Viņš Latvijas armijā dienē jau kopš 2016. gada 27. jūlija. "Nolēmu pievienoties, jo es biju ārzemēs, un es sapratu, ka tomēr gribu atpakaļ mājās. Man tur nebija ne draugu, ne radinieku. Atgriezos, man īsti nebija domas, ko es gribu darīt. Tajā laikā brālis pabeidza vidusskolu, un tad mēs abi nolēmām iestāties armijā un tikām arī vienā iesaukumā, un kopš tā laika mēs arī kopā dienam," viņš skaidroja.
Toms stāsta, ka arī patriotismam ir bijusi nozīme lēmumā pievienoties Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
"Es pēc profesijas esmu datorsistēmu tehniķis. Tas man likās vairāk sēdošs darbs un tīras rokas. Man vairāk patīk tomēr ap mašīnām ņemties," atzina Toms.
Tagad liela daļa viņa ikdienas paiet darbnīcā, kur viņa uzdevums ir pārbaudīt un uzturēt tehniskā kārtībā bruņoto spēku rīcībā esošos transportlīdzekļus.
Viņš skaidroja: "Tā kā tehniskajā apskatē. Mums ir bremžu stends. Uz bremžu stenda braucam virsū, pārbaudām bremzes."
Toms nav tikai mehāniķis, vienlaikus viņš ir arī karavīrs, kuram regulāri jāpiedalās dažādās mācībās. "Evakuējam automašīnās pietuvināti kaujas apstākļiem. Tas ir mācību laikā. Šeit uz vietas mēs to pašu darām un remontējam tehniku," stāstīja karavīrs.
Ikdienā ir jāveic gan plānveida remonti, gan tādi, kas uzrodas pēkšņi. Tā kā dažāda veida mācību ir daudz, par darba trūkumu nevar sūdzēties. "Ļoti bieži pēc mācībām tiek veiktas pārbaudes. Ir jauni šoferi, kas bedrēs brauc, tad sabojā kaut ko. Vai ir kādi nelaimes gadījumi, atpakaļgaitā kaut kur ietriecas, saloka kaut ko," uzskaitīja karavīrs.
Savu izvēli pievienoties bruņotajiem spēkiem Toms nenožēlo, lai gan ir bijis īss brīdis, kad pastrādājis civilajā sfērā. Kaut kas tomēr vienmēr vilcis atpakaļ uz armiju.
"Dienesta laikā es esmu ieguvis ļoti daudz zināšanu, kas man noder militārajā karjerā, kā arī ļoti daudz es varu izmantot šīs zināšanas civilajā dzīvē. Un, protams, ļoti labus un uzticīgus kolēģus," viņš teica.
