Uz Baltinavu dodamies mazliet neplānoti, sekojot kādas skatītājas rakstiskam uzaicinājumam pastāstīt par viņas mammu Mariju Bukšu, kura visu mūžu veltījusi vietējās mūzikas un mākslas skolas veidošanai un attīstībai, bet tagad – kārtējās skolu kartes švīkāšanas un griešanas reizē – šķiet, ka bargās dzirkles var skart arī viņas lolojumu. Un tā kā nelaime nekad nenāk pa vienai, tūdaļ medijos seko ziņa par skolu pakāpes pārskatīšanu, kas savukārt apdraud Baltinavas vidusskolas klašu pastāvēšanu. Tad nu nav vairs, ko atlikt, un jādodas ceļā uz pierobežu. Ar Baltinavas vydškolas direktoru Imantu Slišānu tiekamies pa ceļam Balvu centrā, kur viņam kā deputātam jāpiedalās novada domes sēdē.
Garā atkāpe par Ontanu
Pa šiem gadiem esam ar "Provinci" ne vienu reizi vien viesojušies Baltinavā un sastapušies ar Imantu Slišānu viņa visdažādākajos ampluā. Stāstot par brīnišķīgo raksturu un tēlu mammu – dramaturģi Danskovīti jeb toreizējo Baltinavas skolas latviešu valodas skolotāju Anitu Ločmeli, tikām pie patiesi neaizmirstama piedzīvojuma – baudīt mēģinājuma procesā visslavenāko Baltinavas amatierteātra Vislatvijas grāvēju "Ontans I Anne" ar Imantu galvenajā Ontana tēlā.
Savulaik Nacionālajā teātrī šī izrāde – nē, – šī pilnu krūti elpojošā pierobežas ciema dzīve reinkarnējās kā "Latgola.lv", un viss Baltinavas amatierteātris "Pallādas" nule kā ieguva Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" īpašo suminājumu par savu milzu ieguldījumu: "Itūgod sabīdreiba ir izsprīduse, ka 2023. goda simpatejis bolvys – "Žyks" – sajiemiejs ir Baļtinovys teatris "PALĀDAS", kas itūgod svietej 25 godu jubileju. Tys ir labi zynoms vysā Latvejā i ir naatjemama Baļtinovys pogosta, Bolvu nūvoda, kai ari Latgolys vizitkarte. Kolektivā dorbojās 18-20 akteri (saimis ar bārnim). Tymā ir īsasaistejuši Baļtinovys i Brīžucīma pogosta ļauds. "Palādas" ar sovu dorbuošonūs atjaunuoja teatra tradicejis Baļtinovys pusē, popularizejūt latgaliskū vidi, latgalīšu volūdu, kas pīškir kotrai izruodei eipašu šarmu, ruodūt vīnkuoršu lauku cylvāku sirsneibu, labsirdeibu ar latgalīšu humora pīskaņu."
Diemžēl jau vairākas reizes nācies satikt Imantu Slišānu pavisam citā statusā un arī citā noskaņā, kārtējo reizi runājot par pierobežas skolu slēgšanas draudiem.
Vaicāsiet, kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka Imants un viņa domubiedri daudzu gadu garumā uztur karstu Latgales patriotisma un pierobežas īpašā, joprojām valstiski nenovērtētā statusa tēmu. Kā pats nosmej: "Katru reizi tiekoties ar izglītības ministri Čakšu, es uzdodu vienu un to pašu jautājumu un viņa man sniedz vienu un to pašu atbildi. Mūs spītīgi nedzird."
Direktors atzīst, ka nupat jau šķita, ka ir iestājies mānīgs pamiers mūžīgajā cīņā par skolas pastāvēšanu, jo spēkā bija 2018. gadā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kuros pirmoreiz nozīmētajā Eiropas Savienības pierobežas joslā 15 kilometru platumā tika noteikts, ka vidusskolas posmā minimālais skolēnu skaits ir 25 audzēkņi. Taču 2023. gadā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atsākās sarunas par izglītības tīkla reformu, un šā brīža piedāvājums ir celt izglītojamo skaitu arī pierobežā uz 60 – tātad divas ar pusi reizes!
"Tas nav normāli," kategorisks ir Imants Slišāns, "jo tad zem āmura vasarā ies praktiski visas skolas, kas nav novadu centros – Viļakas, Rugāju, Baltinavas, Kārsavas, Zilupes un tā tālāk – praktiski visa pierobeža paliek bez vidusskolām." Vienīgā cerība esot, ka par spīti valstī kopumā lejupslīdošajai demogrāfiskajai līknei Baltinavas skolā palielinoties audzēkņu skaits pirmsskolas sadaļā. Un kā pavisam simboliska zīme esot trīnīšu nākšana pasaulē Baltinavā pirms Jaunā gada.
Garais ceļš uz mākslām
Pēc Baltinavas vidusskolas apciemošanas steidzamies uz turpat netālu esošo mūzikas un mākslas skolu, kur mūs jau gaida klavieru, vijoļu un akordeona skaņu kokteilis. Dzīve šeit patiesi mutuļo, vienīgi mazliet ir jāuzgaida daži mūziķi un mākslinieki, kas tieši šodien pārstāv Baltinavas godu novada tautasbumbas sacensībās. Kā mazas lauku skoliņas absolvente pie sevis padomāju – nu jā, tāds laikam joprojām ir visu nelielo skolu audzēkņu liktenis un reizē milzu veiksme, ka jābūt varošam un darošam itin visās jomās – sportā, mākslā, zinībās, mūzikā.
Baltinavas Mūzikas un mākslas skola ir savā veidā izdaiļojusi ciemata seju, jo tās vajadzībām 2011. gadā tika atjaunota grausta stāvoklī esošā Baltinavas muižas ēka. Tobrīd novadam nebija transporta, ar ko pārjurģot skolu uz jaunajām telpām, tad nu izlīdzējis Jānis Zelčs ar savu sirmo bērīti. Un, kā tolaik atzinis mūzikas pedagogs Aldis Kise, pārvedot un pārnesot klavieres, līdz šim neesot nojautis, cik pedagoga darbs ir smags.
"Mēs visus skolas pastāvēšanas gadus esam bijuši ļoti pieticīgi savos tēriņos un vajadzībās," ar nopūtu saka Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas direktore Marija Bukša, "protams, mēs esam nevienlīdzīgā situācijā ar galvaspilsētas vai Pierīgas skolām, tomēr, par laimi, mūs visu laiku atbalsta kādi labvēļi vai sponsori." Par niecīgām naudiņām skola savulaik iegādājusies un atvedusi turpat 20 mazlietotas klavieres no Rīgas nomām. Daudziem bērniem neesot iespējas pašiem iegādāties savus mūzikas instrumentus, tad nu skola pa šiem gadiem ir sarūpējusi plašu klāstu, lai tikai bērni nāk un muzicē. Var redzēt, ar kādu lepnumu direktore mūs vedina no klases uz klasi, lai iepazīstinātu gan ar mūzikas pedagogiem, gan iemūžinātu audzēkņu priekšnesumus.
Dodamies uz skolas mākslas darbnīcām, un pretī nāk audzēkņu straume no iepriekšējās nodarbības. "Labdien, labdien, labdien…," nespējam nesmaidīt, atņemot tik daudzas labdienas un burtiski peldoties mazās lauku skoliņas viesmīlīgumā un mājīgajā omulībā. Dienā, kad esam Baltinavā, šīs skolas mākslas pasniedzēja Annele Slišāne saņēmusi brīnišķīgus jaunumus – viņas audzēkņu projekts ir ieguvis godpilno 2. vietu Latvijas Nacionālā kultūras centra konkursā "Mantojums". Bērni veidojuši autentiskas, vietējam novadam raksturīgas lelles – brauca pie savām babām, vaicāja, ar kādām lellēm viņas spēlējušās bērnībā, pētījuši, izzinājuši, pēcāk veidojuši paši savu versiju, un, skat, balva rokā gan! Otrā vieta visas Latvijas mērogā – nemaz nav slikti! Audzēkņi gan zīmē un glezno, gan mālo un auž, bet Annelei ir kluss sapnis par koka nodaļas izveidošanu un, iespējams, arī īpašas mākslas darbu galerijas izveidi pagaidām neatjaunotajā muižas daļā.
Lauku skolām BŪT!
Nedaudz provocējot skolotāju Anneli Slišāni, žurnālists uzdod jautājumu: "Kāpēc bērniem Baltinavā ir vajadzīga mākslas un mūzikas skola?", un saņem atbildi tūlīt, bez domāšanas: "Kāpēc bērniem Rīgā ir vajadzīga mākslas un mūzikas skola? Manuprāt, visiem bērniem Latvijā ir vajadzīgas šādas skolas. Un mums būtu jādižojas, redz, kādi mēs malači, ka mēs varam uzturēt mākslas un mūzikas skolas mazos ciematiņos tālu, tālu Latgalē." Šeit audzēkņiem ir visplašākās iespējas skoloties mākslās, izpausties, koncertēt, radoši augt un attīstīties – un tas viss tepat uz vietas Baltinavā, pāris minūšu gājienā no vidusskolas.
Šobrīd atkal ir aktualizējies jautājums arī par mūzikas un mākslas skolu optimizēšanu, un direktore bažījas, ka arī Baltinavas skolai varētu draudēt sākumā citas skolas filiāles liktenis, kas diemžēl pēc pieredzes iezīmē skaidru ceļu uz nebūtību. Vai bērni būs gatavi mērot vēl tālāku papildu ceļu uz mūzikas un mākslas skolām, kur nodarbības turklāt pamatā notiek vakaros? Vai vecāki varēs atļauties vadāt bērnus uz daudz attālākajām mūzikas un mākslas skolām? Uz šiem jautājumiem neviens pat negrasās atbildēt.
Baltinavas vidusskolas direktors min, ka Izglītības ministrija pati esot definējusi, ka skolēnam ir jādzīvo ne tālāk kā 25 km no mācību iestādes. Bet Baltinavā jau tagad katru dienu bērni tiek vesti uz skolu ar autobusiem trijos maršrutos, un ir audzēkņi, kam jābrauc 12, 15 vai pat 17 km. Kas būs, ja skola vēl vairāk attālināsies, nemaz nerunājot par milzīgo ceļā pavadīto laiku? Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas direktore Marija Bukša teic: "Ministriem vajadzētu atbraukt šurp un padzīvot nedēļu Baltinavā. Nevis ieskriet īsā vizītē, kad viņi tiek sagaidīti ar ziediem un svētku koncertu, bet padzīvot šeit uz vietas, celties no rītiem un pabraukt ar skolas autobusu. Varbūt tad viņi saprastu mūs."
Neskatoties uz visām neskaidrībām un peripetijām, kas valda ap ministrijas veiktajām skolu tīkla kārtošanas darbībām, vismaz Baltinavas pusē lēmumus pieņem un skaidrību vieš paši. Tad, kad bija protesta un atbalsta akcija visā Latvijā, arī pie Baltinavas vidusskolas audzēkņi, pedagogi un vecāki ne tikai dziedāja Latvijas valsts himnu, bet skaitīja arī tēvreizi. Latgaliski. Jo šī taču ir mūsu Baltinava, mūsu Latgale, mūsu Latvija. Vidusskolas direktors nesen notikušajā žetonu vakarā pateica skaidri un gaiši – Baltinavas vidusskolā arī 2024. gada 1. septembrī 10. klase būs!
Citi "Provinces" stāsti
Baltinavas skolās viesojās režisore Dace Kokle, žurnālists Harijs Beķeris, operatori Jānis Goldbergs un Kārlis Kokle, gaismotājs Juris Lasinskis.
