Līga Vilne ar zirgu Prīmu un Tīna Runce ar Dempsiju sākušas ceļojumu gar Latvijas jūras robežu. Galvenā ideja ir popularizēt jāšanas sportu un iepriecināt Latvijas iedzīvotājus, ļaujot kontaktēties ar zirgiem un aprunāties ar ceļotājām. Jāšana gar jūras robežu entuziastēm būs ceļojuma pirmais posms, kas paredzēts no 17. līdz 31. augustam 498 kilometru garumā. Bet nākošajā gadā izaicinājums būs jau 1386 kilometru garumā gar valsts sauszemes robežu.
“Mēs to darām, lai parādītu cilvēkiem skaisto Latvijas pierobežu - gan sauszemes, gan jūras robežu - un ļautu cilvēkiem pieskarties zirgiem. Mēs to darām pusdienas pārtraukumos, kad zirdziņi apstājas, bērni var pienākt klāt, var pat uzkāpt mugurā,” pastāstīja Vilne.
“Radās ideja, varbūt apkārt Latvijai, jo ir gājuši ar kājām, ar riteņiem, ar motocikliem, bet ar zirgiem vēl neviens nav gājis apkārt Latvijai. Plānot un organizēt – es sēdēju vairāk pie datora nekā zirga mugurā. Ar laiku bija skaidrs, ka tas nebūs vienkārši – visu saskaņot, kur drīkst jāt, kur nedrīkst jāt, bet ir iespējams, ja grib,” piebilda Runce.
Viena posma garums, kuru veic bez apstājas, ir ap 20 kilometriem, bet dienas ietvaros nojāj 40 kilometrus. Ceļotājas stāsta, ka laika apstākļi ir ļoti piemēroti šādam piedzīvojumam, jo nav pārāk karsts un pie jūras ir vējš. Līdz ar to nav jājāj naktīs, lai izvairītos no svelmes. Tā kā nākas iet pa pludmales smiltīm, kāpām, mežiem un pilsētām, zirgiem, lai pasargātu viņu kājas, tās ir aptītas. Tīna stāsta, ka fiziski ne viņām, ne zirgiem ceļojums nesagādā grūtības.
“Zirgiem tas ir ļoti dabiski - kustēties daudz. Tiem zirgiem, kuriem jādzīvo stallī, ieslodzītiem boksos un vienu reizi dienā uz 2 stundām kaut ko pastaigājot, tas nav dabiski. Zirgiem tas ir interesanti. Mēs tieši vērojam tagad. Katru dienu jauni ceļi, jauni iespaidi. Viņi staigā ar lielām acīm, ausis uz priekšu. Pilnīgi jūtams, ka viņi skatās – O... ko tagad? Atkal kaut kas jauns!”
Ceļotājas ir priecīgas par iedzīvotāju atsaucību, gan palīdzot ar naktsmītnēm, gan ūdeni zirgiem. Latvijas jūras robeža pagaidām nesagādā nekādas grūtības, bet nākošajā gadā, kad ceļš vedīs gar valsts sauszemes robežu, jau tagad ir skaidrs, ka būs jāatrisina daudz birokrātiski jautājumi.
