Kādā piefrontes ciematā Hersonas apgabalā vietējos pusaudžus ievēroja akcijas "#droniukrainai" organizētāja Rita Šteina. Viņa jauniešus ievēroja, izdalot Latvijā saziedoto palīdzības kravu.
Šteina stāstīja: "Bija pienākusi kārta viņiem, es sniedzu maisiņus, un viņi saka, ka nē, neņems. Lai dāvaniņas paliek mazākiem bērniem, jo viņi jau esot izauguši. Viņi esot pieauguši."
Karš ienācis arī rotaļās. Ukrainas bērnu spēļu varoņi nav filmu varoņi, bet gan Ukrainas armijas karavīri.
Šteina sacīja: "Bērni kā bērni. Ar to atšķirību, ka šajās sarunās parādās lietas, kas man uzdzen šermuļus. Viņi var pavisam brīvi stāstīt par to, ka redzējuši, kā nošauj cilvēkus. Viņi pavisam brīvi var stāstīt, kā pa viņu ciematu ir strādājusi artilērija. Par to, ka kaimiņu mājās ir sadeguši cilvēki, ka viņiem ir sadeguši draugi."
Ciematā viss ir sagrauts – nav skolas, bērnudārza, bibliotēkas, kultūras nama. Pusaugu zēni rotaļām izmanto bunkuru, kurā bija nocietinājušies Ukrainas karavīri. Ukraiņu karavīru bunkurā nekas neesot aiztikts. Vien pieaugušie pārbaudījuši, vai nav ieroču un citu bīstamu lietu.
Šteina stāstīja: "[Bunkurs ir] Gruntī, tas ir tā kā izgrebts. Pat divos stāvos. Rūmīte, kur piesēst. Un tad ir nomaskēta eja. Un tad ir vēl viens stāvs, kas ved pazemē. Un tur jau bija gulēšanas vietas. Izgrebtas nišas uz sāniem, guļvietas, plauktiņi. Un tur Ukrainas karavīri dzīvojuši. Puikas šo bunkuru grib saglabāt kā vēstures liecību. Viņi grib to labiekārtot. To var redzēt, uzpasē un kaut kādas lietas sastiepuši. Tā ir cieņas izrādīšana tam, kas noticis viņu ciematā. Lepnums par to, ka šis ciems ir stāvējis un ilgu laiku aizsargājis Mikolajivas virzienā."
Krievija apšaudīja ciematu. Viena raķete nokrita tieši blakus bunkuram. Ielas joprojām pilnas ar kara liecībām. Ciematā ir arī krievu armijas ierakumi, bet tur zēni neejot, jo tas neesot droši.
"Tās ir viņu rotaļlietas. Ja nav vairs grāmatu skapja vai pavisam noteikti nav vairs datora, ar ko spēlēties, tad ir lietas, kas tajā apkārtnē mētājas. Ar šiem puikām uzmanīgi parunājām par to, vai viņi saprot, ka daļa no šīm lietām ir ļoti bīstamas," klāstīja Šteina.
Piefrontes ciematos joprojām bieži nav elektrības un interneta. Šādos apstākļos pat attālinātas mācību stundas būs izaicinājums.
Šteina pauda: "Šie bērni būtu ārkārtīgi priecīgi par šādu iespēju – sapucēties, uzlikt mugursomu, salikt grāmatas un doties sēdēt skolas solā. Tā tomēr ir neatņemama bērnības sastāvdaļa."
Septembra beigās Šteina ar brīvprātīgo komandu atkal nogādās palīdzības kravu Ukrainai. Šoreiz plāns – par ziedojumiem iegādāties vismaz četrus dronus ukraiņu karavīriem un medikamentus, kā arī aizvest arī dāvanas ciemata puikām.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
