"Draugi mani dēvē par vistu karali. Es nodarbojos ar putnkopību Birzgales pagastā. Es sapņoju kļūt par vēl laimīgāku cilvēku. Sapņoju kļūt par ietekmīgu lauksaimnieku, zināmu personību Latvijā," savu stāstu iesāka Modris.
"Modra olas"
Māja, kurā dzīvo Modris, ir ar skaistu nosaukumu – "Dzintari". Tā ir vienīgā daudzdzīvokļu māja Birzgalē, ko pats Modris dēvē nevis par apdzīvotu vietu, bet drīzāk kopienu. Visi Modra vecuma jaunieši no Birzgales aizbraukuši projām, bet viņš tieši šajā vietā uzsācis savu biznesu, audzē dažādu šķirņu putnus un tirgo olas ar nosaukumu "Modra olas".
"Lauki ir tas, kā tu tos redzi un kā tu visu radi pats. Kādam tā varbūt ir čuhņa, bet tad viņš nav noķēris pareizo fīlingu, vilni, sajūtu. Es laukos kaifoju. Neviens nesapratīs, cik ļoti man patīk putni. Tas ir, kā es saku, pat slimi, cik ļoti man patīk viņu kompānija. Es varu visu dienu sēdēt un vienkārši vērot viņus," stāstīja Modris.
Putnu turēšana, viņaprāt, daudziem asociējas ar vecu cilvēku nodarbi pensijas gados, taču viņš vēlas parādīt, ka ar to var nodarboties arī jauni cilvēki.
"Ļoti daudzi no tiem, kas redz olas ar nosaukumu "Modra olas", domā, ka tas ir kaut kāds onkulis, vectēvs. Nevienam neliekas, ka aiz tā visa stāv jauns čalis," atzina Modris.
1000 eiro un milzīgs gribasspēks
Sapni par savu putnu fermu jaunietis uzsāka īstenot pirms četriem gadiem. 1000 eiro avansā no darba devējas un milzīgs gribasspēks – viss, kas bija vajadzīgs, lai sāktu. Jaunietis izpirka vecās garāžas ēkas no kaimiņiem, ierīkoja tur kūti un pēc diviem mēnešiem iegādājās pirmās vistas.
"Man nebija nekā. Es tobrīd īrēju dzīvokli Rīgā, visa mana alga, visi ienākumi palika Rīgas dzīvei, bet es gribēju sākt lauku dzīvi. Lauku dzīvi es sāku pirms četriem gadiem ar 1000 eiro," stāstīja Modris.
Pirmie klienti bija viņa darba kolēģi. Cilvēki novērtēja to, ka viņa tirgotās olas ir dažādu šķirņu, izmēru un krāsu, kādas veikalos ir reti atrodamas. Viņa saimniecībā tiek iziets pilns cikls – no olas līdz vistai. Katrs putns tiek apčubināts un lolots. Tie, kā pats jaunietis vērtē, iespējams, ir mīlētākie putni Latvijā.
"Man liekas, ka tas ir stilīgi, bet es pirmo gadu ļoti kaunējos no tā, kas man patīk. Tagad tas ir forši. Tagad visi grib uz laukiem, visi grib lauku īpašumu, visi grib savus dzīvniekus," viņš atzina.
Visgrūtākais jaunietim bija saprast, kas tieši jādara – pārdot olas nemaz nav tik vienkārši. Pirms tam jāreģistrē saimniecība, jāiziet cauri dokumentu un atļauju kaudzei. Šo procesu neatviegloja arī jaunieša vecums. Viņš atceras, ka daudzās valsts iestādēs viņam tā arī pajautāja – kur ir tava mamma? Bez gribasspēka un pacietības šo procesu iziet nebūtu bijis iespējams.
"Tev ir jāsāk darīt, un tad arī tas notiek. Sapņot ir forši, sapņot ir labi, sapņot vajag, bet tu nevari visu laiku sapņot. Lai sapnis piepildītos, tev ir jādara, citādi tas sapnis paliks gaisā," pauda Modris.
Lauki kalpo par miera ostu
Nav tā, ka jaunietis dzīvo tikai pie saviem putniem. Daļu ikdienas viņš tāpat pavada Rīgā, jo joprojām strādā arī algotu darbu. Tāpat viņš Rīgā piegādā olas saviem klientiem.
"Rīgā Modris bauda dzīvi un jaunību, bet laukos Modris ir miera ostā. Kad esmu šeit, pilnīgi atslēdzos. Es visu dienu pavadu ar putniem, kad esmu šeit," stāstīja jaunietis.
Šobrīd Modris paplašinājis savu saimniecību arī ar nelielu aitu ganāmpulku. Kāpēc aitas? Viņam tā vienkārši gribējās. Vienu no aitām Modris izkopa savās mājās, jo tai pēc piedzimšanas bija nepieciešama īpaša aprūpe. Tagad tā staigā viņam līdzi kā suns.
"Tā ir mīlestība. Patiesa, tīra un nesamākslota. Ja dzīvnieks mīl, viņš mīl no visas sirds. Ne tā kā cilvēks," atzina Modris.
Savā saimniecībā jaunietis izaudzē arī visu nepieciešamo, lai pašam būtu, no kā pārtikt. Viņam ir gan mazdārziņš, gan dažas siltumnīcas.
Līdzās ikdienas darbiem, Modris aktīvi darbojas sociālajos tīklos, kur rāda savu ikdienu, putnus un dzīvniekus. Tur viņš iemantojis lielu popularitāti. Tāpat viņš sadarbojas ar mākslinieci, kas no olu čaumalām rada gleznas. Tas ikdienu un saimniekošanu padara daudzpusīgu un interesantu.
Šobrīd jaunajam saimniekam svarīgākais ir, lai ienākumi nosedz visus tēriņus un rēķinus. Tā arī ir – putni nosedz paši savas izmaksas. Ja Modris vēlas nopelnīt izklaidei vai kādam ceļojumam, to dara ar citu darbu palīdzību. Viņš patiesi mīl to, ko dara, un nesatraucas par milzīgu peļņu.
"Man patīk dzīvot kaut kādā kosmosā, ka tu vari darīt jebko. Šodien nokauj gaili, rīt esi Vecrīgā klubā. Rīt tīri kūtī sūdus, parīt esi kaut kādā ceļojumā. Tu vienkārši neiespringsti ne par ko," skaidroja Modris.
Apkārtējie atbalsta, bet nesaprot
Jaunieša ģimene viņam, ja nepieciešams, darbos palīdz, bet līdz galam īsti viņa aizraušanos nesaprot, atzina Modris. Viņiem dzīve laukos un savas pārtikas audzēšana saistās ar nepieciešamību izdzīvot, bet Modris cenšas parādīt, ka laukos var saimniekot arī moderni, nedomājot tikai par to, kā nopelnīt.
"90% lauksaimniekiem apakšā ir stāsts, kāpēc viņi to dara, ka tas nāk no ģimenes, ka tās ir saknes un viss. Es esmu sācis būvēt pilnīgi no nulles, vienkārši tāpēc, ka es to gribu un man tas patīk," pauda Modris.
Šobrīd viņš sapņo par savu lauku viensētu, jo Birzgalē joprojām dzīvo daudzdzīvokļu mājā. Attēlu ar kādu skaistu lauku māju viņš uzlicis uz sava telefona ekrāna – tā, lai katru dienu ir atgādinājums, kāpēc viņš dara to, ko dara.
"Mans zemes stāsts ir pavasaris, kad viss plaukst, kad viss mostas, kad tu ieliec olas inkubatorā un viss šķiļas, notiek kustība. Tas uzlādē. Tas ir mans zemes stāsts," secināja Modris.
