Galdniecībā visu mūžu
"Ir tas mīts, ka laukos viss ir slikti, bet īstenībā mums ir daudz zemnieku apkārt, ir dažādas ražotnes, ir savi biznesiņi. Pilsētā dzīvojot, mēs arī braucām pa šoseju un domājām – kaut kāda nekuriene, kas tajā Vānē var būt? Tā arī svešiem cilvēkiem liekas, kas tad te tāds var būt, bet mēs smejamies, jo mēbeles no Vānes ceļo pat uz Jaunzēlandi," stāstīja Aiga.
Mēbeles, kuras ceļo uz Jaunzēlandi un ne tikai, izgatavo Aigas vīrs Aigars. Abi ir bijušie rīdzinieki, kuri nolēma mainīt savu dzīvi, pārceļoties uz laukiem un uzsākot paši savu biznesu.
Galdniecība un mēbeļu izgatavošana Aigaru saista jau kopš agras bērnības. Tā bija viņa un tēta kopīgā nodarbe. Savulaik pēc skolas kopā ar tēti viņš izgatavojis pat veselu sekciju viesistabai, taču izglītību Aigars šajā jomā neieguva.
"Es esmu inženieris elektromehāniķis. Pastrādāju citās sfērās, bet tomēr uz tām mēbelēm pārgāju atpakaļ. Ja jau ir tas dzinulis un interese, tad tu vienkārši dari un redzi, kas tur notiek, tu mācies," viņš stāstīja.
Ar laiku Aigars izveidoja savu uzņēmumu. Sāka viens pats, bet vēlāk algoja pat septiņus, astoņus darbiniekus, tostarp biznesā iesaistīja arī Aigu.
"Ir grūti gan mēbeles izgatavot, gan paralēli komunicēt ar klientiem, tāpēc izdomāju, ka varētu piesaistīt Aigu šim darbam. Palēnām viņai iemācīju, kā uz datora zīmēt, projektēt," stāstīja Aigars.
Krīze atsvieda zemākajā punktā
Aiga pati pēc izglītības ir konditors, strādājusi gan restorānos "Vincents" un "Čarlstons", gan viesnīcā "Hotel Roma".
"Jā, tās kūkas man beidzās ar to brīdi, kad vīrs uztaisīja šo galdniecības firmu. Vienkārši kādam bija jāsāk strādāt ar tiem klientiem. 25 gados jau jomu mainīt ir viegli, dabūju mācīties projektēšanu. Tas man deva ļoti labu bāzi – izprast līdz pēdējam sīkumam tieši konkrēto mēbeli, jo galvenais ir pareizi un ergonomiski to uzprojektēt, lai cilvēkam ir ērti," stāstīja Aiga.
Protams, uzņēmējdarbības ceļš nav bijis līdzens un bez neveiksmēm. Viena no lielākajām un dārgākajām neveiksmēm bijis pašu atvērtais veikals Saldū. Tas tirgū noturējās vien pusotru gadu.
"Lielākā, kas skāra arī mēbeļniekus, protams, bija 2008. gada krīze. Kad tev ir ražotne, darbinieki, visiem algas jāmaksā, nodokļi un viss… Mēs dabūjām visus atlaist un palikt ar vīru divatā, nokrist zemākajā punktā un tad lēnām kārpīties ārā, jo bankai ir jāmaksā. Nu, briesmīgi. Kaut kad tēvs ar subsīdijām palīdzēja, kaut kādi zemnieki, kuriem tajā laikā naudiņa parādījās, kaut kādi pasūtījumi no viņiem bija. Tas tiešām bija pilnīgākais izdzīvošanas režīms," atminējās Aiga.
Viņa uzsvēra – lai gan sen jau pagājis, to laiku aizmirst abiem ar vīru nebūs iespējams nekad. Tas kalpo kā mācība visās viņu turpmākajās izvēlēs.
Lauki pamazām ievilka
Pirms 18 gadiem Bitmaņi nopirka māju Tukuma novada Vānes pagastā, uz kurieni doties brīvdienās, lai pastrādātu dabā, ietu pirtī un smeltos spēku dzīvei Rīgā.
"Ar laiku tā māja mūs pamazām ievilka. Tā mēs izdomājām nākt uz šejieni pavisam dzīvot. Reāli uz vietas mēs šeit dzīvojam četrus gadus. Man patīk tas plašums. Salikām mājā lielos panorāmas logus, lai redzētu, kā daba ienāk istabā," stāstīja Aiga.
Tagad Aigars atteicies no ražotnēm Rīgā un Brocēnos, bet izveidojis nelielu kokapstrādes darbnīcu mājās un gatavo eksportam mēbeles un koka paliktņus ar zīmolu "Bitman Wood". Vispopulārākā viņa ražotā mēbele ir sekreters – kombinēts grāmatu plaukts ar nolaižamu plātni rakstīšanai, kas kalpo kā darba galds, bet aizņem ļoti maz vietas.
Savukārt Aiga laukos sākumā šuva lina galdautus un salvetes, bet tagad radošajā mājā "Smilgāji" rīko meistarklases maizes un ūdenskliņģeru cepšanā.
"Galvenā doma bija, ka es negribu kaut ko ražot, kaut kādu produktu vai kaut ko audzēt un pārdot, es gribu piesaistīt cilvēkus tieši uz darbošanos. Tad šī radošā meistarklašu būšana jau var plūst un mainīties. Maizes cepšanas meistarklases es biju vadījusi jau Rīgā. Tad te atbrauca viena meiteņu kompānija uz meiteņu vakaru uzcept maizīti, un es domāju, kāpēc es to nevarētu darīt? Tā es sāku," stāstīja Aiga.
Tagad paralēli maizes cepšanai Aiga rīko visdažādāko garšu meistarklases un satikšanās. Pie viņas dodas gan pensionāri, gan darba kolektīvi, gan vecmeitu ballītes, ģimenes un skolēni. Bērnus it īpaši aizrauj ūdens kliņģeru cepšana, vecmeitu ballītēs populāri gatavot kūkas burciņās. Pie radošās mājas uzcelta arī stikla siltumnīca, kur viesus Aiga uzņem vasarā.
"Galvenais ir sākt darīt. Ja darīsi to, kas tev patīk, panākumiem vienkārši ir jābūt. Es darbu uztveru kā vaļasprieku," pauda Aiga.
