Novērtē LSM.lv!
LSM.lv ik dienu cenšas uzlabot savu darbu un kļūt jums arvien noderīgāks. Tāpēc vēlamies uzzināt, kas jūs mudinātu biežāk atvērt mūsu vietni.
Lūdzu, novērtējiet LSM.lv , spiežot uz šīs "Norstat" saites.
Kā tas sākās?
"Ručs man mācīja par latviešu kultūru, mūziku, dziesmām, latviešu ēdienu un visu citu. Viņa deva man tik daudz mīlestības, patiešām! Es gribēju kaut kā dot to atpakaļ. Un kā es to varēju darīt? Es ilgi domāju. Viens, ko varu darīt, ir stāstīt par Latviju Japānā, kur par Latviju zina maz. Un es to daru visus šos gadus. Bet jau ilgi man bija sapnis par savu vietu, telpu, kur to darīt. Man patīk gatavot, man patīk pulcināt kopā cilvēkus, bet japāņiem savukārt patīk ēst, tāpēc jau kādus gadus loloju domu par šo kafejnīcu!" skaidro japāniete Norie Curuta (Norie Tsuruta).
Pirmo reizi Latvijā Norie ieradās 2008. gadā kā studente apmaiņas programmas ietvaros. Pēc krāšņu Jāņu piedzīvošanas viņa izlēma, ka rakstīs maģistra darbu par suitu novadu, un pēc gada atgriezās, šoreiz jau konkrēti Alsungā, kur toreizējais Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls nolēma, ka viņai vislabāk būtu apmesties pie tobrīd vecākās suitu sievas Marijas Steimanes, kuru visi dēvēja par Ruču.
Tieši kopā ar Ruču japāņu studente vislabāk varētu apgūt latviešu valodu un vietējās tradīcijas.
Jau tajā brīdī Norie bija ne tikai zinātniska interese, viņa jau bija paspējusi iemīlēt Latviju un ar patiesu interesi mācījās gan rakstus, gan dziesmas, gan valodu un vietējo ēdienu pagatavošanu. Bet ar Ruču ātri vien radās patiesa gara tuvība un īsti sirsnīga draudzība, kas turpinājās līdz pat Marijas Steimanes nāvei (pērn jūlijā Ručs aizgāja mūžībā).
2015. gadā režisore Ināra Kolmane uzņēma filmu "Ručs un Norie" par šo divu tālo pasauļu sastapšanos. Neparastā draudzība turpinājās arī pēc toreizējās Norie aizceļošanas atpakaļ uz dzimteni. Ručs turpmāk allaž uztraucās par zemestrīcēm Japānā, bet Norie savā dzimtenē vilka latviešu tautastērpu un futbola stadionā kliedza: "Sarauj, Latvija!". "Ručs un Norie" kļuva par 2015. gada godalgotāko filmu Latvijā.
Medus kūka un aukstā zupa
Katru gadu Norie centās atbraukt uz Latviju. 2017. gadā Norie ieradās jau ar ģimeni un dēliņu, un abi ar vīru piedzīvoja simbolisko, tradicionālo mičošanu. Nu jau Norie ir četru bērnu māmiņa. Arī sarunas laikā videoekrānā pa laikam pazib pa kādai smaidošai, tumšmatainai galviņai un sirsnīgi mājošai roķelei.
Pie kafejnīcas ēkas dārziņā uzlikts arī dēlītis ar uzrakstu "Gobas" – tas ir veltījums Ručam, jo tas ir viņas māju vārds, bet pašu kafejnīcu sauc "Cafe Laima".
"Laima jeb Laimes māte ir tā, kas norāda, kāds būs mūsu ceļš, kā varam būt laimīgi. Un es gribu, lai cilvēki, kas atnāk uz šejieni, zinātu, kas ir laime," uzsver Norie.
Kafejnīca "savējo režīmā" darbojas jau nedēļu, bet no 1. jūlija tā atvērta ikvienam. 30. jūnijā bija īpaša ieskaņas diena – savu dzimšanas dienu te tuvo lokā atzīmēja latviešu baletdejotājs Arturs Sokolovs, kurš pirms dažiem gadiem beidza savu baletdejotāja karjeru Latvijas Nacionālajā operā un baletā un kopā ar sievu, japāņu baletdejotāju Juku Mijaki-Sokolovu un abu bērniem pārcēlās uz sievas dzimteni. "Arturs bija pirmais latvietis, kas pagaršoja ēdienus, un par meduskūku teica – o, īsta latviešu kūka!" par novērtējumu priecājas Norie.
Atklāšanas dienā no skaļruņiem skanēja latviešu mūzika, arī tā, ko ierakstījis Latvijā zināmais un ļoti iemīļotais japāņu dziedātājs Masaki Nakagava. Arī viņš savulaik iemīlējis Latviju tik ļoti, ka iemācījās valodu, dzied un pat sacer dziesmas latviski, un nu jau arī ir biežs viesis pie mums, sniedzot koncertus.
Norie ļoti cer, ka Masaki arī pats personīgi kādreiz ieradīsies kafejnīcā "Laima", lai patērzētu, nobaudītu maltīti un padziedātu latviešu dziesmas.
Kafejnīcas ēka pārsteidzoši atgādina arī daudzas tipiskas latviešu būves, bet – tā tāda jau bijusi! "Patiesībā tas ir arī japāņu stils – lakonisks, bez pārspīlējumiem, ciešā saistībā ar dabu," skaidro Norie. Pītie lampu abažūri un grozi gan nāk no Latvijas. Tāpat kā bērzu slotiņas, rakstainie cimdi, liels plecu lakats, protams, Norie tautastērps, Latvijas zāļu tējas. Pie sienas pat ir plakāts ar Latvijas mežu dzīvniekiem! Tepat piekārts arī Norie vainags, pīts Latvijā pērngad Jāņos un rūpīgi vests pāri puspasaulei.
Ēka remontēta un iekārtota galvenokārt pašu spēkiem, kā Norie saka –
veidojusi to kā Latvijas lauku mājas tēlu.
Redzams, ka te viss ierīkots ar gaumi, rūpību un mīlestību pret Latviju, neaizmirstot un cieņā turot arī savas saknes. Arī vairākos ēdienos ir jūtama Japānas virtuves klātbūtne, piemēram, rīsi.
Latviešu ēdienu receptes Norie dabūjusi dažādos ceļos – daļu no Ruča, daļu no Latvijas draugiem. Viņa atzīst, ka sastāvdaļas gan dabūt esot grūti, piemēram, Japānā, atšķirībā no Latvijas, nav liela piena produktu izvēle. Kaut kas tiek sūtīts no Latvijas, bet dažām sastāvdaļām Norie atradusi līdzīgus aizvietotājus. Gatavo Norie pati, pati arī cep rudzu maizi.
Atklāšanas dienas ēdienkarti Norie nosauc latviski: "Aukstā zupa, gurķīši ar tomātiem un biezpienu, kartupeļi, meduskūka!" Viņa atceras, ka vasarā pie Ruča ēdusi tomātu un gurķu salātus katru dienu, bet vismīļākais ēdiens viņai tomēr ir aukstā zupa!
Latviešu iecienītie ēdieni ļoti garšojot arī viņas ģimenei un draugiem, un arī Norie diezgan dullo ieceri visi esot ļoti atbalstījuši. Tagad vien jātur īkšķi, lai īstenojas vēl viens Norie sapnis – uzbūvēt īstu latviešu pirtiņu.
