Ar Daugavu un ūdeņiem bija saistīts jau Ilmāra tēvs, jo viņa ģimene dzīvoja Naujenes pagastā. Nu jau Ilmāra tēvs aizsaulē, bet viņa stāsti vēl palikuši Ilmāram labā atmiņā.
"Viņš stāstīja, ka savulaik, braucot uz darbu Daugavpilī no Naujenes ar motorlaivu, viņš mani arī bija krietni daudz vizinājis. Padomju laikā varēja arī tā uz darbu aizbraukt, tie ir kaut kādi padsmit kilometri," stāstīja Ilmārs.
Savukārt Ilmāra sieva Laila, kura pirms trīs gadiem aizgāja izdienas pensijā no juristes darba un pievienojās vīram palīgā ar darbiem kempingā, nāk no vietas, kur tuvumā nemaz nav ūdeņu – ne ezeru, ne upju. Peldēt viņa iemācījusies, tikai sākot dzīvot kopā ar Ilmāru.
"Es pati arī esmu no Latgales, bet tieši no Varakļāniem. No tā īpašā novada, par ko tagad šķēpi tika lauzti. Tā ir Latgale, tur tiešām cilvēki gan runā, gan dzied, gan dejo latgaliski," atceras Laila.
Ilmārs ar Lailu savulaik iepazinās pirmajā Vispasaules latviešu jauniešu saietā Daugavpilī, jo abi aktīvi darbojušies organizatoru komitejās. Kopš tā brīža abi turas kopā gan vieglos, gan grūtos laikos, tostarp, kad bijis jāizdzīvo no vecāku iedotajiem kartupeļiem un kāpostiem.
"Ar tām mācībām man ir gājis visādi. Stājos universitātē pēc vidusskolas beigšanas, bet izkritu eksāmenā. Tad aizgāju Padomju armijā, divus gadus esmu nodienējis. Pēc armijas vēl divas reizes stājos dažādās augstskolās, vienā pat esmu nomācījies gadu, bet tad bērni nāca, un bija citas prioritātes.
Nevaru teikt, ka mums ir gājis viegli, bet mēs esam priecīgi par to, ka ir gājis dažādi," saka Ilmārs.
Ilmārs mazāk vai vairāk veiksmīgi izmēģinājis daudz un dažādas profesijas – bijis gan tirgotājs, gan uzņēmējs, darbojies arī Zemessardzē.
"Esam nedaudz arī nodarbojušies ar nekustamajiem īpašumiem. Tad bijām Daugavpilī pirmie, kas atvēra kartinga nomu. Toreiz tas bija populāri. Bet tomēr uzņēmējdarbība vairāk saistās ar ūdeņiem," atzīst Ilmārs.
Iegādājoties īpašumu pie Daugavas, Ilmārs ar Lailu sākotnēji atvēra vienu viesu māju. Tā atrodas nedaudz tālāk no vietas, kur šobrīd ir kempinga teritorija. Sākotnēji Ilmāram bijušas arī koka laivas, tās gan bijušas ārkārtīgi smagas un prasījušas pamatīgu darbu. Gan pavasarī, gan rudenī tās ar traktoru bija jāvelk laukā no upes, lai nopiķotu.
"Mums bija vairākas laivas, vismaz trīs. Kad pēdējo ar paliem aiznesa projām, teicu, ka nekad vairs koka laivu neņemšu," atceras Ilmārs.
Paralēli visām citām nodarbēm Ilmārs ražo laivu piestātnes un pontonus, kā arī, būdams starpnieks lielajiem ražotājiem, tirgo laivas un citu ūdens inventāru. Šogad īpaši aktuāli kļuvuši ūdens velosipēdi.
Jau pirms 20 gadiem Ilmārs sāka arī iznomāt plostus, kas joprojām ir populārākais pakalpojums, un laivas. Līdz ar to saimnieki apvieno abas nozares – gan ražošanu un tirdzniecību, gan nomu un tūrismu.
Pašreizējā vietā kempingu saimnieki izveidoja pirms pieciem gadiem.
"Vietā, kur tagad atrodamies bija mežs uz lauksaimniecības zemes, un šī teritorija bija ļoti aizaugusi. Gadu mēs ļoti nopietni te ņēmāmies.
Šeit bija mežs, celmi, ko mēs rakām laukā, ievērojot vēl visus dabas parka noteikumus," stāsta Ilmārs.
Arī šobrīd Ilmāram un Lailai jāievēro virkne nosacījumu. Piemēram, Daugavas loku teritorijā ir zonas, kurās nedrīkst pļaut zāli – applūstošie biotopi. Tāpat visas kempinga mājiņas atrodas uz betona klučiem un ir bez pamatiem.
"Mēs varam vienā dienā visas [mājiņas] pacelt un aizvest prom. Tāds bija nosacījums, lai kempingu uzbūvētu. No tādām fundamentālām būvēm te ir tikai dziļurbums un attīrīšanas iekārtas, bet arī tās ir bioloģiskās." Ilmārs uzsvēra, ka plāno saimniekot šajā vietā ilgu laiku, bet saprot, ka tas jādara, respektējot dabas saudzēšanas noteikumus. Teritoriju saimnieki labiekārtojuši galvenokārt ar Eiropas projektu palīdzību.
Vasaras sezonā kempingu apmeklē ne tikai vietējie tūristi, bet arī dabas mīļotāji no Lielbritānijas, Vācijas, Holandes un Skandināvijas valstīm. Tālākie Ilmāra viesi bijuši no Ķīnas, Austrālijas, Amerikas. Ļoti aktīvi ir arī lietuviešu tūristi.
Saimnieku veiksmes stāsta atslēga slēpjas tajā, ka Lailas juristes precizitāte un punktualitāte savienojas ar Ilmāra radošumu un aktivitāti. Turklāt ik uz soļa kempingā palīdz arī abu trīs jau pieaugušie bērni.
Arī tad, ja bērnu nav uz vietas, Ilmārs ar Lailu par katru savu ideju ar viņiem sazinās, bieži prasot padomus, kā rīkoties mūsdienīgāk. Ar saviem bērniem viņi ļoti lepojas un neslēpj, ka daudzas idejas nāk tieši no jaunās paaudzes.
"Tāpēc arī mums kaut kas mazlietiņ izdodas, jo abi esam galīgi atšķirīgi, un mūsējie bērni saka, ka viņos tie gēni vispār vienkārši uzsprāgst. Jo mums ir tā, ka Ilmārs ir dikti aktīvs, bet man gribas visu precīzi, lēnām, pareizi. Bet tā mēs tālu netiktu, ja nebūtu Ilmāra ašo ideju kaut ko jaunu darīt, atkal kaut ko jaunu veidot," secina Laila.
