Neierobežo sevi rāmjos
Lai gan Filips savu radošumu liek lietā arī kino nozarē un mūzikas klipu filmēšanā un producēšanā, galvenokārt viņš ir pazīstams ar savu prasmi fotografēt. 2020. gadā Filips ieguva balvu kā labākais jaunais Latvijas fotogrāfs.
"Esmu ļoti daudzfunkcionāls mākslinieks, jo neierobežot savi rāmjos ir pats svarīgākais, bet pārsvarā ikdienā es esmu komerciālais fotogrāfs, bildēju visdažādākās reklāmas – lielākas, mazākas.
Otra fotogrāfijas daļa man ir laikmetīgā māksla, kas ir manas foto sērijas, pie kurām es strādāju paralēli un kur es investēju visu savu naudu," stāstīja Filips.
Savā pēdējo gadu laikmetīgās mākslas projektā jeb foto sērijā par sauļošanos Filips izzina rekreāciju (atpūta spēku atjaunošanai – red.), pēta veidus, kā labāk dzīvot, kā nodoties sevis izzināšanai, dabas baudīšanai un kā atslēgties no ikdienas.
"Visa tā sērija ir uzkonstruēta kā tāda sirreāla utopija ar nelielu satīru, ar komēdijas aspektu, un notiek Rīgas pilsētvidē, pārsvarā mikrorajonos. Es apspēlēju domu par to, kā justies brīvi vietās, kuras nav taisītas tam, lai justos brīvi. Pieņemsim, mikrorajonu pagalmos cilvēki sauļojas kā Jūrmalas pludmalē. Cenšos lauzt stereotipus un veidot tādus trakus kontrastus," stāstīja Filips.
Trīs gadu laikā Filips ap sevi piesaistījis 10 cilvēku komandu, kurai viņš ir ļoti pateicīgs, jo darbs uz priekšu iet lēni. Nākotnē viņš cer savus projektus savilkt kopā vienā lielā izstādē un, iespējams, arī grāmatā, kas veidos vienu kopēju stāstu, bet pašlaik viņa darbi vēl ir kā atsevišķi fragmenti.
"Tev ir jādabū visi industrijas profesionāļi un jāpārliecina viņi par šo trako ideju. Katrs projekts ir diezgan liels izaicinājums, jo katru reizi gribas pacelt to latiņu augstāk.
Dabūt 20 cilvēkus uz kaut kādas Pļavnieku mājas jumta un cīnīties ar kaijām – tas ir smags darbs, bet beigās tas rezultāts ir fantastisks.
Tiešām iespaidīgi kadri," atzina Filips.
Sāka fotografējot koncertus
Ar fotografēšanu Filips sāka nodarboties pirms 12 gadiem, kad viņam vēl bija 16. Tas bija pakāpenisks process, kamēr viņš izmēģināja visus iespējamos fotogrāfijas žanrus, lai mēģinātu atrast nišu, kas būtu radīta tieši viņam.
"Sāku ar mūzikas fotogrāfiju, bildēju visu sev apkārtējo cilvēku grupas, piemēram, "Carnival Youth". Bildēju koncertus. Tad tu vienkārši lēnā garā bildē, iepazīsti cilvēkus un sāc pamainīt citas lietas, piemēram, sāc bildēt modeļus. Tu ej tādiem soļiem un visu izmēģini," stāstīja Filips.
Modeļi fotogrāfa ikdienā un darbā spēlē milzīgu lomu. Filips uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti daudz profesionāļu modeļu, kas strādā ar pasaules labākajiem fotogrāfiem un ir vadošās sejas daudzu lielo zīmolu kampaņās.
"Par to zina maz cilvēku, bet tā ir milzīga niša. Man liekas, ka mums ir pat viens no lielākajiem modeļu koeficientiem per capita (uz vienu iedzīvotāju – red.) Eiropā. Tiešām par to nevar sūdzēties, un modeļi ir svarīgs aspekts, lai iemācītos runāt ar cilvēku, lai liktu justies viņam ērti un iemācītos visas tās sejas pozas.
Tas ir tāds pakāpenisks darbs. Tu salauz sevi, salauz viņus, un tad jūs lēnām kopā augat," atzina Filips.
Viņš atklāja, ka agrāk bijis ļoti introverts un runāt ar cilvēkiem, kur nu vēl svešiem modeļiem, viņam sagādāja lielas grūtības. Taču pakāpeniski, gūstot arvien lielāku pieredzi, viņš tam ir ticis pāri.
Studijas Londonā iedeva globālu skatījumu
"Pēc tam, kad biju patrakojis Latvijā un izmēģinājis visu to, ko biju jau darījis, devos uz Londonu, kur trīs gadus mācījos modes fotogrāfiju, kas ir modes fotogrāfija, laikmetīgā fotogrāfija un komerciālā fotogrāfija – kaut kas starp to visu," stāstīja Filips.
Studējot vienā no labākajām mākslas universitātēm pasaulē – Londonas Mākslas universitātē (University of the Arts London), viņš ieguva globālāku skatījumu un kontekstuālāku vērtību izpratni, kas arī ir viens viņa pašreizējo panākumu stūrakmaņiem.
"Tur ļoti izdresēja to globālo skatījumu un kontekstuālo vērtību, kas ir aiz fotogrāfijas, ka tas nav tikai dokumentāls [rīks], ka patiesībā tu veic milzīgu izpēti vairāku gadu garumā vai, ja tev nav gadu, vairāku mēnešu garumā. Tā skola tev iemāca domāt un dod globālo skatījumu, kura man ļoti trūka pirms tam," atzina Filips.
Protams, viņš neslēpa, ka būt par studentu vienā no dārgākajām pilsētām pasaulē nav bijis viegli, ņemot vērā, ka viņa finanses ir bijušas ierobežotas. Studiju gados viņš piedzīvojis ļoti zemus punktus dzīvē.
"Bija jādomā, vai nu tu ēdīsi, vai brauksi ar metro. Tādā stilā aptuveni tas bija. Protams, tas mācīšanās procesu ļoti apgrūtināja, bet es to īstenībā nemainītu ne pret ko, jo pēc tam tu zini savu bāzes līmeni un uz ko tu audz. Tas iņ un jaņ ir ļoti svarīgs," pauda Filips.
Pabeidzot studijas, viņš pāris gadu laikā saprata, ka, lai īstenotu savas idejas Londonā, viņam būtu nepieciešami milzīgi resursi, kuru viņam nebija. Tāpēc viņš atgriezās Latvijā un no jauna sāka lauzt savu ceļu reklāmas industrijā, kas izrādījās viņam veiksmīga.
Līdzsvars starp mākslu un peļņu
"Par laimi, Latvijā mums arī kļūst daudz plašāki klientu skatījumi uz dzīvi un globālo stilistiku. Mums pārsvarā, es teiktu, ir kādu trīs četru gadu atpalicība, bet tagad tas jau sāk ļoti savilkties, un man par to ir liels prieks, jo var daudz radošākus darbus darīt, pelnot naudu. Ar mākslu, Latvijā, protams, tas ir daudz sarežģītāk. Ir jāmeklē balanss starp abām pasaulēm," atzina Filips.
Viņš neslēpa, ka fotogrāfa atalgojums dažādos reklāmas projektos ir ļoti labs, ar nosacījumu, protams, ka fotogrāfa iemaņas ir labas. Atgriežoties Latvijā un iegūstot labākā jaunā fotogrāfa titulu, viņš ar komerciālajiem darbiem jau bija sācis pelnīt pietiekoši, lai paralēli varētu turpināt savus laikmetīgās mākslas projektus.
"Fotogrāfija un radošās industrijas maksā ļoti labi, ja esi labs tajā, ko dari, un ja tu esi savā nišā.
Ja tev nav kaut kā, ar ko tu izlec, tu vienmēr esi aizstājams, bet tajā mirklī, kad tu sāc dot kaut kādu kontekstu, sāc radīt savu pievienoto vērtību caur mākslu un radošajiem projektiem, tu audzē to visu, un tas beigās noved pie augļiem," pauda Filips.
Šobrīd Filips strādā gan Latvijā, gan iedvesmas meklējumos regulāri dodas uz ASV. Visu, ko viņš nopelna, viņš investē atpakaļ savā pieredzē – vai nu caur radošiem projektiem, vai caur izglītību.
Tāpat to, ko viņš saņem no klientiem, viņš iegulda atpakaļ Latvijas mākslas industrijā, palīdzot izsisties jaunajiem māksliniekiem.
"Es daudz investēju ar savu darbu, atbalstot cilvēkus sev apkārt, savus draugus – māksliniekus, kuriem varbūt nav tik daudz to finanšu. Es palīdzu viņiem, bildējot viņu darbus, pārliekot tos digitāli un palīdzot viņiem izlauzties ar ļoti kvalitatīvām bildēm, kas parasti maksātu simtus vai tūkstošus. Tā es vienkārši dodu atpakaļ, jo es zinu, ka klienti man dod daudz, un man vienmēr ir sajūta, ka man ir jādod atpakaļ cilvēkiem," secināja Filips.
