Ikšķiles Senioru skolā šogad rit ceturtais mācību gads, reizi nedēļā aptuveni 70 skolas audzēkņiem rudens un ziemas periodā piedāvājot lekcijas par visdažādākajām tēmām.
Ikšķiles Senioru skolas organizatore Inese Siliņa skaidroja, kāpēc šādas senioru skolas ir nepieciešama: "Iedomājieties, cilvēks aiziet pensijā un nekam nav derīgs. Tas ir pats trakākais, jo sākas vientulība. Lielākoties cilvēki paliek vientuļi. Darba kolēģu vairs nav tuvumā, nekā nav, un līdz ar to viņiem ir vajadzīga šī socializācija. Tāpēc mēs tiekam aicināti ārā no četrām sienām, nākam piedalāmies un veidojam skolas."
Ikšķiles Senioru skola nav vienīgā Latvijā. Tādas ir vairākas.
"Pirmā senioru skola tika dibināta 2015. gadā. Tas bija privātās iniciatīvas pamatā Krāslavā. Pārējās ir tādas kā biedrības izveidotas. Ir Kuldīgā, ir Rīgā, ir Siguldā, Ķeipenē, Ikšķilē. Vienīgi Liepājā, ko mēs zinām, kas ir pašvaldības iniciēta senioru skola," sacīja Siliņa.
Ikšķiles Senioru skolā kungiem un kundzēm tiek piedāvātas arī dažādas meistarklases, ir pulciņi un vingrošanas nodarbības. Seniori var apgūt prasmes strādāt ar datoru, mācīties angļu un vācu valodu. Ir kulinārijas meistarklases un vēstures pulciņš.
Piemēram, Liene Odīte tik tikko Senioru skolā izveidojusi dārza klubiņu. Ļoti bieži lekcijas un pulciņus vada paši skolas dalībnieki.
Odīte sacīja: "Dārzkopība man ir liela kaislība. Es no bērna kājas to vien esmu darījusi, kā sēdējusi puķudobē. Nav tā, ka viens gudrinieks visiem pastāsta, kā pareizi dzīvot un kā visu pareizi darīt. Mēs nākam un katrs dalāmies ar savu pieredzi, saviem veiksmes stāstiem, arī ar savām neveiksmēm. Esmu parka dārzniece pēc profesijas, ieguvusi kvalifikāciju. Dārznieka darbā nav robežu. Tu vari mācīties, mācīties, mācīties. Un visur ir prakse, prakse, prakse. Viens ir teorija, bet tev ir jāmāk to dzīvē pielietot."
Uz dārza klubiņu ieradusies Inta. Viņa senioru skolā iesaistījusies pirms gada un kopš tā brīža aktīvi apmeklē iknedēļas vingrošanas un jogas nodarbības un labprāt klausās dažādas lekcijas.
Ikšķiles Senioru skolas brīvprātīgā Inta pauda: "Pirmais iemesls bija tieši socializēšanās. Dzīvē notiek izmaiņas. Mani uzaicināja uz senioru skolu, un mani tas ieinteresēja. Gan nodarbības, gan viss, kas šeit notiek. Apkārt ir ļoti labestīgi cilvēki. Atvērti, zinoši. Mēs varam apmainīties ar savu pieredzi. Tas ir svarīgi. Katram mums ir sava pieredze, un kaut ko mēs varam katrs no otra iegūt."
Savukārt Ikšķiles Senioru skolas organizatore Siliņa piebilda: "Tās nav mācības. Tā ir socializēšanās, iet sabiedrībā un būt derīgam un noderīgam. Jo pats svarīgākais cilvēkam senioru vecumā ir būt derīgam."
Ikšķilnieki cer, ka šādas senioru skolas arvien vairāk tiks veidotas arī citās Latvijas pilsētās, un ir gatavi interesentiem sniegt palīdzību skolu dibināšanā.
