Vieta pie piramīdām ir gandrīz vienīgā vieta, kur vēl var redzēt tūristus. Pārējā Kairā viņu praktiski nav. To apzinās arī varasiestādes. Tādēļ, piemēram, vietējais laikraksts raksta, ka tūrisma ministrs ir devies uz Berlīni, lai apmeklētu vienu no lielākajām šīs nozares izstādēm.
Šeit sastaptais gids stāsta, ka iepriekš piramīdas lūkoties ieradās tūkstošiem atpūtnieku. Tagad – pārsvarā atnāk paši ēģiptieši. Līdzīgi arī citviet Kairā - plašās viesnīcas ir pustukšas, bet suvenīru veikaliņu saimnieki slīgst bezdarbībā.
„Vēl pirms trīs gadiem bija daudz tūristu, bet paši ēģiptieši mazāk. Šobrīd viss ir otrādi,” saka gids Faraks.
Atpūtnieku neesamība dramatiski ietekmē apkārtnes uzņēmējus – suvenīru veikalus, kafejnīcas, pat zemniekus, kuri tūristiem iepriekš tirgojuši pašu audzētos augļus un dārzeņus. Šajā nozarē iepriekš strādāja arī latviete Inga. Taču, līdz ar ceļotāju skaita samazināšanos, Inga bija spiesta savu uzņēmumu slēgt un atgriezties Latvijā.
„Visi tie, kas mēs bijām, mēs strādājām uz tūrisma industriju. Tāpat kā vietējie. Ja tev nav tūristu, tev nav ienākumu (..) Tu vienkārši aizbrauc projām, jo tu neredzi tam galu,” saka Inga Avotiņa. „Tu gaidi vienu dienu, gaidi otru dienu, paiet mēnesis, divi mēneši...”
Situācija strauji izmainījās pirms trīs gadiem. Ēģiptes revolūcijas laikā no amata atkāpās toreizējais valsts prezidents Hosni Mubaraks. Toreiz Tahīra laukumā pulcējās tūkstošiem ēģiptiešu, cerot uz labāku dzīvi. Taču tā nepienāca. Vēlāk aizvien biežāk ēģiptieši tieši ar labu atcerējās ,,Mubaraka laikus”.
„Viņi nevarēja atrast to kompromisu. Viņi jau nezina, kas ir vārds „demokrātija”. Viņiem bieži vien likās, ka demokrātija ir tad, kad viņi var uzkāpt uz mašīnas, braukt, aurot, sist logus, dedzināt, barā kliegt (..) Policija, kas kādreiz bija visās malās - viņas vienkārši nebija, Viņiem likās, ka tā ir demokrātija,” saka Avotiņa par ēģiptiešu sajūtām, sabrūkot Mubaraka laikam.
Tagad ,,Mubaraka laiki” ēģiptiešiem asociējas ar lētāku maizi, cukuru, degvielu. Inflācija februārī pārsniegusi 10% atzīmi. Cenu izmaņas pamanījusi arī Ilona, kura Ēģiptē kopā ar savu vīru Mohamedu dzīvo jau apmēram divus gadus. „Cenas aug gan produktiem, gan sabiedriskajam transportam (..) Cenas, protams, nevar salīdzināt ar Latvijas cenām - vēl ilgi līdz tām ir jāaug, bet inflācija ir (..) Tas viss atspoguļojas – globālā ekonomiskā krīze un Ēģiptes nestabilā politiskā situācija,” dzīvi raksturo Ilona.
Pērn jūlijā armija atcēla konstitūciju un gāza pirmo demokrātiski vēlēto valsts prezidentu Mohamedu Mursi. Pavasarī gaidāmas jaunas vēlēšanas. Jau šobrīd Kairas ielās redzami plakāti ar armijas komandiera feldmaršala Abdel-fata-hamu al Sisi ģīmetni. Paredz, ka tieši viņš būs jaunais valsts vadītājs. „Es neticu Sisi, es neticēju arī Mursi vai kādam citam. Sisi jau šobrīd ir sacēlis lielu troksni, bet es gribu redzēt darbus,” skeptisks par visiem kandidātiem ir Faraks.
Skaidrības par to, kas sagaida ēģiptiešus, nav. Tādēļ ārvalstu vēstniecības aicina saglabāt piesardzību. Atpūsties Sarkanās jūras kūrortos esot droši. Tomēr jāizvērtē nepieciešamība apmeklēt galvaspilsētu Kairu, kā arī citas lielākās pilsētas.
