Vecāki kā policisti
Armanda bērnība tika pavadīta jautri, kopā ar mīlošiem vecākiem, brāli un māsu. Viņa mamma savus bērnus turēja cieši klāt sev un savai izpratnei par dzīvi. Armands bērnībā dziedāja "Knīpās un knauķos", tad pievērsās sportam, bet visai viņa bērnībai cauri vijās reliģiskā puse.
"Jau no pašas mazotnes mēs gājām svētdienas skoliņās un visur. Vecāki bija stingri. Neteiktu, ka nenormāli prasīgi, bet viņiem bija savi noteikumi, un brīdī, kad man bija 12–13 gadi, es sapratu, ka man mājās ir nevis mamma un tētis, bet principā divi policisti, no kuriem es slēpjos un mēģinu kaut kādā veidā izsprukt sveikā cauri," stāstīja Armands.
Šobrīd, lai arī cik skaista un mīļa nebūtu bijusi viņa bērnībā tās sākumā, viņš to saista tieši ar savu 12–13 gadu vecumu, kad piedzīvoja strauju domāšanas maiņu un pāreju uz pusaudžu vecumu.
"Man bija visi šie jautājumi, uz kuriem man vienkārši bija kā atsitiens pret sienu – tā nevar un viss. Sākās visi šie manis pateiktie "nē", kad es gribēju teikt "jā", un otrādi, – mīļā miera labad, lai mammai būtu labi, tētim labi.
Pats iekšā es sevi vienkārši ēdu. Līdz pašiem dziļumiem es sapratu to, ka es vienkārši eksistēju," stāstīja Armands.
Vecāku mīlestība Armanda pusaudžu gados sāka izpausties kā ārkārtīgi liela stingrība. Pēc treniņiem bija uzreiz jānāk mājās, ballītes ar draugiem apmeklēt nedrīkstēja. Tajā brīdī jaunietis atsvešinājās no saviem vecākiem. Vēlāk, apmēram 18–19 gadu vecumā, pie savām dzīves neveiksmēm viņš sāka vainot tieši vecākus.
"Tad vienā mirklī, kas īstenībā nemaz nebija tik sen, es sapratu, ka nekad nemeklēju sevī dziļāk to problēmu, kas tad ir noticis, kāpēc es tik asi reaģēju uz lietām, kāpēc esmu tik impulsīvs, kāpēc man gribas būt tik daudz cilvēkos. Tagad es vairs nevainoju savus vecākus, beigu beigās es nevainoju arī baznīcu, lai gan pie tā es vēl esmu apstājies, jo es gribētu domāt, ka manas attiecības ar vecākiem norāva tieši baznīca," atzina Armands.
Melnā avs
Armands uzskata, baznīcas mācības pārāk ietekmēja viņa vecākus, audzinot savus bērnus.
"Tā visa bija tik liela improvizācija, manā izpratnē, ka tas vienkārši izgāzās. Un ne vien es biju tāds jaunietis, man blakus tur bija arī citi jaunieši, kas bija mani draugi, un arī viņi ir daudz un dikti kļūdas pieļāvuši tikai šī viena iemesla dēļ, ka viņu vecāki nāca no reliģiskas puses, un viņi tur tika superietekmēti, un viņiem tajās smadzenēs tika iekalts, ka vajag tikai tā. Viss, kas bija kaut drusku citādāks, bija nepareizi," sprieda Armands.
Tā bija dzīve starp divām galējībām – vai nu tu dari tā, kā māca baznīca, un esi perfekts, vai nu tu esi nolemts nekam. Armands bija melnā avs, kuru baznīcas sabiedrība un līdz ar to arī paša vecāki nosodīja par visu, ko viņš dara. Vienā brīdī viņš saprata – pietiek. Taču līdz ar baznīcas atstāšanu pazuda arī jaunieša attiecības ar vecākiem.
Aizvainots un sāpināts, Armands nodevās izklaidēm. Viņa impulsivitāte noveda arī līdz alkoholam un narkotiskajām vielām.
"Mans protests pret baznīcu un vecākiem bija sevis iznīcināšana, un īstenībā narkotikas nebija plāns, tā nebija pati pirmā ideja.
Pirmā ideja bija vienkārši – es gribēšu tusēt tik daudz, cik gribēšu, es dzeršu tik daudz, cik gribēšu, es nākšu mājās tikos, cikos gribēšu, un man nebūs noteikumu. Bet diemžēl, tusējot vienā, otrā, trešā vietā, es ļoti ātru attapos vietā, kur cilvēki nedzer, neviens, bet – tieši tik mistiskā veidā pie manis atnāca pirmā "ecstasy" tablete," atklāja Armands.
Ļoti ātri viņš piedzīvoja arī to, ko nozīmē diena pēc narkotisko vielu lietošanas, kad ir tik slikti, ka viss, ko vēlies, ir atgriezties iepriekšējā vakara sajūtās. Narkotisko vielu lietošana līdz ar to kļuva arvien biežāka.
"Mans narkotiku ceļojums bija tikai septiņas nedēļas garš, bet tas bija zemākais punkts manā dzīvē, jo es vispār vairs neskatījos uz sevi. Man nekas neinteresēja, es pat spogulī uz sevi nepaskatījos. Vienkārši noskalojos, nomazgājos retu reizi, un sevi, kā saka, ģērbu ārā – visu, kas manī ir, īstenībā to tajā mirklī pat nesaprazdams," atminējās Armands.
Mēģinājums izbeigt dzīvi
Vienā brīdī jaunieša iepriekšējie draugi pateica, ka nevēlas ar viņu vairs pavadīt laiku. Tas, protams, radīja vēl lielāku aizvainojumu, kas jaunieti noveda vēl dziļākā bedrē pie vēl nelabvēlīgākām kompānijām.
"Septītās nedēļas beigās es biju pamodies vienā no kārtējiem dzīvokļiem. Tur es biju bijis jau sešas dienas. Es atceros, ka pamodos dīvānā, kreisajā pusē bija divi random čaļi, labajā pusē viena meitene, kurai tas dzīvoklis bija. Es pamodos un teicu – es šodien gribu nomirt. Tas nebija nekas vairāk kā vienkārši fakts," atklāja Armands.
Tajā pašā dienā, domājot, kā to izdarīt, Armands nonāca pie secinājuma, ka vieglākais variants būtu kaut ko iešņaukt.
"Tajā dienā es arī to izdarīju. Mēģināju izdarīt. Es biju izdomājis, ka nopirkšu sev veselu gramu ar amfetamīnu, un to visu iešņaukšu reizē," atklāja Armands.
Vidē, kurā viņš atradās, apkārtējiem cilvēkiem neinteresēja, ko jaunietis dara. Visu gramu amfetamīna Armands bez problēmām iešņauca, apkārtējiem cilvēkiem to redzot un apzinoties, ka tā viņš cenšas nomirt.
"Tā es arī viens pats pilnīgāko elli izcietu. Tās bija kādas četras stundas, man liekas, ka man bija miljoniem bišu galvā, man asaras tecēja, es nevarēju acis atvērt, viss sāpēja. Tā bija elle uz zemes, un man šķita, ka tas ir tas, kā tu mirsti, bet es tomēr aizmigu un pamodos," stāstīja Armands.
Sevi citu dēļ vairs nebendē
Sekas pēc amfetamīna lietošanas jaunietis izjuta vēl visu nākamo nedēļu. Tās laikā viņš saprata, ka tajā brīdī nevēlas atgriezties vairs nekad. Diemžēl atgriešanās daļēji notika – visu nākamo gadu Armands turpināja smagi lietot alkoholu.
"Tas ir tik stulbi, ja par to tā domā. Tas ir ilgs laiks – līdz kaut kam nonākt pašam savā galvā, domājot, ka no ārpuses tev kaut kas ir jāņem un jāatrod, lai atrisinātu šo situāciju. Tikai pēdējā laikā es sāku skatīties sevī iekšā un saprast to, ka tas ir tik muļķīgi – domāt, ka tu vispār kaut ko atradīsi tajā pudelē, tajā ripā. Sevi bendēt citu dēļ noteikti nevajag," atzina Armands.
Pēdējos divos gados Armands savas attiecības ar vecākiem cenšas atjaunot, jo savu tēti nebija redzējis pat vairākus gadus. Arī ar mammu viņš cenšas salabt, cenšas izprast iemeslus, kāpēc viņš viņai vairs nevar atvērties. To viņam palīdz darīt grāmatas, sarunas un rutīna ar sportu, hobijiem un draugiem. Viņš dara visu, lai kļūtu pašam sev par labāko kompāniju.
"Tagad es jūtos veselīgs, un viss ir daudz, daudz labāk. Tas ceļš iet uz augšu šobrīd," atklāja Armands.
"Dod pieci!" stāsti
KONTEKSTS:
Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad aicina palīdzēt riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem. Vecrīgā, Doma laukumā, izbūvētajā stikla studijā uz 158 stundām ieslēgts Latvijas Radio 5 ētera personība Toms Grēviņš, lai sešarpus diennakšu garumā tiešraidē pirmo reizi "Dod pieci!" vēsturē viens pats atskaņotu tikai par ziedojumiem izvēlētās dziesmas.
Savukārt blakus "Dod pieci!" studijai sākusies garākā labdarības skriešanas stafete. Tās laikā, iesaistot pēc iespējas vairāk skrējējus, uz skrejceliņa bez apstājas paredzēts noskriet 158 stundas.
Ziedojuma iespējas un mērķis
- No 1. līdz 21. decembrim – tīmekļa vietnē dod.pieci.lv iespējams apmainīt ziedojumu pret savu mīļāko dziesmu Latvijas Radio 5 ēterā ar elektronisko norēķinu starpniecību.
- No 1. līdz 21. decembrim ziedot var visās "Circle K" uzpildes stacijās, kur tiks pieņemti gan skaidras, gan bezskaidras naudas ziedojumi. Šogad, tāpat kā pērn, "Circle K" dubultos to ziedojumu apjomu, kas saņemti viņu degvielas uzpildes stacijās.
- No 15. līdz 21. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi tiks pieņemti arī labdarības maratona stikla studijā Vecrīgā, Doma laukumā.
- Līdz pat Zvaigznes dienai, 2024. gada 6. janvārim, ziedojumi tiks pieņemti labdarības organizācijas Ziedot.lv tīmekļa vietnē www.ziedot.lv, izvēloties projektu "Dod pieci!".
Visi saziedotie līdzekļi 100% apmērā caur projekta partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv nonāks pie bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas ģimenes un sabiedrības aprūpes, cietuši no vardarbības un citiem noziegumiem, saskaras ar dažādām dzīves grūtībām.
