Pandēmijas laiks, kad dzīve kļuvusi lēnāka un mazinājusies cilvēku pārvietošanās, nesis sev līdzi tīrākas debesis un tīrāku gaisu. Oglekļa dioksīda piesārņojums vietām samazinājies pat uz pusi, taču labākas nākotnes vārdā tas joprojām ir pārāk maz.

Aviācijas ietekme uz klimatu

3,5% – tāds ir kopējais aviācijas industrijas pienesums globālajā sasilšanā pēdējo 20 gadu laikā, aprēķinājuši eksperti. Taču, ņemot vērā šādu izmešu pastāvīgo pieaugumu, kopumā aviācijas ietekme uz klimatu augusi divkārt. Pērn pandēmijas ietekmē starptautiskā aviopārvadājumu nozare piedzīvojusi lielākos zaudējumus pastāvēšanas vēsturē.

"Taču, ja skatās uz sākotnējiem prognozētajiem datiem par pagājušo gadu, tad dati liecina, ka kopējais emisiju samazinājums varētu būt par 6,5%, kas patiesībā nav nemaz tik liels, 2008.–2009.gada ekonomiskās krīzes laikā emisiju samazinājums bija daudz būtiskāks," sacīja biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga.

Starptautiskā gaisa transporta asociācija aprēķinājusi, ka nozare pērn visā pasaulē piedzīvojusi 126 miljardu dolāru lielus zaudējumus.

Taču vides eksperts min, ka jau nākamgad diemžēl būsim atgriezušies iepriekšējā CO2 emisiju līmenī.

"Daudzas valstis ievieš ekonomikas atjaunošanas plānus, investīciju programmas dažādās jomās, lai stimulētu ekonomisko darbību. Šīs aktivitātes, visticamāk, būs veiksmīgas, ekonomiskā aktivitāte palielināsies, tā ka nav paredzams, ka šīs emisiju samazinājums būs ilgtermiņa," sprieda biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs.

Eiropā priekšplānā vilciens 

Lai mazinātu aviācijas ietekmi uz klimatu, Eiropas valstis pamazām ievieš tā saucamos zaļos nodokļus aviokompānijām un mēģina atteikties no netāliem iekšzemes reisiem. Piemēram, Francijā tiek atcelti iekšzemes lidojumi, kas īsāki par divām ar pusi stundām un ko iespējams aizstāt ar vilciena reisiem. "Rail Baltica" projekts varētu veikt līdzīgas izmaiņas mūsu reģionā.

"Aviācijas pakalpojums visdrīzāk kļūs dārgāks, savukārt dzelzceļš no Eiropas transporta politikas ir tas, ko uzskata par videi visdraudzīgāko un tur nebūs šādi apgrūtinājumi. Skaidrs, ka cenām vajadzētu izlīdzināties starp aviāciju pašreizējā tirgū un dzelzceļu," vērtēja EP deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).

Šobrīd grūti prognozēt, vai un kad Eiropā atgriezīsies tā ceļošanas brīvība, kādu mēs pazinām pirms Covid-19 pandēmijas.

"Es domāju, ka vēl tālu, līdz atgūsimies. Skaitļi rāda, ka lidošanas brīvība ir apmēram par 30% mazāka, nekā bija pirms pandēmijas. Bet lieli akcenti šobrīd tiek likti uz lokālo ceļošanu – tas nozīmē vilcienus, autobusus. Bet ir skaidrs viens – katra valsts vēl izvirza papildu nosacījumus, ieskaitot Beļģiju, kur mēs šobrīd atrodamies, ar ieceļošanu un prasībām, līdz ar to es domāju, ka vēl vismaz gads paies, ja ne divi, kamēr mēs tiksim tādā situācijā kā pirms pandēmijas. Tas ir tāds optimistiskais scenārijs," teica EP deputāts Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai").