Islāms
Saskaņā ar vietējo historiogrāfiju Bruneju dibināja Avans Alaks Betatars jeb sultāns Muhameds Šahs, kurš valdīja ap mūsu ēras 1400. gadu. Saskaņā ar leģendu, tiekot līdz Brunejas upei, viņš iesaucās "Baru-nah" (tulkojumā nozīmē – "tur"), no kā arī cēlies nosaukums Bruneja. Valsts pilnais nosaukums ir "Negara Bruneja Darusalama", kas nozīmē "miera mājvieta".
Tieši Muhameds Šahs bija pirmais Brunejas musulmaņu valdnieks. Tas arī izskaidro Brunejas reliģisko un etnisko sastāvu un spēcīgo islāma ietekmi šajā valstī mūsdienās.
Islāms ir Brunejas oficiālā reliģija un par musulmaņiem uzskatāmi vairāk nekā 80% šīs valsts iedzīvotāju. Arī lielākā daļa Brunejas malajiešu un kedajiešu sevi identificē kā musulmaņus. Citas praktizētās ticības ir budisms (7%, galvenokārt ķīnieši) un kristietība (7,1%).
Brunejas sultanāta ietekme savu maksimumu sasniedza no 15. līdz 17. gadsimtam. Pēc tam Brunejā sākās pagrimuma laiks, ko izraisīja iekšējas nesaskaņas par karalisko pēctecību, Eiropas spēku koloniālā paplašināšanās un pirātisms.
Jāsaka, ka bagātākās valsts statuss nav vienīgais, ar ko Bruneja ir slavena. Viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē ir Brunejas sultāns, kura bagātība pēc pēdējām aplēsēm pārsniedz 18 miljardus eiro.
Jāmin, ka viena un tā pati karaliskā dinastija Bruneju ir pārvaldījusi kopš 14. gadsimta – kopā vairāk nekā 600 gadu. Arī pašreizējais sultāns pārstāv šo pašu dinastiju, kas nozīmē, ka Bruneju vada viena no pasaulē vecākajām nepārtraukti valdošajām dinastijām.
Āzija, sultāns, sniegs, kalni – tie bija daži Rīgas ielās aptaujāto cilvēku minējumi par to, kas raksturīgs Brunejai, tomēr lielākā daļa godīgi atzina – par šo valsti nezina neko.
Viena no pēdējām absolūtajām monarhijām
Bruneja ir viena no pēdējām atlikušajām absolūtajām monarhijām pasaulē. Kopā pasaulē ir tikai sešas absolūtās monarhijas: Esvatīni, Omānā, Saūda Arābijā, Katarā, nosacīti arī Ziemeļkorejā un Vatikānā.
Atšķirībā no citām monarhijām, Brunejas sultāns ir arī Brunejas aizsardzības ministrs, premjerministrs, finanšu ministrs un ārlietu un tirdzniecības ministrs.
Šāda sistēma var pastāvēt tikai tādēļ, ka kopš 1962. gada valstī saglabājas ārkārtas stāvoklis, kas tiek atjaunots ik pēc diviem gadiem. Sultānam ieņemot centrālo lomu valstī, tas ļauj deaktivizēt pastāvošo Brunejas parlamentu un vadīt valdību, tieši tādēļ pēdējās Brunejas vēlēšanas notika minētajā 1962. gadā. Brunejas sultāns Hasanals Bolkija tika kronēts 1967. gadā.
Brunejai ir īpatnēja tiesību sistēma, jo tā ir balstīta pamatā uz Anglijas vispārējām tiesībām, kas saistīts ar to, ka Bruneja ir bijusī Apvienotās Karalistes kolonija. Taču tā ietver arī islāma likumus jeb šariata likumus, kas to dažos gadījumos aizstāj. Šāds jauninājums nāca klājā 2016. gada, kad Brunejas sultāns paziņoja par savu nodomu piemērot Sodu kodeksu no šariata likuma. Tādā veidā Bruneja kļuva par pirmo un vienīgo valsti Austrumāzijā, kas savā kriminālkodeksā ieviesusi šariata likumus.
Nesen iegūtā bagātība
Bruneja ir arī divreiz bagātāka par Latviju pēc valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju. Brunejas gadījumā tie ir 58 tūkstoši eiro, kas salīdzinājumā ar Latviju ir divreiz lielāks. Ekonomiski Bruneja par tik bagātu valsti kļuva visai nesen – līdz ar neatkarības iegūšanu no Apvienotās Karalistes 1984. gadā. Pēc tam valsts IKP deviņos gados, no 1999. līdz 2008. gadam, pieauga par 56 procentiem, kas pārvērta Bruneju par industrializētu valsti.
Pamatā Brunejas ienākumi ir balstīti uz bagātību no plašajiem naftas un dabasgāzes laukiem. Tas veido 65% no valsts IKP un 90% no valsts eksporta. Galvenais eksporta tirgus ir Japāna.
Nafta Brunejā atklāta tikai 1929. gadā pēc vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem.
Mūsdienās Bruneja ir ceturtā lielākā naftas ražotāja Dienvidaustrumāzijā. Tā iegūst aptuveni 167 000 barelu (26 600 kubikmetru) naftas dienā. Faktiski lielākā daļa "Shell" naftas tiek iegūta no Brunejas jūras urbšanas platformām.
Tāpat Bruneja saražo tik daudz sašķidrinātās dabasgāzes dienā, ierindojas pasaules lielāko gāzes eksportētāju desmitniekā.
Tajā pašā laikā Bruneja ir ļoti atkarīga no tāda importa kā lauksaimniecības produkti, piemēram, rīsi, pārtika, mājlopi utt., transportlīdzekļi un elektropreces nāk no citām valstīm.
No vienas puses Brunejā ir lielākie naftas lauki Dienvidaustrumāzijā, bet no otras, – tā importē lielāko daļu no pārtikas produktiem. Papildus tiek prognozēts, ka valsts naftas rezerves izsīks 30 gadu laikā.
Par valsts ekonomikas izaicinājumiem un plāniem Latvijas Radio stāstīja Brunejas likumdošanas padomes loceklis Islandi Ahmads:
"Nevienam nav noslēpums, ka mūsu ekonomika balstās uz ogļūdeņražu sektoru, un tas vismaz kādu laiku nekur nepazudīs, taču pēdējā laikā aizvien vairāk parādās bažas par šī sektora ietekmi uz vidi. Pašlaik Bruneja ir izvirzījusi vairākus mērķus mūsu ekonomikas dažādošanai. Pirmkārt, tā ir augsta un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, kuru, cerams, neietekmēs neskaidrība par nākotni. Otrkārt, kā jau es minēju, tā ir ekonomiskā diversifikācija, virzoties projām no gāzes un naftas sektora. Trešā lieta ir makroekonomiska stabilitāte, kas paredz mērenu inflāciju, fiskālu ilgtspēju un tirdzniecības pārpalikumu. Un, visbeidzot, ļoti nozīmīgs ir arī zems bezdarba līmenis, jo šis jautājums daudziem Brunejā joprojām rada nopietnas bažas.
Skatoties uz nākamajiem 15 gadiem, prioritāte ir piešķirta pieciem sektoriem: jau minētā atteikšanās no gāzes un naftas, lielāka koncentrēšanās uz pārtikas ražošanu, tostarp halal pārtikas sagatavošanu [pārtika, kas atbilst islāma principiem– red.], trešais ir tūrisms, kuru pamatīgi ietekmējis Covid-19. Ceturtais ir informācijas un sakaru tehnoloģijas, un visbeidzot pakalpojumu sektors. Atbildot uz jautājumu, vai Bruneja varētu kļūt par jauno Austrumāzijas ekonomikas tīģeri vai brīnumu – personīgi es uzskatu, ka galvenie jautājumi ir izdzīvošana un ilgtspēja. Katru reizi, kad mēs attīstāmies kā valsts, mēs parasti uz visiem jautājumiem skatāmies no līdzsvara viedokļa. Mūsu valstij nav debesskrāpju, taču mēs arī nepieļaujam dzīvošanu graustos vai būšanu par bezpajumtniekiem. Mēs mēģinām šo izaugsmi sabalansēt. Runājot par mūsu pozīciju reģionā, mēs cenšamies būt ne tikai salīdzināmi ar pārējiem, bet arī nedaudz labāki par citiem.
Rezumējot – Brunejas galvenais izaicinājums primāri ir cena, ko sabiedrība ir gatava maksāt par politisko brīvību.
Vai ekonomiski attīstīta un bagāta valsts ir cena par vārda, reliģijas un izvēles brīvību?
Automašīnu jūra
Interesanti, ka Brunejā ir viens no augstākajiem automašīnu īpašumtiesību rādītājiem pasaulē. Saskaņā ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas Automobiļu federācijas pētījumiem, Brunejā uz katriem 1000 cilvēkiem ir 721 automašīnas. Tas nozīmē, ka vidēji viena automašīna ir uz 1,4 cilvēkiem.
To noteikti varētu sekmēt stipri subsidēts benzīns, kura cena ir 0,25 eiro par litru. Ka arī tas, ka Brunejā vēl aizvien ir sabiedriskā transporta trūkums, jo lielākā daļa privāto autobusu apkalpo tikai Brunejas-Muāras rajonu un tur nav vakara vai nakts satiksmes. Piemēram, pēc pēdējiem datiem vēl tikai pirms diviem gadiem visā Brunejā pastāvēja tikai 50 taksometri.
Brunejas mašīnu rekordus noteikti "pārsit" Brunejas sultāns, – viņam pieder lielākā privāto automašīnu kolekcija pasaulē, kas sastāv no aptuveni 7000 spēkratiem. To kopējā vērtība pārsniedz 4,4 miljardus eiro. Kolekcijā ir aptuveni 20 "Lamborghini", 160 "Porsche", 130 "Rolls Royce", 360 "Ferrari", 170 "Jaguar", 180 BMW, 360 "Bentley" un 530 "Mercedes-Benz", taču sarakstu var turpināt.
Interesantākais, ka Brunejas sultānam pieder arī leģendu apvītais zelta "Mercedes", par kura eksistenci zina visi, bet neviens nekad nav redzējis.
Par Brunejas sultānu var runāt mūžīgi. Viņš dzīvo arī pasaulē lielākajā dzīvojamajā pilī, kas atrodas netālu no galvaspilsētas Bandarseribegavanas. Pils platība ir 200 000 kvadrātmetri, tajā ir 1788 istabas, 257 vannas istabas, banketu zāle 5000 viesiem, garāža 110 automašīnām, kondicionēts stallis 200 ponijiem un pieci peldbaseini. Tā ir iekļauta arī Ginesa rekordu grāmatā.
Šķiet paradoksāli, ka bez Brunejas tituliem sultānam ir arī divas mūžībā aizgājušās Anglijas karalienes Elizabetes II piešķirtas goda amata vietas: viņš ir gaisa spēku galvenais maršals Karaliskajos Gaisa spēkos un Karaliskās Jūras kara flotes admirālis.
