos, ir rūpīga maršruta pārdomāšana un nodrošināšanās ar visu nepieciešamo, rēķinoties ar pieejamo pakalpojumu blīvumu, kas ir sava veida izaicinājums.

"Lai gan maršruts jau ir saplānots, vienalga ir ļoti rūpīgi jāpārdomā un jāizpēta visa pieejamā informācija. Algoritms jau ir izstrādāts, tāpēc mēģiniet adaptēt un pielāgot to savām vajadzībām. Ja nav veikalu vai kafejnīcu pa ceļam, tad ir jāpaņem līdzi ēdamais. Minētajās nakšņošanas vietās, kurs es paliku – saimnieki iedeva līdzi arī kastīti ar pusdienām, jo starp šiem posmiem principā nebija apdzīvotu vietu. Ir jānodrošinās, lai tās sešas septiņas stundas tu vari iet un iztikt bez servisiem," ieteica Juris Smaļinskis.

Izlauzties savvaļā Viduslatgalē

Latgales Tūrisma asociācijas pārstāve Laura Spundere vēstīja, ka Latgales "Ezertaka"  ir auklēts un lolots projekts vairāku gadu garumā, kur tika ieguldīts liels darbs. Arī viņai ir maršruts, ko šobrīd varētu ieteikt citiem garo pārgājienu entuziastiem vai Latgales interesentiem.

"Personīgi pašai vēl nav sanācis iziet un apskatīt visus "Ezertakas" posmus, tāpēc es noteikti nevarētu teikt, ka kāds no posmiem man ir mīļāks vai mazāk mīļš. Tomēr, ja gribas izlauzties savvaļā un doties garākā pārgājienā neskartā, bet ļoti ainaviskā vidē, iesaku posmu "Pušmucova-Blonti-Franapole-Ķīšu pilskalns-Ludza" Ludzas novadā.

Ieteiktā posma garums ir 26 kilometri, kas ir mērojams vienas dienas laikā.

Tūrisma eksperte uzteica šī posma iespaidīgos ainavas skatus, daudzu ezeru klātesamību un arī vēsturiskos elementus.

"Šis ir viens no ainaviskākajiem Ludzas novada posmiem, kas izved cauri Blontu ciemam un gar Čodorānu dzirnavezeru aizved uz vietu, kur radusies Ludza – Ķīšu pilskalnu, no kura paveras elpu aizraujošs skats uz Lielo Ludzas ezeru un tā salām. Līkumu līkumiem cauri Lucmuižas ciemam gājiens ved uz Ludzas pilsētu, kur veldzi pēc garās dienas var gūt pie Lielā vai Mazā Ludzas ezera," par posmu vēsta Laura Spundere.

Viņa arī norādīja, ka takas grūtības pakāpe nav pārāk augsta, tomēr "katram pašam ir jāzina savi limiti un spējas."

Kā ieteikums no tūrisma ekspertes, dodoties "Ezertakas" posmos, ir vienmēr izvēlēties piemērotus apavus un apģērbu, līdzi ņemt uzlādētu telefonu, kā arī siltajā laikā paķert līdzi kādu insekticīdu un, protams, ūdeni.

Runājot par sabiedriskā transporta pieejamību, līdzīgi kā arī pakalpojumu piedāvājums šajā maršrutā nav labākajā līmenī, tomēr daudzviet ir laba piekļūstamība. Lai pilnvērtīgi izvērtētu plānojamo pārgājiena maršrutu, gājējiem tiek ieteiks veikt priekšizpēti – uzzināt sabiedriskā transporta grafiku, ko var izdarīt mājaslapā 1188.lv,

tāpat arī lietderīgi ir sazināties ar vietējo Tūrisma informācijas centru, kur darbinieki pastāstīs par transporta iespējām.

Spundere uzsvēra, ka došanās pārgājienos ir lieliska iespēja iepazīt ne tikai Latgali, bet arī Latviju, un novērtēt tās savdabību. "Mēs ļoti bieži tomēr nenovērtējam, cik mūsu Latvijas daba ir skaista savā vienkāršībā un piezemētībā. Dodieties dabā un iepazīsti Latviju no dažādiem rakursiem!"

Laivošanas maršrutu idejas upēs

Krāslavas novada bagātības Dienvidlatgales posmā

Kopumā Krāslavas novadu šķērso pieci "Ezertakas" posmi. Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra speciāliste Edīte Lukša vienas dienas pārgājumam ieteica posmu Krāslava–Klajumi–Lielborne, kas sasniedz 16 kilometru garumu.

Lai dotos pārgājienā šajā maršrutā, ar sabiedrisko transportu var doties līdz Krāslavai, kā arī līdz pagastu centriem.

Arī ceļa segums maršrutā ir dažāds – grants seguma ceļi, lauku, meža un pļavas ceļi, kā arī asfalta segums.

Pārgājiena posmā ir izceļami visplašākā spektra apskates objekti – sākot ar pili un muižu, beidzot ar skatu torni un zirgu sētu.  

Grāfu Plāteru pils komplekss ar parku. Šī vieta ir 18. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Arī pils sienu interjera gleznojumi ir 18. gadsimta Latgales laicīgās arhitektūras izcilākais piemineklis. Līdzās pilij tika uzbūvētas arī saimniecības ēkas: pils pārvaldnieka un dārznieka mājas, laidari, stallis, ledus pagrabi, oranžērija.

Karņicka kalns un teleskops. No Karņicka kalna paveras visburvīgākais skats uz Krāslavu. Ainaviska vieta, ar kuru saistās romantiska leģenda par lielu un uzticīgu mīlestību starp grāfa Plātera meitu Emīliju un poļu virsnieku Josifu Karņicki.

Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs. Tā krājumā glabājas 24 000 vienību, kas raksturo Krāslavas novada savdabību un unikalitāti no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. To vidū – arheoloģijas priekšmeti, liela etnogrāfisko priekšmetu kolekcija, dokumenti, fotogrāfijas, vērtīgas 18.-19. gadsimta grāmatas un citas kolekcijas, kuras regulāri tiek eksponētas muzeja tematiskajās izstādēs.

Krāslavas Amatniecības centrs. Centrs savu darbību uzsāka 2021. gadā. Centrā darbojas sešas amatniecības darbnīcas, kurās var iepazīties ar senajiem arodiem, kā arī pašiem pamēģināt no māla izveidot svilpavnieku, padarboties kokapstrādes darbnīcā, sajust krāsu un dzijas saspēli aušanas darbnīcā, pamēģināt izgatavot stikla mozaīkas suvenīru stikla dekoru darbnīcā, uzzināt par aromātiem aromātu darbnīcā, kā arī izgaršot vietējo mājražotāju produkciju Latgales kulinārā mantojuma darbnīcā.  Centra apmeklējumam jāpiesakās iepriekš.

Priedaines skatu tornis ir viens no Krāslavas novada populārākajiem tūrisma objektiem dabā, ko iemīlējuši gan novada viesi, gan arī vietējie iedzīvotāji. Skatu tornis ir uzcelts 2007. gadā, un jau vairāk nekā 10 gadus priecē savus drosmīgos apmeklētājus ar burvīgiem skatiem, kas paveras no 32 metru augstuma uz Krāslavu, Daugavu un apkārtējo dabu.

Zirgu sēta "Klajumi". Saimniecība audzē Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa zirgus un bioloģiskus produktus. Tā organizē harmoniskas, ainaviskas izjādes un pārgājienus dabas parkā "Daugavas loki". Ar "Klajumu" zirgiem var jāt arī bez pieredzes. "Klajumos" var pārlaist nakti īpašās brīvdienu mājās un baudīt latgalisku maltīti Klajumu ķēķa ēdamzālē ar kamīnu. Piedāvā arī vizināšanās pajūgos un kamanās, reitterapijas nodarbības, ekskursijas pa saimniecību. Arī šeit apmeklējums ir jāsaskaņo.

Lielbornes muiža ir vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka "Daugavas loki" teritorijā. Šobrīd apskatāma, iespējams, 18. gadsimtā celtā vecā, kā arī 19. gadsimtā pirmajā pusē klasicisma stilā celtā jaunā pils. Muižas teritorijā tiek piedāvātas aktīvas izklaides iespējas: bērniem izveidots rotaļu laukums, jauniešiem virvju trase un kāpšanas siena. Tāpat iespējams izmēģināt balansa lentes ("Slack line") un āra trenažierus. Muižas viesiem tiek piedāvāti velosipēdi, laivu braucieni, ziemā izbraucieni ar kvadracikla kamanām, kā arī tiek organizētas izjādes ar zirgiem, tai skaitā reitterapijas. Nakšņošanai viesiem tiek piedāvāta muižas kungu māja un nesen atvērts arī restorāns, kur baudīt gan Latgales kulinārā mantojuma, gan citus ēdienus un dzērienus.

Par garo pārgājienu maršrutu "Ezertaka"

Jau pagājušajā gadā Latgalē tika pabeigta Garo pārgājienu maršruta "Ezertaka" marķēšana, un katram interesentam apmēram 1107 kilometru garumā ir iespēja doties pastaigās pa Latgali. Taka ir sadalīta deviņos garajos posmos, kuru iziešana aizņem vairākas dienas, un 46 īsākos posmos, kurus var iziet arī vienas dienas laikā.

"Ezertakas" maršruts ir ērti apskatāms Google maps kartē. Gājēju ērtībai kartē pievienoti arī maršruta tuvumā esošie apskates objekti, naktsmītnes, peldvietas, kā arī pārtikas veikali un aptiekas. "Ezertakas" marķējums dabā ir atzīmes uz dabas objektiem (kokiem, akmeņiem) un ceļa zīmēm balti-zaļi-baltā krāsā.

Tāpat nule ir pabeigta "Ezertakas" posmu GPX koordināšu izveide, faili bez maksas atrodami mājaslapā.

No šī gada maija ir aizsākušās arī Latgales Pārgājienu dienas, kuru laikā astoņos pasākumos astoņās Latgales vietās jebkuram interesentam ir iespēja atklāt Latgales plašumus, iepazīstot Latgales "Ezertakas" posmus. Katru no pārgājieniem vada kāds zinošs brīvdabas ceļotājs, kurš gājienu pavada ar interesantiem stāstiem un faktiem par maršrutos esošajiem vides un cilvēku radītajiem objektiem.

Līdz šim aizvadīti pārgājieni Ludzas, Balvu un Augšdaugava novados, un sestdien, 17. jūnijā, interesenti devušies piedzīvojumā Rēzeknē un tās novada apkaimē.

Pārgājieni plānoti līdz oktobrim, katru mēnesi dodoties piedzīvojumos kādā no "Ezertakas" posmiem Latgales novados.