Noderīgi resursi:
- TESTS. Vai Tu alkoholu lieto par daudz?
- SPKC informatīvais materiāls par alkohola lietošanu “Lai būtu skaidrs”
- Alkohola ietekme uz cilvēka organismu
- Valsts apmaksātas narkoloģiskās palīdzības iespējas Latvijā
- Veselības ministrijas materiāls: Kur vērsties pēc palīdzības atkarības gadījumā?
Stāsta 39 gadus vecā Zane (vārds mainīts):
Augu labi situētā ģimenē ar inteliģentiem vecākiem. Kad mācījos 5. klasē, tētim uzradās cita sieviete. Vecāki šķīrās, un mamma sāka dzert. Šobrīd mans dēls mācās 5. klasē, un mamma joprojām dzer. Tie ir kādi 28 gadi, kad ģimenē ir alkoholiķis.
Kā bērnam sajūtas bija dažādas: bailes, ka mamma, braucot mājās dzērumā, avarēs un mirs, bailes par to, ka darbā viņu pieķers un visi par to uzzinās, milzīgs kauns, ka tik gudra, skaista mamma dzer un netiek ar sevi galā. Bieži stutēju viņu, kad bija jātiek no mašīnas līdz mājai.
Izjutu milzīgu atvieglojumu, kad viņa zaudēja tiesības – par avarēšanu vairs nebija jāraizējas.
Kauns katru reizi, kad aicināju kādu mājās un viņa bija iereibusi, šļupstoši runāja, skumjas par to, ka mamma lielākoties nebija klātesoša, nenovērtēja manas teicamās atzīmes, neizrādīja par to prieku, kas arī turpmāk dzīvē man atstājis rūgtumu, traucējoši sev meklēju visu laiku atzinību no citiem.
Vissmagākā tomēr bija bezpalīdzība, ļoti gaidīju atbalstu no pieaugušajiem. [Atbalstu] nelūdzu, jo bija kauns, bet cerēju, ka palīdzēs, pirmkārt, jau mammas māsa, tad mammas draudzenes, kas novērsās, tad kolēģes, kas piesedza, tad tētis. Bet pieaugušie izlikās neredzam, lai gan esmu droša – visi zināja. Tikmēr es cīnījos kā mācēju, ņēmu nost pudeles, lēju ārā izlietnē, biju sliktā, kas traucē dzīvot mammai, ir neapmierināta. Tā ir milzīga bezpalīdzība, jo bērnos neklausās, tu nevari mainīt neko. Man gan paveicies, ka dzērumā mamma nekļuva agresīva, tikai nolīda istabā un gulēja, bija vienaldzīga.
"Mani vecāki dzer"
Citus stāstus lasi šeit.
Jaunieša gados arī es lēnām padevos, sapratu, ka nekas nemainīsies, jo mamma grima aizvien dziļāk, mēģināju sevi gatavot, ka mamma ātri mirs, gribēju ātrāk doties dzīvot prom no bērnības mājām, lai nebūtu uz to jānoskatās, jādzīvo ar to.
Tagad, pieaugušā vecumā, ir palikušas milzīgas skumjas un žēlums par to, ka mamma un mēs, bērni, esam zaudējuši laiku kopā skaidrā. Agrāk, kad mamma bija skaidrā, viņa bija brīnišķīgs cilvēks, ķēru katru skaidrības sekundi, esot ar viņu, baudīju. Šobrīd alkohols ir darījis savu, tur ir veselības problēmas, nekoptība, alkohola encefalopātija.
Kopumā esmu samierinājusies, joprojām pateicīga mammai par to, ko devusi savos skaidrības brīžos. Viņas ietekmē esmu kļuvusi par to, kas esmu. Lai cik tas nebūtu kuriozi, bērnībā skatījos uz viņu skaidrības brīžos un apbrīnoju, gribēju kļūt tāda kā viņa – skaista un gudra, izpalīdzīga.
Vēl par alkoholu un atkarību
