Ar savām atmiņām un padomiem dalījās piecas jaunietes. Trīs no viņām – Annija, Katrīna un Marta studējušas Tulūzā, turklāt Martai ir mācību pieredze arī Bordo. Savu stāstu Lsm.lv uzticēja arī Kristiāna, kas jau sešus gadus dzīvo Lillē un jūrmalniece Katrīna, kura mācījās Šampaņas reģiona senajā galvaspilsēta Reimsā.
No spontāna lēmuma līdz ilgi lolotam sapnim
Katrai meitene motivācija studēt Francijā bijusi citāda. Taču lielāko daļu vieno franču valodas un arī kultūras mācības jau no pamatskolas laikiem. Tā piemēram, Katrīna, Kristiāna un Marta mācījušās Rīgas Franču licejā.
Katrīna Tulūzu izvēlējusies lielākoties finansiālu apsvērumu dēļ – studijas Anglijā bijušas par dārgu, bet Francija pievilinājusi ar to, ka mācības valsts universtitātēs un koledžās bija bez maksas un jāšķiras bija tikai no 370 eiro gadā, lai nosegtu dažādus administrīvos izdevumus. Turklāt Tulūzā arī esot labi laikapstākļi un uz to viegli aizbraukt no Latvijas.
Līdzīga motivācija bija arī Martai - bezmaksas studēšanas iespējas valsts augstskolās. Turklāt viņa visu vidusskolas laiku domājusi par studijām Francijā un vēlējusies līdz galam apgūt franču valodu un brīvi tajā runāt.
Kristiānu uz studijām Francijā iedvesmojis ceļojums ar mammu. Un tieši Lilli viņa izvēlējusies pēc kāda skolas apmaiņas brauciena uz šo vietu.
Tikmēr Annija jau no bērnības vēlējās studēt arheoloģiju un Francija ir viena no labākajām valstīm Eiropas Savienībā, kur to darīt. Bet Lillē studējošā Katrīna jau no vidusskolas sapņoja mācīties politikas zinātnes starptautiskajā Parīzes Politikas institūtā.
Pirms došanās uz Franciju noteikti jāzina valodas pamati
Pirms došanās studēt, franču valodas pamatzināšanas bijušas teju visām – no skolas vai valodas kursiem. Tikai politiku studēt alkstošā Katrīna šo valodu nav zinājusi.
"Es neizvēlējos universitāti tāpēc, ka tā atradās Francijā, kas nozīmē arī to, ka es vispār nerunāju franciski. Sākumā šķita, ka tā nebūs liela problēma, jo 50% studentu ir no ārvalstīm, tā ir ļoti starptautiska universitāte, un studijas, protams, notiek angliski," viņa stāstīja. Taču universitātes noteikumi paģēr, ka Katrīnai paralēli studijām tomēr bija intensīvi jāmācās arī franču valoda.
Taču pat jau apgūstot pamatus, vietējie ik pa brīdim likuši viņai manīt, ka ir vēl kur augt.
"Man ir bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēki norādījuši uz to, ka es nerunāju ļoti labi franciski. Bijuši gadījumi, kad es eju uz beķereju nopirkt kādu bulciņu, un es visu pasaku franciski, un pārdevēja visu labi saprot, ko es saku, bet atbild man angliski," stāstīja Katrīna. "Dzirdēti arī komentāri… piemēram, kad es gāju uz trenažieru zāli un centos atcelt savu abonomentu, arī zāles priekšnieks teica, ka man nav baigi laba franču valoda, turklāt viņš to teica manai draudzenei, nevis man."
Viņa arī piebilda, ka ārpus universtitātes franču valodā bija jārunā daudz.
Lai arī 12 gadus mācījusies Rīgas Franču licejā, pirmos divus gadus Tulūzā franču valodā nav spējusi parunāt arī Katrīna.
"Es nevarēju arī atrast normālu darbu, nerunāju franciski un es nevarēju īsti saprast, ko man saka. Pagāja tieši divi gadi, līdz man notika tas klikšķis un viss. Un kopš tā mirkļa es runāju gandrīz tikai franciski," viņa stāstīja.
Pārceļoties uz Franciju, arī Annija zināja franču valodas pamatus, ko bija apguvusi apmaiņas programmas laikā. Viņa gan uzkata, ka tas neesot bijis pietiekami, lai šeit varētu studēt. Nepietiekamo valodas zināšanu dēļ viņa arī pirmo kursu izgājusi divreiz, jo pirmajā gadā vienkārši neesot neko sapratusi. Annijasprāt visiem, kuri vēlas studēt Francijā, valodas priekšzināšanas ir pats svarīgākais.
Kas jāņem vērā, uzsākot mācības Francijā?
Universitāšu Francijā ir daudz. Lielākā daļa ir valsts universitātes vai koledžas, kas saņem ievērojamu finansējumu no valdības. Tās var būt dažādāko līmeņu – arī krietni zemāka nekā Latvijā, stāstīja latviešu studentes.
Augstskolu reitingu veido tas, cik daudz studentu skolu absolvējuši un ieguvuši specialitāti, kā arī cik daudzi no viņiem pēcāk atrod darbu.
Saskaņā ar 2024. gada datiem, teju trešdaļa valsts labāko universitāšu ir Parīzē vai tās tuvumā – piemēram, slavenā Sorbonas Universitāte, kas Pasaulē labāko universitāšu topā ierindojas 63. vietā, Parīzes Zinātņu un literatūras universitāte, kā arī Parīzes Saklē Universitāte, kas ir 1.vietā pasaulē matemātikas nozarē.
Vairākas valstī augsti atzītas universitātes atrodas arī Tulūzā, piemēram, Tulūzas Kapitolija universitāte vai Pola Sabatjē Universitāte.
Tāpat pa ievērības cienīgai augstākās izglītības mācībiestādei ir arī Marseļā, Grenoblē, Strasbūrā un Monpeljē, kur esošā universitāte ierindojas otrajā vietā pasaulē ekoloģijas nozarē.
Lsm.lv aptaujātās jaunietes augstskolu izvēlējušās gan lūkojot pēc sev tīkamākajām mācību programmām, gan izpētot universitāšu topus.
Ņemot vērā abus šos rādītājus, Katrīna izvēlējās Parīzes Politikas zinātnes institūta filiāli Reimsā, taču šī augstskola ir ar maksas studiju vietām. Tiesa, to, kāda tā būs, katram studentam individuāli, atkarībā no viņa vecāku ienākumiem, stāstīja Katrīna. Trešdaļai studentu mācības esot bijušas par brīvu, kamēr citiem bijusi pilna maksa.
"Manuprāt, tā ir ļoti laba sistēma. Arī visiem studentiem automātiski pienācās finansiāls pabalsts no valsts, vienīgā problēma, ka tev jāzina franču valoda, jo visas tās mājaslapas, kur jāpiesakās, ir franču valodā. Pirmajā gadā tieši šī iemesla dēļ es to neieguvu," viņa brīdināja.
Tikmēr Katrīna no Tulūzas ļoti vēlējās studēt augstskolā ar literatūras un valodu novirzienu un savu pieteikumu bija nosūtījusi 10 dažādām skolām.
Pārsteigumu gan sagādājis tas, ka Latvijā nokārtotais valodas eksāmens tolaik nebija derīgs tālākām mācībām Francijā.
"Es jau zināju, ka man ir jānoliek eksāmeni. Diemžēl, Franču liceja franču valodas eksāmens pat neder šīm studijām. Kāpēc licejs necenšas izdarīt tā, lai mums tas eksāmens būtu tieši tas, kas ir vajadzīgs – tas man nav skaidrs. Jo starptautiskajiem eksāmeniem ir jāgatavojas citādāk," viņa teica.
Arī pārbaudes darbu metodes Francijā atšķiroties no Latvijā ierastajām, jo galvenie rakstu darbi eksāmenos ir gari referāti un teksta komentāri, brīdināja Marta.
"Francijas universitātes eksāmenus vēl tagad atceros ar šausmām – saņem tematu un četrās stundās gatavo savu desmit lappušu garo referātu. Es nekad neko tādu nebiju darījusi. Bet franču skolēniem tā ir galvenā pārbaudes darbu metode līdz vidusskolas beigšanai," viņa stāstīja.
Taču vēl jābūt topošajam studentam jābūt gatavam arī tam, ka skolotāji padarīto vērtē ļoti stingri un uzslavas audzēkņi dzird reti.
"Atzīmes liek 20 punktu skalā un tev var ielikt 12 (kas ir kā 6 Latvijā), un pateikt, ka viss bija lieliski. Tad tu strādā, strādā, nākamreiz iesniedz labāku darbu, un tev ieliek 14, un apsveic ar lielisko atzīmi. Francūži pie tā pieraduši jau no bērnības, bet mani tas vispār nemotivē un liekas pilnīgi stulbi," atzina Annija.
Franču studentu sabiedriskā dzīve ir ļoti aktīva
Neskatoties uz stingrajiem pasniedzējiem un to, ka Francijā studētgribētāju netrūkst, jauniešiem gana daudz laika un rocības paliek arī dzīves baudīšanai.
"Tulūzā studentu dzīve ir ļoti aktīva. Palīdz tas, ka ir labs laiks, un tur ir studentu pasākumi visur, bāri ir pilni ar studentiem, iepazīties var gandrīz uz katra stūra katrā ballītē, katrā restorānā," stāstīja Katrīna. Viņa arī piebilda, ka līdz 26 gadu vecumam studenti var saņemt daudz un dažādas atlaides iepērkoties un saņemot dažādus pakalpojumus.
Līdzīgs iespaids arī radies Kristiānai. Radies arī iespaids, ka francūži mācās universitātē tikai tamdēļ, ka tas ir vieglākais ceļš pēc liceja un universitātē viņi beidzot var baudīt dzīvi.
Arī Francijas apceļošana studentiem ir izdevīgāka, papildināja Katrīna no Reimsas. Francijā ir ļoti laba vilcienu sistēma un biļešu atlaides studentiem, ko viņa arī izmantojusi, dodoties uz dažādām vietām Francijā un blakus esošajās valstīs.
Līdz Parīzei no viņas universitātes bija vien nieka 40 minūšu brauciens, turklāt muzeji Eiropas studentiem līdz 25 gadiem esot par brīvu.
"Šis bija tik forši, ka es varēju, piemēram, internetā paņemt biļeti Luvras muzejam un paiet garām tām garajām rindām un tikt iekšā par brīvu. To Parīzē es noteikti iesaku izmēģināt citiem," teica Katrīna.
Šķietami tikai Francijai raksturīgus piedzīvojumus Katrīna pieredzējusi arī pašā universitātē. Tā atradās Šampaņas reģiona vēsturiskajā galvaspilsēta, kas ir arī šampanieša ražošanas galvaspilsēta. Līdz ar to universitātē bijis daudz aktivitāšu, saistībā ar šo.
"Piemēram, mums bija skolas balles, kas notika Šampanieša mājās, kas ir ļoti ekskluzīvi. Jutos tiešām kā Francijā. Skolas administrācija arī sponsorēja šampaniešu degustācijas. Mums vispār bija ļoti vēsturiska universitāte – tur bija vecās virtuves, kur notika gan šampanieša, gan vīna degustācijas, tā visa pieredze bija ļoti forša," atminējās Katrīna.
Jaunieši Francijā regulāri satiekas ne tikai kafejnīcās un restorānos, naktsklubos un ceļojot, bet arī studentu protestos, kas tur esot bieži, stāstīja latvietes.
Tieši šāda mītiņa dēļ Katrīna arī reiz nokavējusi eksāmenu.
"Divu gadu laikā kādas 5 reizes universitāte bija nobloķēta ar miskastēm un cilvēkiem, kas bija tāds liels šoks. Vienā dienā bija eksāmens, bet es nevarēju aiziet uz eksāmenu, jo universitāte bija nobloķēta ar miskastēm! Tas ir viens no veidiem, kā viņi protestē –aizbloķē ieeju universitātiē. Domāju, ka Latvijā tas nekad nevarētu notikt, jo mums nav tāda protestēšanas kultūra," viņa teica.
Francijā studenti krietni slinkāki nekā Latvijā
Pirmajās dienās Martu esot pārsteiguši milzīgie universitātes amfiteātri un studentu masas. Lekcijās esot bijuši ap 800 studentiem un reizēm pat visiem nav pieticis vietas, kur apsēsties.
"Universitātes administrācija gan zina, ka vairāk nekā puse studentu pirmajā gadā tāpat pametīs mācības. Un tā arī bija! Otrajā gadā bijām tikai divi simti," viņa teica.
"Man liekas, ka franču studenti ir tādi diezgan slinki tieši mācību ziņā," papildināja Kristiāna. "Un tāpēc tieši varbūt man bija vieglāk, jo esmu pieradusi vienmēr strādāt un darīt vairāk, lai sasniegtu mērķus.Bet, tad, kad vajag iesaistīties kaut kādos politiska rakstura notikumos un tamlīdzīgi, tad viņi [franču studenti] ir pirmie, kas to darīs, un viņiem tas ir varbūt pat svarīgāk nekā mācības un universitāte."
Franču studenti vidusskolā arī, šķiet, vairāk bija apguvuši tieši ar Franciju saistītos priekšmetus – tās vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju, taču tikpat kā neesot lasījuši ārzemju autoru darbus un salīdzinoši maz zinājuši pasaules vēsturi, novērojusi Marta.
Izlaidumu nav, toties plašas tālāku mācību un darba iespējas
Francijā reti kur svin izlaidumus – jo īpaši valsts augstskolās, stāstīja Marta. Ja maģistra darba aizstāvēšanas diena ir svinīga, tad, pabeidzot bakalaura studijas neesot bijušas jebkādas īpašas sajūtas.
"Mums internetā izlika pēdējās atzīmes. Paskatījos savā studenta profilā, vai viss labi… sazvanījāmies ar draugiem. " Alors, tu l’as eu ton année?" [Tulk.no franču valodas – Vai Tu pabeidzi?] un tas arī viss. Pēc visām tīs gadus ilgajām pūlēm likās, ka man arī pienākas svētki un puķes," smējās Marta.
Annija gan par dažādām mācību iespējām Francijā bija lielā sajūsmā.
"Arheoloģiju es studēju parastā universitātes sistēmā – ej uz lekcijām, piestrādā paralēli, dzīvo studentu dzīvi.. Tad 24 gadu vecumā es atsāku studijas,bet šoreiz kā alternance – tas nozīmē, ka tev ir līgums ar augstskolu un arī ar uzņēmumu, kurā tu strādā, un kurš apmaksā studijas, un maksā arī algu. Piecu gadu laikā mana alga svārstījās no 1300 - 1600 eiro, kas bija nedaudz vairāk par minimālo. Man bija 3 pilnas dienas lekcijas, tad pusotra nedēļa darbā, atkal 3 dienas lekcijas, 10 dienas darbā," viņa teica.
Šādu iespēju apvienot mācības ar darbu var izmantot cilvēki līdz 30 gadu vecumam. Šobrīd Annija studē interjera arhitektūru, taču šoreiz citā programmā.
"Katrs Francijas darba devējs par pilna laika darbinieku ieskaita tavā "mācību kontā" 500 eiro gadā – arī tad, ja esi alternance students. Šis mācību konts ir Francijas valdības veidota sistēma. Ar šo naudu var apmaksāt daudz ko – gan dažādus kursus, gan autovadītāja apliecību iegūt, gan apmaksāt lekcijas, valodu kursus, un tā tālāk. Caur valdības mājaslapu atradu valsts akreditētus kursus, kuri akceptē šāda veida samaksu, līdz ar ko 4000 eiro vietā es samaksāju precīzi nulli," viņa teica.
