Pieņēma vardarbību kā normu
"Manā dzīvē ir bijušas divas situācijas, kas manu dzīvi ir sadalījušas "pirms un pēc". Pirmā situācija bija 2018. gadā, kad manā dzīvē beidzās ļoti vardarbīgas attiecības, jo es nonācu slimnīcā, un man izgrieza daļu nieres. Otra situācija bija 2023. gadā, kad es uzzināju savu diagnozi, ka man ir vēzis," atklāja Inese.
Runājot par piedzīvoto vardarbību, viņa sacīja: "Es absolūti piekrītu cilvēkiem, kuri saka, ka šādas attiecības ir tām sievietēm, kurām ģimenē tas ir bijis. Diemžēl mans tētis bija ļoti vardarbīgs pret manu mammu, un es kā bērns to redzēju un uztvēru kā normu, tāpēc arī tālākajā dzīvē, kad pirmajās attiecībās bija rokas pacelšana, man likās, ka tā tam vajadzētu būt, ka tā ir normāli."
Viņa ļoti baidījās palikt viena ar mazu meitu uz rokām, tāpēc pievēra acis uz partnera nodarījumiem. Inese arī atzina, ka par spīti visam tolaik viņu mīlējusi.
"Es esmu bijusi žņaugta, man ir bijušas salauztas ribas, es esmu bijusi sasista ar telefona lādētāja vadu. Lai arī es baroju tajā laikā bērnu ar krūti, man viss ir bijis zils. Es viņam vienmēr to visu piedevu, jo es biju pārliecināta, ka es esmu pati vainīga, ka esmu viņu izprovocējusi, ka neesmu gana laba," stāstīja Inese.
Visa pamatā – alkohols
Kad cilvēki Ineses stāvokli pamanīja, ļoti daudzi brīdināja, ka attiecības ir jāpārtrauc. Arī viņas mamma mudināja to darīt.
"Bet, ja tu esi finansiālā atkarībā no šī cilvēka, ja tev nav kur aiziet… Man diemžēl tajā laikā ar mammu nebija labas attiecības. Tad tu vienkārši paliec viens ar savām domām un cīnies, kā vari," atcerējās Inese.
Pašvaldības policija uz Ineses mājām tolaik braukusi ar apskaužamu un apbrīnojamu regularitāti, tādēļ viņa izjuta lielu kaunu par to, kā dzīvo.
"Visa pamatā bija alkohols. Es joprojām uzskatu, ka šis cilvēks, kurš ir man ļoti nodarījis pāri, ka viņš tad, kad ir skaidrā, ir brīnišķīgs cilvēks, brīnišķīgs tēvs. Kā viņš iedzer, sākas elle," stāstīja Inese.
Lūzuma punkts attiecībās un pirmais pagrieziena punkts Ineses dzīvē notika gadumijā uz 2018. gadu.
"Viņš atnāca mājās, bija ļoti dzēris. Cik es pēc tam no viņa vārdiem sapratu, viņš manī bija ieraudzījis monstru, kas ir jānogalina, un viņš arī mēģināja to nogalināt. Bet, paldies Dievam, kaut kādā brīdī tas atlēca vaļā un viņš saprata – vai, ko es esmu izdarījis, un pats izsauca ātro palīdzību," stāstīja Inese.
Jāiet prom pēc pirmās reizes
Šobrīd Inese partnerim sev nodarīto psiholoģiski ir piedevusi, bet sešu gadu laikā, kas ir pagājuši kopš šī notikuma, viņa nav bijusi spējīga vairs izveidot attiecības ne ar vienu vīrieti, jo viņa nespēj nevienam uzticēties.
"Man vienkārši ir bail. Es gribu pasargāt sevi un savus bērnus, it sevišķi mazāko meitu, no tā, ka tas varētu kādreiz atkārtoties," stāstīja Inese.
Inese uzsvēra, ka attiecību sākumā viss bijis labi. Viņas partneris bijis simpātisks un gudrs. Tikai pēc pāris gadiem šis tēls sāka sašķobīties.
"Nevarētu arī teikt, ka es esmu balta un pūkaina un vai dieniņ, kā visi man ir darījuši pāri. Es arī esmu diezgan neciešama, bet tas nav iemesls, lai sistu.
Manuprāt, jau pēc pirmās reizes ir jāiet prom, ko es nedarīju, jo man likās, ka, ja jau viņš saka, ka vairāk tā nedarīs, tad nedarīs. Bet turpinājās viss arvien trakāk un trakāk," stāstīja Inese.
Protams, fiziskā vardarbība šajās attiecībās nāca komplektā ar emocionālo. Inese regulāri tika pazemota gan savstarpējās sarunās, gan citu cilvēku priekšā.
"Bija tādi pacēlumi – vienu dienu viņš tevi mīl, vienu ienīst un nemīl. Tad tu mēģini kaut kā izlīferēt tam visam pa vidu. Patlaban mums ir ļoti neitrālas attiecības. Viņš mani ir uzaicinājis uz savām kāzām, uz kurām es, protams, neiešu, bet mēs visu mūžu būsim saistīti tādēļ, ka pie manis aug divas viņa meitas," stāstīja Inese.
Nākamais pagrieziena punkts – vēzis
"Nākamais, kas izmainīja visu manu dzīvi pilnībā, jo es patlaban jūtos kā cits cilvēks, bija 2023. gads. Man vasarā apsārta krūts. Es neesmu tas cilvēks, kas ies pie dakteriem, man vienmēr ir bijuši citi cilvēki prioritāte. Citu cilvēku sāpes, rūpes, tad es skriešu un darīšu. Bērni ir mana prioritāte. Bet pati sev es vienmēr esmu bijusi pēdējā vietā," stāstīja Inese.
Līdz ar to Inese ignorēja šo vasarā pamanīto simptomu, jo vienkārši nebija laika, lai veltītu vienu pēcpusdienu sev un apmeklētu ārstu. Svarīgāk bija nopelnīt naudu, lai varētu parūpēties par meitām.
"Tad es sāku pētīt, ka nav labi, ka krūts paliek arvien rozīgāka, un krūtsgals paliek tāds kā balts. Es domāju – nē, paskatīšos "Google", ko tā piedāvā, kas man ir. Pirmais, protams, izmetās krūts vēzis," stāstīja Inese.
Tikai septembra beigās Inese tomēr aizgāja pie savas ģimenes ārstes, kas, veicot pārbaudi, Inesei norādīja, ka krūtī ir sataustāms bumbulis.
"Tad man vairs smiekli nenāca. Tad bija skaidrs, ka ar visu manas ģimenes anamnēzi ir pienākusi mana kārta.
No vēža nomira mans tēvs, tēva māsa, tēva mamma, mana māsa, un tagad vēzis ir man. Mans tētis un māsa nomira 45 gados, māsa pat nesagaidot 45 gadu vecumu. Man šogad apritēja 45. Tā man likās tāda maza uzvara, ka esmu pārrāvusi tādu kā posmu, bet man ir jāizdzīvo līdz 46, ko es noteikti arī izdarīšu," apgalvoja Inese.
Jutās tik mīlēta kā vēl nekad
"Medicīna ir gājusi uz priekšu, un es tiešām ārstējos Dieva ausī – man ir brīnišķīgi ārsti," uzsvēra Inese.
Oficiālo diagnozi par ļaundabīgu audzēju Inese saņēma 2023. gada 3. oktobrī. Tad sākās ķīmijterapijas kursi. Visu šo laiku neatsverams palīgs Inesei bija viņas mamma, kas "sliktajās dienās" parūpējās par Ineses jaunāko meitu tā, ka viņa pat neredzēja, cik mammai ir slikti.
"Es esmu ļoti pateicīga tam atbalstam, ko sniedza mamma tajā laikā, jo tad tev ir tāds spēks cīnīties tālāk, ja jūti, ka tev ir liels atbalsts. Ne tikai mamma bija lielais atbalsts, arī pilnīgi sveši cilvēki man rakstīja, uzmundrināja. Es pati smejos, ka Dievs augšā noteikti zina, ka Latvijā dzīvo tāda Inese Supe, jo daudzi cilvēki man rakstīja, ka lūdz Dievu par mani. Man tas bija tik īpaši. Es nemāku izstāstīt, cik mīlēta es jutos. Es visu dzīvi nejutos tik mīlēta kā tajā mirklī, kad bija tās ķīmijas, kad viss šis process notika," stāstīja Inese.
Vienīgais, kas vienā brīdī kļuva patiešām smags, bija Ineses finansiālais stāvoklis. Viņa oficiāli skaitās pašnodarbinātā un viena pati uztur savus bērnus. Arī uzkrājumu viņai tobrīd nebija, taču ķīmijterapijas laikā viņa fiziski nespēja strādāt, lai kaut ko nopelnītu, lai gan to neatlaidīgi centās darīt.
"Tad es pamodos no vienas ķīmijterapijas un sapratu, ka man kontā ir trīs eiro, un ir jādzīvo vēl 20 dienas līdz algai," stāstīja Inese.
Tajā brīdī Inese meta kaunu pie malas un savā "Facebook" kontā publicēja nelielu ierakstu ar savu konta numuru, ja nu kāds viņu vēlas atbalstīt. Cilvēki šim aicinājumam atsaucās.
"Paldies katram, kurš kaut ko ieskaitīja. Cik interesanti bija, kad nāca tie ziedojumi pa pieciem, pa 10 eiro, bija arī lielākas summas, un cilvēki rakstīja ziedojuma mērķī savu pieredzi: "Man tikko nomira tētis, bet tu cīnies". Bija tā, ka tu skaties un raudi līdzi ar tiem cilvēkiem, jo saproti, ka neesi viens," stāstīja Inese.
Pēc piedzīvotā palīdz citiem
2024. gada 21. jūnijā Inesei tika veikta operācija, kuras laikā tika izoperētas abas krūtis un veikta krūšu rekonstrukcija. Pateicoties cilvēku atbalstam, viņa varēja pienācīgi atlabt.
"Es varēju visu vasaru pirmo reizi 27 gadu laikā, kopš es strādāju, nedomāt par to, ka man ir jāstrādā, ka man ir jāpelna nauda. Es beidzot varēju veltīt laiku sev. Es varēju veseļoties. Tas bija ļoti svarīgi. Tas man deva ļoti daudz spēka," uzsvēra Inese.
Par spīti tam, ka Inese joprojām lieto zāles, no kurām nereti pašsajūta ir ļoti slikta, šobrīd viņa ir atgriezusies darbā un dara to ar lielāku jaudu nekā jebkad agrāk.
Inesei pašai ir sajūta, ka pēc operācijas viņa ir pamodusies kā cits cilvēks. Viņa ir kļuvusi pašpārliecināta un pārliecināta par to, ka vairs nevienam neļaus darīt pāri sev vai saviem bērniem.
Tāpat Inese ir aktīvi uzsākusi strādāt pie tā, lai palīdzētu tām onkoloģijas pacientēm, kuras, līdzīgi kā viņa ķīmijterapijas laikā, ir nonākušas finansiāli grūtā situācijā. Tiks rīkots liels pasākums, kurš sauksies "Cerība uz rītdienu".
"Man cilvēki palīdzēja, un es gribu kopā ar domubiedriem palīdzēt citiem cilvēkiem, kuri ir nonākuši tādā pašā situācijā. Tas man ir ļoti svarīgi. Tas mani motivē. Man gribas izglābt viņas visas. Man gribas, lai visiem bērniem ir veselas mammas," stāstīja Inese.
