Uzauga vecvecāku aprūpē
Īslīces pagasta "Spradžos" Austris kopš bērnības dzīvo kopā ar saviem vecvecākiem. Viņa mammai darba dēļ regulāri nācās mainīt dzīvesvietu, tāpēc tad, kad Austrim bija jāsāk iet skolā, viņš un mazā māsa sāka dzīvot pie vecvecākiem.
Visspilgtākās bērnības atmiņas viņam ir no dienas, kad sešu gadu vecumā vectēvs viņu pirmo reizi piesēdinājis traktorā pie stūres.
"Viņš parādīja, kā ieslēgt pirmo ātrumu, un man bija vienkārši jābrauc taisni pa lauku. Mēs tur siena un salmu ķīpas vācām. No sākuma, protams, bija bailīgi, bet pieradu.
Atbildība arī bija liela, jo vectētiņš jau aizmugurē bija – ķīpas krāva, un es viens pats biju pie stūres," stāstīja Austris.
Kopš tās dienas viņam iepatikās lauksaimnieku darbi, un vēlāk vectēvs viņam iemācīja braukt arī ar smago mašīnu. Tāpat Austris no bērnības spilgti atceras siena talkas. To viņu saimniecībā vāca, vienlaikus rīkojot lielu radu saietu, – darbi gāja raiti, visiem kopā bija jautri. Arī ikdienā viņam bija uzticēti dažādi darbi – aiznest sienu gotiņām, pabarot vistas, aplaistīt augus siltumnīcā.
"Visvairāk man patika kopā ar vecotēvu tehniku paskrūvēt, kopā kaut ko paremontēt, braukt viņam līdzi uz lauka, kad viņš strādāja zemi. Manās acīs vectētiņš bija liela autoritāte. Visu dzīves uztveri un darbus esmu iemācījies no viņa, to domāšanas veidu. Tās dzīves gudrības, ko tēvam vajadzēja iemācīt, man mācīja vecaistēvs," stāstīja Austris.
Austra vectēvs nu jau ir mūžībā, bet "Spradžu" lielajā mājā ar septiņām istabām, ko iepriekšējie saimnieki uzcēla 1936. gadā, joprojām dzīvo Austra vecmāmiņa Marija Gaile. Viņa šogad svinēs jau 90. jubileju, bet mazdēlam joprojām māca mieru un laipnību un nekad nežēlo savu palīdzību vai padomu.
Arī ar 18 hektāriem var pelnīt
Vecvecāku iesākto – attīstīt saimniecību – nu turpina Austris. Lai gan zemes platība nav liela, viņš audzē graudus un raksta dažādus projektus mazo saimniecību attīstībai, ar kuru palīdzību ir iegādājies sējmašīnu, lobītāju un sēklas materiālu.
"Mantojumā no vectēva man ir divi traktori, trešo es pats nopirku. Tas man daudz atvieglo darbu, lai viss te notiek raitāk. Protams, gribētos zemi vairāk, bet ir grūti dabūt tos hektārus – zemes ir aizņemtas, cenas ir par lielu.
Ja parādās kāds brīvs hektārs, tad tūlīt ir daudz pircēju rindā. Kurš lielāko summu piesola, tas dabū. Bet, ja labi grib, tad arī ar šo pašu hektāru skaitu var labi izdzīvot," pauda Austris.
Graudu lauki atrodas turpat ap "Spradžu" māju, bet savas kaltes saimniecībā nav – Austris graudus nokuļ un uzreiz arī pārdod vietējam kooperatīvam "Abra". Ja būs iespēja, jaunais saimnieks zemi, protams, mēģinās paplašināt, taču pašlaik viņš vairāk koncentrējas uz metālapstrādi.
Padziļinātākas zināšanas par metālapstrādi un lauksaimniecību Austris ieguva, mācoties dažādos kursos Ozolniekos – Lauku konsultāciju birojā – un arī attālināti.
"Caur tālmācību mācīties bija diezgan ērti, dažādos semināros arī esmu mācījies – gan internetā, gan klātienē. Gan par lauksaimniecības tēmām, gan metālapstrādes tēmām, bet, jā, vairāk kursu veidā un pašmācības ceļā," stāstīja Austris.
Metāls ar dvēseli
Strādājot metālapstrādes jomā, svarīgi ir prast produktu ne tikai kvalitatīvi izveidot, bet arī pārdot, tāpēc Austris savulaik piedalījies konkursā lauku jauniešiem "Laukiem būt". Ar projektu palīdzību Austris ne tikai daudz mācījies, bet arī iegādājies metālapstrādes iekārtas, ar kurām metāls tiek griezts un sagatavots pirms metināšanas.
Pielāgotās telpās "Spradžu" bijušajā kūtī un šķūnī Austris izgatavo gan grilus, gan kūpinātavas, gan dažādus interjera priekšmetus no metāla. Par saviem darbiem Austris pats saka – tas ir metāls ar dvēseli.
"Tomēr es esmu tajos ielicis savu roku siltumu, savu dvēseli, lai darbi taptu. Mani darbi ir atšķirīgāki no citiem," stāstīja Austris.
Tāpat Austris izgatavo arī detaļas graudu pirmapstrādes iekārtām. Viņam atved vajadzīgās detaļas paraugu, un viņš tam prot izgatavot kopiju. Ziemas sezonā gan vairāk sanāk darināt interjera priekšmetus – drēbju pakaramos, galdu kājas.
Austris atklāja, ka pieprasījums pēc viņa veikuma katru gadu tikai aug, tāpēc tuvākajos plānos ir būvēt jaunas ražošanas telpas metālapstrādei un arī algot patstāvīgus darbiniekus.
"Nedaudz, protams, ir bažas par nākotni, bet ir jādara. Bažas, man liekas, ir jāatstāj aiz muguras – vajag tikai darboties. Vienlaikus ar to jārēķinās, ka risks ir vienmēr, noteikti vajag kādu finansiālu drošības spilvenu iekrāt. Labam saimniekam tā ir jādara – labajos gados jāatliek sliktākiem," pauda Austris.
Brīvajā laikā Austris no metāla izgatavo arī rotas, taču pagaidām tās vēl nepārdod. To dara vienkārši tāpēc, lai iemācītos ko jaunu.
Austra hobijs papildus visiem citiem darbiem ir arī dekoratīvo putnu audzēšana. Bijušajās fermas ēkās viņš audzē fazānus, pāvus, dekoratīvās pīlītes, vistas un pērļu vistas. Vasarā pāvi viņam droši staigā pa pagalmu un reizēm iesēžas kādā kokā, uzjautrinot mājiniekus.
"Tā lauku daba, tas miers, kas te valda... Laukos es varu būt pats sev priekšnieks, strādāt sev, plānot savu laiku un justies neatkarīgs," secināja Austris.
"Stiprie stāsti"
