Vislielāko darbu tur paveicis dizaineris Ingus Krūmiņš, kurš rūpīgi pievērsis uzmanību katrai niansei un tam, kā lauku viensēta var transformēties un kalpot mūsdienās.
"Šajā mājā neviens nebija dzīvojis gadus 30, tad varat iedomāties – jumts bija tecējis, sijas puvušas, šķūnis vispār turējās uz gribasspēku," viņš sacīja, norādot, ka šī māja vairākus gadus bijusi izlikta pārdošanā.
Jau braucot pa šoseju, gar kuru tagad no Liepājas būvē jauno veloceliņu Bernātu virzienā, ceļmalā nevar nepamanīt sakoptu īpašumu, kur sētā, ziedošu peoniju, pļavas ziedu un ozolu ieskauts, mastā plīvo Latvijas karogs. Uzmanība jāpievērš dzīvojamās ēkas durvīm, saka Krūmiņš, jo tieši ar tām sācies stāsts par Pērkones "Pērlēm".
"Kā es smejos, viņās ir kāds jūgendstila motīvs –, saimnieks ir bijis Rīgā, staigājis pa Alberta ielu, ieraudzījis, un viņam licies, ka ko tādu viņam arī vajag laukos. Tās durvis vairāk izskatās pēc pilsētas durvīm. Braucām garām, saku sievai – redz, cik skaistas durvis! Tā mēs smejoties stāstām, ka māju nopirkām durvju dēļ. Protams, bija diezgan bēdīgā stāvoklī. Labā ziņa, ka durvis bija taisītas no ozola. Ja būtu no priedes, tad tur nekas vairs nebūtu palicis pāri. Durvis es restaurēju," norādīja Krūmiņš.
Šajā īpašumā Krūmiņš licis lietā savas dizainera prasmes un lietderīgi izmantojis gan vecos starpsienu kokmateriālus, veidojot interjera mēbeles, gan vecu elektrības stabu izmantojot akas vindai.
Arī senatnīgais interjers ar muzeja cienīgām pērlēm, kur drīzumā iecerēts atklāt restorānu, veidots ar īpašu domu.
"Mans koncepts bija tāds lauku jūgends, kaut kas paņemts nedaudz šikāks nekā laukos, nedaudz atsauce uz pilsētu, tomēr vienalga – te visi ir lauku jūgendstila krēsli, kas nebija tik raksturīgi pilsētām. Pagāja diezgan ilgs laiks. Man pašam bija piecpadsmit, bet vajadzēja vēl divdesmit. Vesti no visām Latvijas malām, atveda arī cilvēki un uzdāvināja," viņš sacīja.
Visas interjera pērles "Pērlēs" būs apskatāmas arī citiem, kad restorāns vērs savas durvis. Tikmēr šķūnim, kas bijušā jaunsaimnieka lauku sētā pārbūvēts, jo to nav bijis iespējams atjaunot, ārēji saglabātas vien aprises un senatnīguma elpa, tomēr, ņemot vērā, ka tam šodien ir cita funkcija, interjers veidots mūsdienīgi, nemēģinot atdarināt veco laiku sajūtu, sacīja Krūmiņš.
Kultūršķūni, kā to nodēvējuši saimnieki, viņi atvēlējuši kultūrai un citiem notikumiem. Šobrīd tur skatāma jaunās mākslinieces Patrīcijas Krūmiņas personālizstāde "ĶĒMS". Viņa pauž apbrīnu par to, ko vecākiem izdevies paveikt "Pērlēs", kur tagad paši arī dzīvo.
"Par vecākiem man ir milzīgs prieks. Protams, tas ir neiedomājami, kā viņi to visu uztaisīja. Atceros, kā te izskatījās. Vienu brīdi te gandrīz nekas nebija, arī šķūnis bija nojaukts. Nonākt līdz kultūras telpai un ir iespēja šeit atklāt izstādi, – tas ir saviļņojoši un par to ir milzīgs prieks," sacīja māksliniece.
Viņai ir savas domas par to, ka šeit ik pa laikam varētu izskanēt kāds alternatīvās mūzikas koncerts, dzejas lasījumi, performances un citi notikumi, ko var izrādīt arī ārpus Rīgas. Vēl līdz 11. jūnijam skatāma izstāde "ĶĒMS", tas ir īpašs mākslinieces rokraksts ar lakoniskiem zīmējumiem, dienasgrāmatas pierakstiem un uzrunājošiem zemtekstiem. Viss sācies jau mākslas skolā Liepājā, kad sapratusi, ka nav izcila akadēmiskā zīmētāja. Tā radies īpašs tēls – Ķēms, kas turpina iedvesmot mākslinieci.
Līdz kultūršķūnim atnācis arī teātris, šoreiz Ģirta Krūmiņa izrāde "Vientuļās planētas sala". Par to, kā nākotnē varētu kalpot kultūršķūnis "Pērles", Ingus Krūmiņš norādīja:
"Lēnām jāpieradina, ka šeit būs vieta, kur notiks labi un gaumīgi pasākumi. Gribētos mazus koncertiņus. Viss būs atkarīgs no tā, kāds būs pieprasījums."
Šķūnim ir plaša terase, kuras malās plīvo sārtas magones un smilgas. Tā vietā, kur vēl pirms astoņiem gadiem sētā uz katra stūra no zemes varēja izrakt kādu zābaku, stiklu vai ko citu no aizgājušo laiku kultūras slāņa, tagad ir dārzs, vieta augstām dobēm un pašu audzētiem dārzeņiem un ogām, neliels dīķis un protams, pašas Pērkones "Pērles", kas atrodas pavisam netālu no jūras, Dienvidkurzemes novadā.
