Spānijas pilsētu Alikantes un Valensijas tūrisma nozares pārstāvji aicina steidzami rīkoties citus savus kolēģus Eiropas dienvidu reģionos un pagarināt tūrisma sezonu pavasara un rudens periodā.
Prognozes liecina, ka aizvien biežāk būs karstas vasaras ar sausuma viļņiem, vētrām un mežu ugunsgrēkiem, kas jau tagad ietekmē tūristu plūsmu uz iecienītām atpūtas vietām vasarā.
Pagājušā gada vasara bijusi karstākā kopš 1940. gada. Vidusjūras reģiona valstīs gaisa temperatūra sasniedza + 45 grādus pēc Celsija, Sardīnijā pat + 48 grādus.
"Galvenā lieta, kas saistās ar karstumu no tūristu viedokļa, ir termālā komforta zudums – tā to sauc. Mēs labprāt neejam uz ielas karstajā dienas vidū, pludmalēs temperatūra arī ir nepanesama," norādīja Klepers.
Karstuma ietekmē pagājušajā vasarā palielinājās mežu ugunsgrēku skaits, un rezultātā izdega aptuveni 10% no Grieķijai piederošās Rodas salas zemes platības.
"Cita lieta, kas nāk līdz ar klimata pārmaiņām, ir pludmaļu zudums," pauda Klepers, atsaucoties uz aplēsēm, ka vētru, viļņu un ūdens līmeņa celšanās dēļ līdz gadsimta beigām var pazust vairāk nekā puse pludmaļu. "Tas ir fakts, ar ko ir jārēķinās," teica Klepers.
Tiek prognozēts, ka nākotnē aizvien biežāk minētajos reģionos būs šādas vasaras, tāpēc tūrisma nozarei nāksies piemēroties klimata pārmaiņām. Vairāk ceļotāju uz iecienītajām Spānijas, Grieķijas un arī Turcijas pludmalēm brauks vēsākos gadalaikos vai arī vasaras pavadīs jūras piekrastē ziemeļos, piemēram, pie Baltijas jūras.
"Ne jau tikai tūristiem klājas grūti. Vidusjūras reģions kļūst nepiemērots, piemēram, arī dažādām lauksaimniecības kultūrām. Līdz ar to vasaras laikā konkurence uz ūdeni, ko vajag gan tūristiem, gan lauksaimniecībā, arī pieaug. Arī ar to ir jārēķinās – var būt ūdens ierobežojumi," atzina Klepers.
Pirms pāris gadiem tika aptaujāti britu tūristi, kas sākotnēji bija iecienījuši Vidusjūras valstis kā vasaras atpūtas vietas, un Spānija un Itālija vairs nebija prioritāte britu atpūtniekiem tieši tā iemesla dēļ, ka vasaras mēnešos tur ir pārlieku karsts.
Lai veicinātu tūrismu uz iecienītajiem galamērķiem, ir plānots organizēt muzeju apmeklējumus vēsākajās diennakts stundās, kā arī nodrošināt iespēju vairāk uzturēties telpās ar gaisa kondicionētājiem. Savukārt paši ceļotāji, iespējams, nākotnē aizvien vairāk dos priekšroku vasaras atpūtai vēsākos Eiropas reģionos.
"Ilgtermiņa tendence ir tāda, ka klimata pārmaiņu radītie apdraudējumi visvairāk ietekmēs tieši Vidusjūras reģiona pievilcību kopumā – gan rietumu pusē Spāniju un Portugāli, gan austrumos Grieķiju, Turciju un Adrijas jūras piekrasti. Tas ir saistīts gan ar karstuma pieaugumu, gan pludmaļu samazināšanos. Šobrīd tas pētījumu kopums, kas ir pēdējo divu gadu laikā tapuši, ir tāds brīdinājums – steidzamības kārtā pielāgoties klimata pārmaiņu apstākļiem, lai nozare nezaudē tik daudz, cik tā varētu zaudēt, ja neko nedarīs," skaidroja Klepers.
Klepers atzina – jārēķinās ar to, ka nākotnē mēs arvien biežāk runāsim par klimata bēgļiem, un tie vairs nebūs tikai tūristi, bet jau nākamajā paaudzē šobrīd populārie Eiropas dienvidu reģioni vairs nebūs apdzīvojami karstuma, ūdens trūkuma un vētru dēļ, un cilvēki būs spiesti pārcelties uz vēsāka klimata vietām.
