Brīdī, kad kuģis atrodas reidā un vēlas ienākt Rīgas ostā, pirmais cilvēks, kurš satiekas ar kapteini, ir locis – īpaša persona, kura palīdz kapteinim orientēties ostas akvatorijā, kā arī atrast vajadzīgo piestātni.
Rīgas ostā ir vairāk nekā 60 piestātņu dažāda izmēra un tipa kuģiem, un locim osta ir jāpārzina jebkuros laika apstākļos, lai droši kuģi nogādātu nepieciešamajā piestātnē.
Ir lietains un miglains rīts. Ar Marinu tiekamies nedaudz pēc plkst. 10 no rīta.
"Šodien mums bija brīdinājums par laika apstākļiem – vēja brīdinājums. Pēcāk mēs skatāmies, kāds ir ūdens līmenis ostā, jo mums ir piestātnes, kur kuģi ir iekrauti līdz maksimumam un, kad sāc manevrēt, zem kuģa ir vien pusmetrs. Ir jāmanevrē tā, lai neuzskrietu uz sēkļa. Piemēram, piestātnes ir dziļas, bet ārpus kuģa kanāla nav tik dziļš," sacīja Marina, norādot, ka darbs ar vienu kuģi var aizņemt no divām līdz pat piecām stundām.
Līdz darbam Rīgas ostā pagāja teju 20 gadi
Iemainīt jūru pret krasta dzīvi nav bijis viegli, bet, kā saka Marina, tad labāk ir mēģināt kaut ko izdarīt, nevis pēcāk nožēlot neizdarīto. Viņa pati gan saka, ka gluži krastā nestrādā, jo vairākas dienas līcī dodas sagaidīt vai pavadīt kuģus.
2003. gadā Marina sāka mācīties Latvijas Jūras akadēmijā, pēcāk gadu strādājusi komandas atlases aģentūrā, bet no 2009. gada līdz 2021. gadam 7–8 mēnešus gadā pavadīja jūrā. Viņa pati saka, ka tas ir daudz, bet darbs paticis. Nomainot darbu, ir nomainījusies arī dzīve. Tagad Marinai ir suns un kaķis, kurus viņa nevarēja turēt tad, kad atradās jūrā.
Darba sludinājumu, ka Rīgas brīvosta meklē loci, Marina ieraudzīja vienā no sociālo mediju platformām un nolēma nosūtīt savu CV.
Pēc pāris nedēļām viņa saņēma zvanu no Rīgas ostas kapteiņa, kurš viņu aicināja uz sarunu. Ja viņa nebūtu dabūjusi darbu ostā, Marina turpinātu strādāt jūrā par kuģa kapteini.
Katra maiņa ir atšķirīga un tās sarežģītību ietekmē ne tikai kuģa tehniskais stāvoklis, bet arī laika apstākļi un Rīgas ostas akvatorija straumes. Visi šie aspekti ir jāņem vērā, lai nepiedzīvotu neparedzētas situācijas.
"Iepriekšējā maiņa bija silta, saulaina un bija labi strādāt. Šodien un arī šādos laika apstākļos mēs vairāk nogurstam – kuteros ir jāturas, piemēram, tiek patērēts vairāk enerģijas. Nav arī saules. Viss skumjš un pelēks. Arī darba diena ir pelēka. Kapteiņi, ja viņi nav pieredzējuši, viņiem ir grūtāk – viņi daudz nervozē.
Kad sāku strādāt, viens no ločiem man teica, ka mēs arī esam kā psihologi. Kad aizejam uz tiltiņu, mums ir jānovērtē situācija un mums kapteiņiem ir jādod tā pārliecība, ka viss būs labi. Īpaši tādiem jauniem kapteiņiem, kuriem ir maza pieredze vai strādā sliktos laika apstākļos vai naktīs," darbu raksturo Marina.
Prasot, vai viņai nav bail pa šaurām kāpnītēm jūrā kāpt uz kuģa, Marina nosaka, ka dzīve viņu ir sagatavojusi šādiem brīžiem un ir pieredzētas daudz biedējošākas lietas. Salīdzinot ar tām – šeit nav, no kā baidīties.
Sieviete uz kuģa – tās nav nekādas šausmas
Runājot par sieviešu lomu jūrniecībā, Marina daudzus gadus ir strādājusi Lielbritānijā, kur sieviešu loma ir izteiktāka nekā, piemēram, Latvijā. Protams, arī šeit situācija mainās, bet sieviešu īpatsvars mācību laikā paliek aptuveni 20% robežās. Kā saka Marina, arī mums beidzot ir jāsaprot, ka sieviete uz kuģa nav nekādas šausmas.
Lielāko jūrā pavadīto laiku Marina pavadījusi uz Lielbritānijas uzņēmumu kuģiem, kur komandā vienmēr ir bijusi kāda sieviete.
"Es strādāju ar kapteiņiem, kuru komandā ir trīs meitenes. Divas no šīm meitenēm sākušas strādāt par ločiem. Tur ir nedaudz cits uzskats šajā jautājumā. Arī Zviedrijā un Somijā situācija ir līdzīga," runājot par sievietēm uz klāja, saka Marina.
"Kad es sāku 2003. gadā, meklēju pirmo praksi, zvanīju uz kompānijām un man teica: "Atvainojiet, mūsu kompānijas politika ir tāda, ka sievietes vispār nav uz kuģa – ne virtuvē, ne kā stjuartes. Vispār nav."
Man pagājušajā maiņā bija kuģis, kura kapteinis teica, ka viņa pieredzes laikā es esmu pirmā sieviete locis. Ir daži kapteiņi, kuri tikai pēc laika saka, ka, piemēram, jūs esat astotā sieviete locis," saka Marina, piebilstot, ka arvien vairāk pasaulē sievietes sāk ieņemt darbus, kurus pirms tam darīja pārsvarā vīrieši.
Arī Vācijā, Ķīles kanālā, kuģus vada loči. No pērnā gada tur loča pozīcijā sāk pieņemt darbā sievietes.
Katra maiņa ir kā loterija
"Kuģi ir dažādi," saka Marina. "Dažreiz var būt tādas situācijas, kad kuģis nestrādā un vajag to vilkt ar velkoņiem. Ar tiem ir jāmanevrē no vienas piestātnes uz remontdarbnīcu vai citu piestātni. Protams, tas ir daudz grūtāk nekā parastam kuģim, kam viss strādā un kapteinis visu zina – viņš visu zina, dara un locis tikai novēro. Arī darbs ar velkoņiem – šādos laika apstākļos jābūt ārā un tas nekas, ka snieg vai līst – ir jābūt ārā."
Maiņas laikā darbs ločiem tiek nodrošināts pēc rotācijas principa. Katram locim ir savi uzdevumi, kurus deleģē Krasta satiksmes vadības centrs jeb tā saucamā "Satiksme".
Paši loči saka, ka tā ir kā loterija – var gadīties viegli kuģi un var gadīties kuģi, ar kuriem strādāt ir grūti. To parasti ietekmē ne tikai kuģa tehniskais stāvoklis, bet arī kuģa apkalpe.
"Piemēram, ar skandināviem – Zviedrijas, Somijas un arī no Holandes – ir viegli, jo kuģi labi manevrē. Piemēram, ja viņi jau ir bijuši Rīgā, viņi to atceras un viņiem nevajag padomus. Viņi jau zina šeit visu, un man tikai jāseko, lai viņi nepieļautu kļūdas. Man bija viens kuģis, kur bija ekipāža no Ķīnas – viņiem bija grūti ar "Satiksmi" runāt angliski un viņiem nebija pieredzējis kapteinis. Viņam bija jāsaka katrs solis, kas viņam jādara; dažkārt ir grūti, jo ir jāskatās, jātulko un dažkārt viņi var nesaprast manu akcentu, ar kuru es runāju. Teorētiski vieglāk būtu man to izdarīt, bet tas nav atļauts, jo, ja notiks avārija, tad kapteinis ir vainīgs, jo viņš ir galvenais. Es varu tikai kaut ko ieteikt," par darba vieglo un grūto pusi saka Marina.
Starplaikos, kad kuģis vēl nav gatavs ienākt ostā vai no tās doties ārā, Marina laiku velta sev – skatās filmas vai lasa grāmatas. Ja aiz loga spīd saule, nevis sijā lietus, tad no kuģu piestātnēm uz bāzi viņa dodas ar kājām, lai izbaudītu ne tikai sauli, bet arī būtu aktivitātes.
Rīgas osta apkalpo ne tikai kravas kuģus, bet arī kruīza kuģus un NATO sabiedroto valstu militāros kuģus. Arī ar šiem kuģiem scenārijs ir līdzīgs – locis, kamēr kuģis ir ostas akvatorijā, atrodas uz komandtiltiņa un vada kuģi cauri ostai.
"Uz kruīza kuģiem procedūra ir nedaudz sarežģītāka, jo ir daudz aprīkojuma. No 2010. gada es strādāju uz prāmjiem un mums viss tas bija, bet, ja es stāstu kapteinim, ka mums bija 4 dzinēji, 3 piestūres, tad viņi atbild, ka ir viens dzinējs un bez piestūres. Kruīza kuģu kapteiņi ļoti uztraucas, jo viņiem uz klāja ir simtiem pasažieru, nevis tikai krava. Pagājušajā vasarā man bija viens liels buru kuģis – tādi ir 3–4 pasaulē. Kapteinis toreiz stāstīja, ka pirms ienākšanas ostā viņi atver buras un tad tas ir burinieks pasažieriem. Tas bija interesanti, bet, kā man stāstīja – balts kuģis, bet melns darbs," par darbu ar kruīza kuģiem saka Marina.
Runājot par NATO sabiedroto militārajiem kuģiem, Marina akcentē divas lietas. Pirmkārt, uz salīdzinoši maziem kuģiem ir ļoti lielas ekipāžas, kur katrs dara savu darbu, lai viss notiktu raiti. Un otra lieta ir dažādās tracīcijas. Piemēram, Vācijas Jūras spēku kuģa, kuru Marina pavadīja jūrā, kapteinis aiz jūras vārtiem skaļi uzlicis grupas "AC/DC" dziesmu "Highway to Hell". Uz Marinas jautājumu, kāpēc neskan, piemēram, grupa "Rammstein", kapteinis atbildējis, ka vēloties ko interesantāku.
Katrā maiņā ir jābūt gatavam uz visu
Ņemot vērā, ka Rīgas ostā ienākošie kuģi ir dažādi un dažādas ir arī to apkalpes, katrā maiņā locim ir jābūt gatavam teju uz visu. Rīgas ostā ir izstrādātas īpašas vadlīnijas, kas jādara ārkārtas situācijā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu apdraudējumu kuģiem. Marina vien nosaka – multitaskings šeit nestrādās, jo vienlaicīgi notiek ļoti daudz lietu. Ar ārkārtas situācijām, procesu koordinēšanu un uzmanīšanu Rīgas ostā nodarbojas ārkārtējās situācijas birojs un tā speciālisti.
"Problēmas ar kuģi var notikt pēkšņi, līdzīgi kā tas bija ASV pilsētā Baltimorā," runājot par ārkārtas situācijām norāda Marina [nesen tur kravas kuģis ieskrēja tilta balstā, izraisot tilta sabrukšanu].
Ir gadījumi, kad problēmas ar kuģi var novērot jau piestātnē, bet ir reizes, kad problēma notiek tad, kad kuģis jau atrodas kustībā.
"Arī mums ir bijis, ka brauc un saproti, ka nav dzinēja vai nestrādā stūre. Tādos brīžos mēs strādājam ar enkuru – tas apstādina, un tad darbojamies pēc situācijas. Ja kuģa apkalpe paši nevar salabot, mēs piesaistām velkoņus. Šādā gadījumā, ja kuģi iet rindiņā un pirmajam kaut kas notiek, viņš paliek uz enkura, tad arī pārējie kuģi ir spiesti gaidīt. Dažkārt kuģi ir veci un nav tehniskā kārtībā, un uz tiem var izcelties ugunsgrēki. Parasti tie izceļas mašīntelpā," stāsta Marina.
Negadījumi, kuros kuģi cieš ugunsgrēkos, nav bieži. Pēdējais gadījums Rīgas jūras līcī bija 2023. gada februārī, kad Baltijas jūrā naktī aizdegās kuģis ar bīstamu kravu.
