Noderīgi resursi:
- TESTS. Vai Tu alkoholu lieto par daudz?
- SPKC informatīvais materiāls par alkohola lietošanu “Lai būtu skaidrs”
- Alkohola ietekme uz cilvēka organismu
- Valsts apmaksātas narkoloģiskās palīdzības iespējas Latvijā
- Veselības ministrijas materiāls: Kur vērsties pēc palīdzības atkarības gadījumā?
Stāsta 32 gadus vecā Liāna (vārds mainīts)
Man bija septiņi gadi, kad mamma ar tēti izšķīrās un pārvācāmies uz vienistabas dzīvokli. Neilgi pēc tam mamma sāka periodiski iedzert kokteilīšus, tad jau šņabi vai brendiju. Nelikās nekas tik traks kā bērnam.
Sākumskolas klasēs pēc stundām vienmēr gāju pie vecmāmiņas un pēcpusdienā braucu viena mājās, kamēr mamma bija darbā, vai pāris reizes nedēļā [braucu] pie mammas uz darbu līdz pašam vakaram, kur arī sākās lielākā iedzeršana ar draudzeni kolēģi. Tā teikt, problēmu slāpēšana alkoholā. Pienāca brīdis, kad katrs vakars bija ar pudeli un reibonī. Pāris reizes ap 10-12 gadu vecumu man bija jāved mamma mājās, jo nevarēja pat nostāvēt autobusā. Nezināju, kur likties no kauna. Domāju, ko visi padomās, jo, kā jau daudzās pilsētās, gadiem konkrētā laikā brauc vieni un tie paši cilvēki un jāsatiek viņi ir katru dienu.
Mājās vienmēr kaut kur bija noslēpta pudele, jo mēs visu laiku strīdējāmies par dzeršanu. Pie iespējas es alkoholu izlēju un tad dabūju pa mizu. Vai bija ar zīmīti pārdevējai, kā kādreiz darīja, jāiet uz bodi pirkt kaut ko vietā. It sevišķi sestdienās, kad mammai bija slikti un vajadzēja uzdzert kaut ko vieglu.
"Mani vecāki dzer"
Citus stāstus lasi šeit.
Ap pilngadību jau iepazinos ar vīru, sākām dzīvot kopā, jo ātrāk vēlējos prom no tās iedzeršanas, kritizēšanas un strīdiem.
Pēc gada pieteicās mazulis, vecāki bija priecīgi, mamma arī mazliet saņēmās un sāka mazāk iedzert. Vismaz, kad tikāmies. Punktu visam pielika notikums, kad bijām mazo atstājuši uz pāris stundiņām pastaigāties parkā ar mammu, lai dotos darīšanās. Atbraucot redzu, ka ratiņi pie soliņa stāv un mamma sēž. Piegājām – izrādījās, ka kokteilītis blakus un mamma iesnaudusies. Tas bija pēdējais piliens, un es pateicu, lai – mēs vai pudele. Pēc trim dienām vedu mammu pie dziednieka. Nezinu, ko maģisku viņš izdarīja, bet mana mammīte bija atgriezusies un nelietoja grādīgos 7+ gadus.
Mamma bija labākais cilvēks pasaulē, kam esmu pateicīga, ka esmu dzīva un uzaugusi tik labā ģimenē (esmu adoptēta un ilgi gaidīts bērniņš ģimenē). Daļēji saprotu, kāpēc bija kā bija, jo dzīve nebija viņu saudzējusi nemaz un pati cīnījās kā lauva, bet alkohols, strīdi krietni pabojāja manu bērnību, pašapziņu un mainīja uzskatus par lietu kārtību. Es neciešu alkoholu, neciešu, kad iedzer vairāk par kādu kokteilīti. Man sākas panika un milzu stress, ar ko vēl līdz šim neesmu tikusi galā.
Vēl par alkoholu un atkarību
