Dzīve bez atbalsta
Bērnība un pusaudžu gadi Laurai pagāja, kā viņa pati raksturoja, – kā pa kalniem.
"Ļoti lielu daļu no dzīves es pavadīju principā bez atbalsta. Man bija jāpaliek ļoti patstāvīgai ļoti agri. Gan no vienaudžu, gan ģimenes puses man nebija daudz atbalsta," atzina Laura.
Šobrīd viņa ir absolvējusi vidusskolu, iestājusies augstskolā un ir tiešām gandarīta par savu dzīvi un to, ko dara, bet pirms četriem gadiem šajā laikā jauniete bija pilnīgi citā situācijā.
"Pirms četriem gadiem biju pilnīgi citā dzīves fāzē, ja tā var teikt. Biju saistīta ar ļoti ne tādām kompānijām un ar sliktiem cilvēkiem draudzējos, arī ļoti daudz alkohola lietoju. Ir daudz kas mainījies," stāstīja Laura.
Tas bija laiks, kurā viņa nekad līdz galam nejutās apmierināta ar savu dzīvi.
"Es domāju, ka tāda tiešām apmierinātība man nevienā brīdī nav bijusi līdz šim, kad es iekšēji tiešām justos mierīga, apmierināta ar to, kas man apkārt notiek, kā es dzīvoju. Esot grūtās situācijās, ir ļoti grūti būt 100% mierā, ārēji varbūt viss ir labi, bet iekšēji tomēr ir nemiers, trauksme, nomāktība. Iznākot ārā no tā visa, protams, paliek daudz labāk, piemēram, mainot kompānijas, kurā tu tusē, vai apkārtni. Tas ļoti izmaina arī to iekšējo sajūtu," stāstīja Laura.
Pirms viņai izdevās mainīt savu apkārtējo vidi, 14 gadu vecumā Laura nonāca Gaiļezera bērnu psihiatriskajā nodaļā.
"Mani ātrā palīdzība aizveda uz slimnīcu, un tajā brīdī mani ielika slimnīcā, jo man bija lielas problēmas ar pašievainošanos ilgu laiku," atklāja Laura.
Kādu brīdi viņa dzīvoja slimnīcā. Tad sociālā darbiniece viņai izstāstīja par Latvijas Samariešu apvienību, izskaidroja visu par to, kā šī organizācija strādā un aicināja Lauru tajā pieteikties pēc palīdzības. Programmā viņa pavadīja pusotru gadu, un tā viņai ļoti palīdzēja.
Jauniešiem, kurus nomoka pašnāvnieciskas domas vai kuri jau nodarbojas ar paškaitējumu, Laura ieteica, pirmkārt, meklēt palīdzību un nebaidīties runāt par savām domām.
"Pirmais, es tomēr teiktu, ir sniegties kaut kur pēc palīdzības, pēc atbalsta. Tā var būt šī pati samariešu apvienība, bet ir arī citas programmas, kur var sniegties. Protams, arī apkārtējā vidē var būt kādi cilvēki, pie kuriem var iet lūgt padomus, ja esi grūtā dzīves situācijā. No manas pieredzes galvenais ir – nebaidies runāt, nebaidies teikt, ka nejūties labi, ka tev vajag palīdzību – nekautrējies," aicināja Laura.
Viņa atklāja, ka daļēji viņai pašai bijis kauns lūgt palīdzību, jo viņas pieredzē ap pašnāvnieciskām domām un paškaitējumu sabiedrībā eksistē greizi uzskati.
"Ap šo visu ir tāda [nostāja], ka tev vajadzētu būt pateicīgam par to, ka tev ir dzīve, vienkārši tāds – ai, nu pieaudz. Ļoti daudz ir tāda attieksme, ja pasaki to, ka tev ir šādas domas vai mokas. Esmu dzirdējusi daudz šādas lietas, runājot arī ar citiem jauniešiem, kuri ir līdzīgā situācijā.
No vecākiem bieži vien ir šī attieksme – mēs tev devām dzīvību, kā tu vari būt nepateicīgs par to? Neskatās neviens, kas notiek, kāpēc tas jaunietis tā jūtas," pauda Laura.
Viņa uzsvēra, ka jaunieši tāpat vien nejūtas nomākti un nedomā par paškaitējumu. Tam vienmēr apakšā slēpjas kāds iemesls, un kādam tas ir jāuzklausa. Jaunietim ir jābūt līdzās cilvēkiem, kuri viņā ieklausīsies un kuri būs gatavi palīdzēt. Latvijas Samariešu apvienībā tādi ir, pauda Laura.
Latvijas Samariešu apvienība
Mārtiņš Sprinģis ir Latvijas Samariešu apvienības jauniešu atbalsta programmas "Palēciens" mentors, un strādā šajā programmā jau trīs gadus. Ļoti daudz piedalās tieši āra pasākumos un izbraucienos, kuri tiek organizēti jauniešiem, lai palīdzēti apgūt dažādas praktiskas iemaņas, izkāptu no komforta zonas, iemācītos komandas darba principus.
Mārtiņš jau izsenis pievienojies skautu pulkam, tāpēc šāda tipa aktivitātes viņu ir interesējušas kopš agra vecuma.
"Tas nevienā brīdī nebija plānots, bet esmu ļoti priecīgs, ka tas tā ir izvērties. Tas gandarījums, kad tu redzi, ka tevis darītajam ir kaut kāda jēga, kad redzi taustāmu rezultātu visa beigās, tas dod spēku un vēlmi to visu darīt," stāstīja Mārtiņš.
Viņš atklāja, ka ar papildus labdarības maratonā "Dod Pieci!" saziedotajiem līdzekļiem Latvijas Samariešu apvienība spēs nodrošināt jauniešus ar apģērbu un dažādām materiālajām vajadzībām, kuras ir akūti nepieciešamas. Tāpat būs iespējams rīkot dažādas apmācības samariešu apvienības darbiniekiem un mentoriem, lai viņi spētu jauniešiem palīdzēt vēl efektīvāk.
KONTEKSTS:
Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad aicina palīdzēt riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem. Vecrīgā, Doma laukumā, izbūvētajā stikla studijā uz 158 stundām ieslēgts Latvijas Radio 5 ētera personība Toms Grēviņš, lai sešarpus diennakšu garumā tiešraidē pirmo reizi "Dod pieci!" vēsturē viens pats atskaņotu tikai par ziedojumiem izvēlētās dziesmas.
Savukārt blakus "Dod pieci!" studijai sākusies garākā labdarības skriešanas stafete. Tās laikā, iesaistot pēc iespējas vairāk skrējējus, uz skrejceliņa bez apstājas paredzēts noskriet teju 158 stundas.
Ziedojuma iespējas un mērķis
- No 1. līdz 21. decembrim – tīmekļa vietnē dod.pieci.lv iespējams apmainīt ziedojumu pret savu mīļāko dziesmu Latvijas Radio 5 ēterā ar elektronisko norēķinu starpniecību.
- No 1. līdz 21. decembrim ziedot var visās "Circle K" uzpildes stacijās, kur tiks pieņemti gan skaidras, gan bezskaidras naudas ziedojumi. Šogad, tāpat kā pērn, "Circle K" dubultos to ziedojumu apjomu, kas saņemti viņu degvielas uzpildes stacijās.
- No 15. līdz 21. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi tiks pieņemti arī labdarības maratona stikla studijā Vecrīgā, Doma laukumā.
- Līdz pat Zvaigznes dienai, 2024. gada 6. janvārim, ziedojumi tiks pieņemti labdarības organizācijas Ziedot.lv tīmekļa vietnē www.ziedot.lv, izvēloties projektu "Dod pieci!".
Visi saziedotie līdzekļi 100% apmērā caur projekta partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv nonāks pie bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas ģimenes un sabiedrības aprūpes, cietuši no vardarbības un citiem noziegumiem, saskaras ar dažādām dzīves grūtībām.
