Noderīgi resursi:
- TESTS. Vai Tu alkoholu lieto par daudz?
- SPKC informatīvais materiāls par alkohola lietošanu “Lai būtu skaidrs”
- Alkohola ietekme uz cilvēka organismu
- Valsts apmaksātas narkoloģiskās palīdzības iespējas Latvijā
- Veselības ministrijas materiāls: Kur vērsties pēc palīdzības atkarības gadījumā?
Stāsta 36 gadus vecā Astrīda (vārds mainīts)
Dzīvot kopā ar kādu, kas dzer, ir drausmīgi, jo līdzi alkoholam nāk agresija, vardarbība, visādas nepareizas rīcības. Mana mamma dzer, kopš es sevi atceros. Esmu pieaugusi sieviete 30+ gados, un viņa vēl dzer...
Cik tas ir skumji. Bailes bija vienmēr, jo nekad nezināju, kāda būs reakcija, kad atnākšu no skolas.
Nezināju, kas mani sagaidīs, un ne jau siltas pusdienas.
Diemžēl man dubultā nepaveicās, jo arī patēvs dzēra. Tas tandēms kopā katrreiz nonāca līdz kautiņiem, mājas demolēšanai, policijas apciemojumam mūsu dzīvoklī. Es bruku psiholoģiski, dzīvoju stresā, bailēs, redzēju daudz agresijas, reizēm to pati piedzīvoju uz sevis.
Diemžēl jāatzīst, ka tam palikušas ļoti lielas sekas. Labākā no tām laikam – man nepatīk cilvēki, kas dzer daudz, es no tādiem izvairos, un, nedod Dievs, paliek agresīvi – man sākas panikas lēkmes. Esmu stresaina un nervoza, neesmu saņēmusi mīlestību, kas bērnam bija jāsaņem, tāpēc esmu izaugusi par visai cietsirdīgu cilvēku. Diemžēl. Lai būtu labs cilvēks, man pašai ar sevi jāstrādā, vēlama arī ārstu palīdzība, antidepresanti u.c.
"Mani vecāki dzer"
Citus stāstus lasi šeit.
Tās sajūtas, kad ieraugi mammu piedzērušos ar neadekvātu uzvedību, ir drausmīgas. Es neskaitāmas reizes, vēl mazs bērns būdama, lūdzos, lai beidz, mēģināju pierunāt, glābt, ko varu. Bet mani pastūma malā, noniecināja un nekad neuzklausīja.
Es tikai gribēju savu mammu. Gribēju, lai viņa beidz dzert un mēs dzīvojam normāli.
Bet kā šodien es saprotu, tādiem cilvēkiem nevar palīdzēt, ja viņiem pašiem nekas nav svēts un ja viņi to paši nevēlas.
Kauns, kas man bija par mammu, bija milzīgs. Tuvākie draugi jau zināja, kas notiek, kad kārtējo reizi ārā uz ielas bija dzirdams, kā mamma un patēvs dauza traukus un bļauj. Bija pat kaimiņiene, kas mani ņēma pie sevis, lai man nav jāiet mājā, kurā atgriezties man bija ļoti bail. Arī pieaugušā vecumā man bija bail iet ciemos pie mammas, jo viņa nebija beigusi dzert un arī tā mutiskā agresija nebija zudusi.
Vēl par alkoholu un atkarību
