Stiprie stāsti

Lieldienās māsas Kristīne Lindenberga un Līga Vilne tiekas ar savējiem un svin kopā būšanu

Stiprie stāsti

Iveta un Guntars Dzērves Mālpilī kopj zirgu ganāmpulku un audzē zemenes

Egils Kalva Ķeipenē audzē ābeles, upenes, avenes un vīnogas

Vīnogas gan ārā, gan siltumnīcā, ābeles – dārzā. Agronoms Egils Kalva rosās no tēva pārņemtā saimniecībā Ķeipenē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 6 mēnešiem.

Ogres novada Ķeipenes pagasta "Ķentenos" pirmos augļu kokus iestādīja 1992. gadā. Tagad tēva uzsākto darbu turpina dēls – agronoms Egils Kalva. 10 hektāros viņš audzē ābeles, upenes, avenes un vīnogas – gan uz lauka, gan siltumnīcā. Arī Egila sieva Sanita ir agronome. Abi iepazinās, studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātē, un tagad audzina divas meitas – Gunu un Māru. "Ķenteni" ir ģimenes saimniecība, un Egilam darbos palīdz gan sieva, gan citi ģimenes locekļi, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 

"Vecāki neko neuzspieda – kurš no bērniem gribēs, var nākt saimniekot. Māsas vēlējās saistīt savu dzīvi ar citām profesijām, bet man tā lauksaimniecība un dzīve laukos patīk, tā nu es labprāt turpināju vecāku iesākto. Negribu kādam citam strādāt, gribu sev, lai padarītais darbs ir paliekošs, un man gribas saimniecību vēl uzlabot un attīstīt," stāstīja Egils. 

Egila ģimene saimniecībā nu jau 30 gadus nodarbojas ar augļkopību un biškopību un audzē augļu koku un ogulāju stādus, bet saimniecības neparastais nosaukums "Ķenteni", iespējams, radies no lībiešu valodas. 

"Tas varētu būt no lībiešu valodas, iespējams, nozīmējis brīvkungi vai brīvzemnieki. Tieši pirms Pirmā pasaules kara saimniecību nopirka mani radinieki. Kad viņi jau pēc kara te atgriezās, tai bija gājusi pāri frontes līnija, te pilnīgi viss bija nopostīts – māju vairs nebija, visur bija bumbu bedres un dzeloņstieples. Kara laikā te bija būvēts dzelzceļš, vietām var redzēt, ka no dzelzceļa palikuši uzbērumi, un tas, protams, bija svarīgs mērķis abām pusēm – aizsargāt, iznīcināt," dzimtas māju vēsturi atklāja Egils. 

Pēc kara viņa radinieki tomēr nolēma "Ķentenos" palikt un tos atjaunot, no jauna uzcēla māju un kūtiņu. Arī viņi bija agronomi, turēja saimniecībā govis un plānoja uzbūvēt modernāku kūti, bet, lai gan visi materiāli būvniecībai bija jau nopirkti, sākās Otrais pasaules karš. 

Četras paaudzes zem viena jumta

"Manu vecmammu un viņas māsu, mammu un tēti, visus izsūtīja, un šeit sadalīja māju atsevišķos dzīvokļos, kur dzīvoja skolotāji no Ķeipenes un dažādi citi cilvēki. Kad 90. gados radās iespēja atgūt īpašumu, tad to atguvām un sākām strādāt," Egils skaidroja. 

Viņa tēvs pamazām sāka stādīt ābeļu stādus, taču, kamēr ābeles izauga un sāka ražot, ģimene nodarbojās gan ar lopkopību, gan strādāja mežā. 

"Iesākums, protams, bija grūts, bet tēvs te visu iekopa, sakārtoja, sastādīja dārzus. Kad jau es sāku saimniekot, man bija krietni, krietni vieglāk," atzina Egils. 

Šobrīd lielajā mājā ar 16 istabām dzīvo astoņi cilvēki – Egils ar sievu un abām meitām, viņa vecmamma un mamma ar tēti, kā arī jaunākā māsa. Zem viena jumta veiksmīgi sadzīvo četras paaudzes. 

"Galvenais ir tas, ka māja ir liela. Katrs var to savu ģimenes dzīvi diezgan labi nodalīt, tā nav problēma. Virtuve viena, bet tā arī nav problēma. Pārceļoties uz šejieni, pirmais, kas atmiņā visvairāk palika, ienākot šajās mājās, bija miers. Visās ģimenēs tā nav, kā šeit," piebilda Egila sieva Sanita. 

Saimniekiem kopā pieder 72 hektāri zemes, bet augļkopībā no tiem tiek izmantoti 10 – piecu hektāru platībā tiek audzētas upenes, trīs hektāros ābeles, hektārā avenes un arī vīnogas, kas aug gan ārā, gan divās siltumnīcās. Piecus gadus "Ķenteni" bija arī demonstrējumu saimniecība, kurā interesenti varēja uzzināt par saimnieku pieredzi augļkopībā. 

Egilam patīk izmēģināt un ieviest saimniecībā arī dažādus jaunumus, piemēram, šobrīd vienā no viņa siltumnīcām krāšņi zied plakanie persiki. Saimniekam ir arī 18 bišu saimes, bet dīķos aug karpas. Tāpat viņš, pārņemot saimniecību no tēva, par Eiropas Savienības naudu iegādājies upeņu vākšanas kombainu un startējis arī jauno lauksaimnieku projektā. 

"Par tiem līdzekļiem varēju gan traktoru un dažādas citas tehnikas nopirkt, gan siltumnīcu uzbūvēt. Tas bija labs atspēriena punkts, jo bez tā mums nebūtu ne siltumnīcas, ne arī vīnogas siltumnīcās audzētu, tikai ārā. Tas tiešām bija ļoti vērtīgi," atzina Egils. 

Agronoms Egils Kalva
Agronoms Egils Kalva

Šobrīd saimnieks izmanto iespēju piedalīties programmā "Piens un augļi skolai" un apgādā tuvējās apkārtnes skolas ar augļiem. No āboliem, kas netiek realizēti un pārdoti, tiek spiesta arī sula. 

"Sapņojam turpināt darboties ar vīnogām, kādas jaunas šķirnes iegūt un izmēģināt. Tāpat tirgojamies ar ogām, gribam popularizēt vispār vīnogu audzēšanu gan Latvijā, gan Vidzemē, lai cilvēk brauc, redz un saprot, ko te var izaudzēt. Manuprāt, vīnogu audzēšana Latvijā ir ļoti perspektīva. Varbūt ne vienmēr ārā, bet siltumnīcās noteikti var izaudzēt tādas šķirnes, ka neviena veikala oga nestāv klāt, jo tomēr svaigs, pašu audzēts un noplūkts ir daudz garšīgāks nekā tāds, kas mēnešus vai pusgadu stāvējis noliktavā," vērtēja Egils. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti