ĪSUMĀ:
- Dabas cienītājiem iesaka doties pastaigā pa Lubāna mitrāju, kam ir liela nozīme daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanā.
- Mežonīgo ainavu cienītāji var mēģināt apiet apkārt kādam ezeram, un viens no tādiem ir Augstrozes ezers.
- Izaicinājumu cienītāji var pārbaudīt savus spēkus, dodoties 136 kilometrus garā pārgājienā no Kolkas uz Dubultiem un vērojot mainīgo Latvijas piekrasti.
- Jūrtakas maršruti, Kubeseles un Amatas dabas takas – ikvienam piemēroti maršruti ūdeņu tuvumā.
- Ģimenes pastaigām ar ratiem piemērota būtu Bumbu kalniņa un Ummja ezera apkārtne Pierīgā.
Uz Lubāna mitrāju
Piedzīvojumu bloga un LSM.lv rakstu autore Solveiga Kaļva nekur citur Latvijā neesot piedzīvojusi tik burvīgas ainavas kā Lubāna mitrājā un tā apkārtnē, kur, pēc viņas vārdiem, līdz horizontam stiepjas bezgalīgi plašumi ar leknām zālēm, biškrēsliņu dzeltenajiem ziediem, gārņu spārnu vēdām, zeltainiem labības tīrumiem un ūdens klājiem.
Viņas izvēlētais maršruts ir aptuveni 25 kilometrus garš. Lai arī tas aplaimo ar šķietami mežonīgiem skatiem, tomēr iešana esot ērta un patīkama. Kanālu uzbērumi nodrošina vieglu, meditatīvu iešanu, un nav jāuztraucas ne par laušanos caur brikšņiem, ne arī par apmaldīšanos. Vien jāņem vērā, ka pārgājiena noslēgumā ceļš ved pa putekļainiem lauku ceļiem.
Visērtākā vieta pārgājiena startam ir stāvlaukums pie Teirumnīku purva takas. Ceļa sākumā izvietotas vairākas koka platformas, bet vēlāk maršruts neilgu posmu seko meža ceļiem, līdz aizved līdz Lubāna mitrājam, kur skatam paveras Rēzeknes upe un arī pats Lubāna ezers, kas ir pēc platības lielākais ezers Latvijā. Savukārt ezera krastā brīžiem redzami spocīgi, jūraskraukļu apskādēti koki. Pa ceļam Solveiga iesaka uzkāpt Īdeņas pilskalnā, no kura paveras lielisks skats uz Lubāna ezeru un klāniem.
Solveiga aicina ņemt vērā, ka maršrutā nebūs iespējams papildināt ūdens vai pārtikas krājumus, tāpēc ar visu nepieciešamo jānodrošinās pirms došanās ceļā. Turklāt maršruta specifikas dēļ ēnainās vietas ir pieejamas reti, tāpēc vasarā būtu jāpadomā par aizsardzību pret sauli un karstumu. Ja tiek braukts no kāda attālāka Latvijas nostūra, Solveiga iesaka pirms vai pēc pārgājiena nakšņot teltī "Latvijas valsts mežu" atpūtas vietā pie Lielā Svētiņu ezera. Viņa stāstīja, ka tā ir nomaļa vieta, kur, visticamāk, nebūs citu atpūtnieku, tomēr tā ir labiekārtota ar piknika nojumi, galdiem un ugunskura vietu.
Solveiga arī vērsa uzmanību, ka pārgājiena maršruts daļēji pārklājas ar "Ezertakas" pārgājienu maršruta posmu, tādēļ to var ērti apvienot ar vairāku dienu piedzīvojumu zilo ezeru zemē, turpinot sekot "Ezertakas" marķējumam.
Apiet apkārt ezeram
Latvijā ir vairāk nekā 2000 ezeru, un brīvdienās var izaicināt sevi, mēģinot kādam no tiem apiet apkārt. Podkāsta "Latvijas dēkaiņi" vadītāja un Saeimas deputāte Zane Skujiņa-Rubene ("Jaunā Vienotība") tā arī darījusi un reiz kartē uzgājusi Augstrozes Lielezeru. Tas atrodas apmēram 12 kilometrus no Limbažiem, netālu no Katvaru muižas parka. Viņa atzina, ka tas nav tipiskākais maršruts, ko veikt ap ezeru, jo varētu šķist, ka tur būs skaistas, labiekārtotas takas, tomēr tas beigās izvērtās par džunglīgu gājienu aptuveni 18 kilometru garumā.
Lielākā daļa maršruta atrodas zem ūdens, kas nozīmē, ka gājējam jāaprīkojas ar pacietību, uzmanīgu soli un ūdensizturīgiem apaviem, kas, visticamāk, nepalīdzēs, jo atsevišķās vietās ūdens sniedzās līdz celim, stāstīja Skujiņa-Rubene. Tāpat citviet jābrien caur brikšņiem, krūmiem, tomēr viņa uzskata, ka maršruts būs interesants tiem, kam patīk izaicinājumi. Netālu atrodas Augstrozes pilskalns un Katvaru liepu aleja, ko var mēģināt iekļaut apskatei pārgājiena maršrutā.
Zane atzina, ka šis nav populārs pārgājienu maršruts. Vairums cilvēku atbrauc tikai apskatīties Augstrozes pilskalnu, neiedomājoties brist apkārt ezeram, līdz ar to gājiena laikā var netraucēti baudīt vientulību, draugu pulku, skatus un putnu balsis. Viņai pašai ar vīru ceļā nesanāca satikt nevienu cilvēku, bet pats ceļš aizņēma aptuveni sešas līdz septiņas stundas plānoto trīs stundu vietā.
Viņa gan aicina ņemt vērā, ka maršruts, visticamāk, joprojām ir applūdis, kas nozīmē, ka ar sausām kājām sveikā cauri neizdosies tikt. Iespējams, jādomā par krokšiem vai apaviem, kuru nav žēl. Vēl viņa iesaka parūpēties par pretodu līdzekļiem un pēc gājienā pārbaudīt, vai nav pieķērusies kāda ērce.
No Kolkas uz Dubultiem
Jau vairākas reizes fotogrāfs, dabā gājējs Reinis Auziņš ir mērojis 136 kilometrus garo ceļu gar jūru no Kolkas līdz Dubultiem, padarot to par ikgadēju tradīciju, un to pašu iesaka pamēģināt arī citiem. Viņš atzīst, ka tā ir laba iespēja sevi izaicināt un iepazīt mirkļos, kad nav viegli. Tas ir arī skaists Latvijas piekrastes posms, kas katru reizi apbur ar saullēktiem, saulrietiem, akmeņu siluetu atspīdumiem Kaltenes akmeņainajā pludmalē un mellenāju pilnām meža takām starp Enguri un Mērsragu.
Iet šajā maršrutā var organizācijas "Baltais kalns" septembrī rīkotajā pārgājiena izaicinājumā "Kolka–Dubulti", pieveicot to nospraustajās 55 stundās, taču Reinis norāda, ka to var darīt arī ārpus tā. Pa ceļam viņš iesaka paciemoties arī mazajās pilsētiņās, piemēram, Rojā, Mērsragā, Engurē, Ragaciemā, kur atvilkt elpu, parunāties ar kādu vietējo iedzīvotāju. Turpat var arī ieiet veikalos un iegādāties pārtiku ceļam, lai nav jau iepriekš pārlieku jāpiekrāmē soma.
Runājot par nepieciešamo garajam gājienam, Reinis atzīst, ka pats to pieveic lētajos veikala krokšos, un to pašu iesaka darīt arī citiem, paņemot tos kā otru apavu pāri. Viņš skaidro, ka pēc upju ieteku jūrā šķērsošanas pēdas ir vieglākas, svaigākas, brīvākas, nav saspiestas, un tad arī mazāka iespēja tikt pie tulznām. Tāpat ceļā viņš iesaka izmantot pārgājienu nūjas vai mežā atrastus koka zarus, kas palīdzēs uzturēt tempu, noņemt slodzi no kājām un pārvietoties pa akmeņiem Kaltenes akmeņainajā pludmalē. Tajā ir arī kāds putnu vērošanas tornis, kurā Reinis mēdz iekārt guļamtīklu un pagulēt dažas stundas, pirms turpināt tālāko ceļu. Te gan guļamtīklā būtiski ieklāt tūrisma paklājiņu, lai pasargātu muguru no aukstuma.
Maršrutu viņš iesaka mērot tieši gar jūru, pa meža takām un piekrasti, nevis pa šosejas malu, kur zūd visa burvība. Lai tā garums nebiedētu, viņš arī aicina nefokusēties uz to, cik kilometrus vēl atlicis iet, bet gan orientēties pēc tuvākā atskaites punkta, piemēram, koka, bākas, un, sasniedzot to, izvēlēties jaunu.
Uz vienu galu ar mašīnu, uz otru – ar sabiedrisko transportu
Dodoties pārgājienā, aktīvā dzīvesveida piekritēja Sibilla Bille (Šlēgelmilha) apdomājas par to, lai būtu vieta, kur ērti atstāt mašīnu vai nokļūt ar sabiedrisko transportu. Pēc tāda principa viņa arī izvēlējās vairākus iecienītākos pārgājienu maršrutus, ar kuriem gribētu padalīties. Viens no tādiem ir garās distances pārgājienu maršruts "Jūrtaka" – vairāk nekā 1200 kilometru garš un posmos sadalīts maršruts gar Baltijas jūru. Noietos posmus Sibilla pati pēc savām vēlmēm un iespējām sakombinējusi un citiem iesaka noiet aptuveni 20 kilometrus garo ceļu no Zvejniekciema cauri Saulkrastiem līdz Lilastei. Tajā būs iespēja vērot Balto kāpu, ainaviskus skatus uz jūru, doties pa Saulrieta taku, kā arī baudīt Latvijas priežu mežus.
Tāpat viņa aicina noiet arī aptuveni 14 kilometrus garo ceļu no Lilastes līdz Lilastes Garezeriem un Gaujas ciematam – tas ir meditatīvs, viegli noejams un priežu mežu ieskauts. Maršrutā pa vidu esošie Garezeri ir trīs šauri ezeri – Ziemeļu, Vidus un Dienvidu Garezers, kuriem garām izlīkumo šaura taciņa. Vietējie tur arī ezeru krastos izveidojuši neskaitāmas atpūtas un ugunskura vietas.
Vēl Sibillas vērtējumā apmeklējuma vērta ir arī Kubeseles dabas taka, kas atrodas tepat netālu no Rīgas, starp Raganu un Turaidu. Tā sākas pie Krimuldas baznīcas. Lai arī taka ir vien 3,5 kilometrus gara, tomēr tajā var nonākt pie uzkalniņa, kas tiek uzskatīts par Kaupo kapa vietu, un netālu no tā apskatīt piecus līdz sešus metrus dziļo Kubeseles alu. Sibilla piebilst, ka dabas taku iespējams arī pagarināt vēl par aptuveni septiņiem kilometriem, veltot visu dienu gājienam līdz pat Siguldai un pa ceļam apskatot Velnalas klintis un Ķeizarkrēslu, no kurienes paveras elpu aizraujoši skati.
Savukārt ainavisku taku meklējumos viņa aicina iepazīt Amatas upes taku. Tās kopējais garums ir aptuveni 21,5 kilometri, bet tā ir sadalīta vairākos posmos, lai katrs var izvēlēties sev piemērotāko distanci. Pati Sibilla iesaka izstaigāt apļveida maršrutu līdz Zvārtes iezim un atpakaļ, kas ir aptuveni 24 kilometri, tomēr, ja kādam uznāk luste, var iet arī līdz Veclauču tiltam. Tā kā taka nav apļveida, tad jārēķinās, ka tādā gadījumā kopējais attālums būs aptuveni 42 kilometri.
Plānojot šos posmus, Sibilla iesaka vienā tā galā atstāt mašīnu, ar sabiedrisko aizbraukt uz maršruta galu un no turienes kājām doties mašīnas virzienā. Ejot pretējā virzienā, proti, no mašīnas uz sabiedrisko transportu, lielāka iespējamība nokavēt transportu.
Pastaigām ar ratiem
Foto orientēšanās pasākumu organizācijas "Latvijas ekspedīcija" dibinātājai Lindai Amandai Vaļkinai pērn piedzimis bērns, tādēļ šobrīd viņa izvēlas pastaigu maršrutus, kas piemēroti arī bērnu ratiem. Viens no viņas atklājumiem ir tepat, Rīgā, esošais Bumbu kalniņš, kas ir 16 metrus augsts paugurs Bolderājas kāpās. Kalnā atrodas uguns novērošanas tornis un skatu tornis.
Pirms 100 gadiem tur notikušas cīņas ar bermontiešiem. Bumbu kalniņā bija iekārtots Latgales divīzijas komandpunkts, no kura pulkveža Krišjāņa Berķa vadībā sākās uzbrukums, lai atbrīvotu pilsētu no ienaidnieka. Vēl netālu atrodas akmens bluķis ar pulkvedim Berķim veltīto piemiņas plāksni.
Linda stāstīja, ka gar piemiņas akmeni ved neliela koka laipu taka, kas, vijoties caur priedēm, aizved līdz tornim. No tā paveras skats uz Imantu, Bolderāju, ostu un jūru. Redzams arī Vanšu tilts, Nacionālā bibliotēka, kā arī citas Rīgas centra augstceltnes, un šķiet, ka visa Rīga pie kājām.
Šis maršruts būs piemērots gan ģimenēm ar bērnu ratiem, gan tiem, kuri vēlas izrauties no pilsētas, tomēr nav gatavi pavadīt ilgstošu laiku pārgājienā.
Kā otru pastaigu maršrutu viņa iesaka Ummja ezeru, kas ir beznoteces dzidrūdens ezers Ādažu novada Carnikavas pagastā. Tam var apiet apkārt divu stundu laikā, dodoties lēnā, nesteidzīgā, aptuveni trīs kilometrus garā pastaigā ar ratiem. Linda gan atgādināja, ka vasarā tajā aizliegts peldēties, jo tajā aug īpaši aizsargājamais augs – Dortmaņa lobēlija. Tāpēc atpūtai uz ūdens karstajās dienās nāksies izvēlēties citu ūdenstilpi. Savukārt pavasarī un rudenī tā, viņasprāt, ir ideāla vieta pastaigām, jo ezeru ieskauj skaists priežu mežs. Arī mašīnu ir kur novietot.
Linda piebilda, ka katrs Ummja ezera krasts ir nedaudz citādāks, jo vietām pastaigu taka ir plata, ļaujot viegli iziet ar bērnu ratiem, bet citviet sanāk iet gar purvaināku krastu, padarot ceļu izaicinošāku.
