Māksla un rokdarbi tuvi no bērnības
Linda ir dzimusi un augusi Dundagā, apmeklējusi Dundagas bērnudārzu, pamatskolu un pat vidusskolu. "Esmu gan deju kolektīvā dejojusi, gan korī dziedājusi, gan volejbolu spēlējusi. Visu, ar ko tajā laikā Dundagas jaunieši nodarbojās, esmu darījusi. Gāju arī gan rokdarbu pulciņā, gan pie skolotājas Ausmas Goldbergas zīmēt. Man vienmēr ir paticis zīmēt," stāstīja Linda.
Bērnībā Lindai daudzi teikuši, ka viņai ir liels zīmēšanas talants, tāpēc būtu jāapdomā iestāšanās mākslas skolā, bet Linda par savām prasmēm nebija tik pārliecināta. "Vidusskolas laikos arī tā saucamajā disko klubiņā, kurā mēs darbojāmies, es zīmēju afišas un noformēju visādus skolas stendus. Tad jau nebija datora, kurā uztaisīt afišu. Tad krāsojām un taisījām visu ar guaša krāsām," stāstīja Linda.
Tolaik vēl kolhozos un citās iestādēs bija tāds amats kā noformētājs, tāpēc Linda devās mācīties šajā virzienā uz Liepājas lietišķās mākslas vidusskolu, kur viņa iestājās dekoratīvās noformēšanas nodaļā.
Pēc kāda laika, lai varētu strādāt skolā, viņa devās arī iegūt augstāko izglītību uz Latvijas Universitātes darbmācības fakultāti.
Administratīvajā darbā piedzīvoja izdegšanu
Arī Lindas vīrs Guntis un viņa ģimene nāk no Dundagas. Abi iepazinās jau skolas laikā, kopā sadejojoties vienā tautas deju kolektīvā un disko klubiņā.
"Guntis ir apguvis auto remonta un atslēdznieka profesiju. Pēc vidusskolas viņam piedāvāja labu darbu Rīgā, bet viņš nu galīgi nebija gatavs palikt Rīgā un bija uzticīgs savai Dundagai, un atgriezās atpakaļ Dundagā," stāstīja Linda.
Guntis strādājis dažādos darbos, bet šobrīd jau daudzus gadus darbojas kokapstrādes uzņēmumā par sagādnieku.
Pirms trim gadiem abi nolēma izveidot savu viesu namu, tāpēc Linda pēc 15 gadiem Dundagas mākslas skolā, kurā viņa bija arī mācību daļas vadītāja, nolēma darbu atstāt.
"Ar laiku administratīvais slogs palika arvien lielāks, nemitīgi bija tās pārmaiņas. Kad liekas, tu vienu jauno modeli, kas tev tagad jāievieš, esi uzlicis uz sliedēm, atkal jau ir paredzamas nākamās izmaiņas. Tas ir milzīgs darbs – pavilkt visus skolotājus līdzi un pārkārtot mācību procesu," stāstīja Linda.
Ņemot vērā, ka visu laiku nācies saskarties arī ar nemitīgu līdzekļu samazināšanu, darbs kļuvis kā cīņa ar vējdzirnavām. Tas viss 15 gadu laikā Lindu pamatīgi iztukšojis.
"Kad tu vairs radoši vispār nekur nedarbojies, tu tikai to administratīvo darbu veic, tad tu vienkārši izdedz tā, ka tu vairs neredzi savu lomu tajā, tev vairs nav gandarījuma sajūtas pēc padarītā, kas man personīgi ir ļoti svarīgi," pieredzē dalījās Linda.
Nu viņas dzīvē iestājies miers, jo viss šis palicis aiz muguras. Protams, viesu uzņemšana un tūrisma nozare nav vienkārša, taču Linda no tā gūst gandarījumu un prieku.
"Es pati sev esmu priekšnieks, varu izvēlēties, kuru dienu es strādāju, kuru nestrādāju. Šeit es varu arī ar savu radošumu izpausties – varu izdomāt, kā saklāšu gultas, kā noformēšu spilventiņus, kā salocīšu dvielīšus. Kaut kā mierīgāk vienkārši ir dzīvot," atzina Linda.
Dundagas patriote
Lai arī bijušas iespējas doties prom no Dundagas, tomēr Linda nespēja iztēloties savu dzīvi citur.
"Man Dundaga bijusi tiešām mīļa. Es par to esmu stāvējusi un kritusi, un vienmēr pārdzīvojusi par visādiem tiem laikiem, kā te ir gājis ar visādām priekšsēdētāju maiņām.
Te ir dots tik daudz, te ir pilis, ko barons uzcēlis, bet mēs neprotam saudzēt to visu un saglabāt. Tagad, protams, ir daudz kas remontēts, bet kaut kā mēs neskatāmies uz to, kas mums ir, nesaprotam to vērtību un gribam dzīvot tērējot, bet neieguldot," pauda Linda.
Viss tapis pašu rokām
Savas privātmājas teritorijā kopā ar vīru Linda izveidojusi nelielu viesu namu ar trīs apartamentiem, pirti, baseinu un kublu.
"Covid-19 laikā pamanīju sociālajos tīklos, ka ir liels pieprasījums pēc ģimeniskas atpūtas. Visi bija satrakojušies, ka netiek uz ārzemēm un nu ir kaut kur jāpaliek tepat Latvijā. Tāpēc, ja to pirmo kovida laiku tikai atpūtāmies no ikdienas skrējiena, otrais kovids nāca ar domu, ka kaut ko taču vajadzētu padarīt. Tā šie apartamenti tapa, un pieprasījums bija ļoti liels," stāstīja Linda.
Kopā te var vienlaikus uzņemt līdz 10 viesiem. Privātmāju un arī visas pārējās ēkas savulaik cēluši viņi paši, tāpat arī visu mūžu iekopuši to apkārtni. Arī viesu apartamentu telpas Linda iekārtojusi pati ar savām rokām un savu radošo skatījumu, nevis iegādājoties jau gatavas mēbeles, kādas ir visiem.
Saimniecības ēkā Lindas vīra vecāki savulaik turējuši lopus, un tā bijusi kūts, bet tagad tur ierīkota pirts un baseins, kā arī dušas un atpūtas telpas. Baseina telpā Linda pati ar savām rokām izveidojusi mozaīku Ēģiptes tematikā.
"Šeit ir daudz darba ieguldīts, lai viss būtu līdz šīs dienas izskatam un pievilcībai. Piemēram, te savulaik stāvēja cūkas un divas govis, bet tagad te ir piemīlīga atpūtas telpa, kur padzert tēju un vest sarunas. To visu paveicis mans vīrs ar savām prasmīgajām rokām," stāstīja Linda.
