Puķes ieliktas šūpulī
Astrīdas dzimtās mājas ir nepilna kilometra attālumā no tagadējās dzīvesvietas. Viņa izauga viena pati kopā ar vecmāmiņu.
"Tajā laikā nebija viss uzarts, nebija viss nopļauts, bet bija tiešām skaistas pļavas līdz siena laikam, kurās varēja lasīt vasaras puķes, pļavas puķes. Bija upes krasti… Ļoti skaistas vietas bija," bērnības atmiņās dalījās Astrīda.
Mīlestību pret puķēm viņai jau kopš bērnības iemācījusi vecmāmiņa, jo arī viņai bijis brīnišķīgs dārzs. "Tā ka puķes ir ieliktas man šūpulī," Astrīda secināja.
Andris savukārt nāk no Talsu novada Nariņciema jeb Pļavām. Viņa bērnības spilgtākās atmiņas ir vasaras, kas tika pavadītas pie netālu esošā ezera.
Savā dzīves laikā Andris strādājis par šoferi, elektriķi, namdari, metinātāju, atslēdznieku – visu, ko vajag, viņš prot.
Abi iepazinās ļoti jauni, kad Astrīdai bija 16 gadi, un pēc diviem gadiem jau apprecējās. Astrīda apguva floristes amatu, bet oficiāli par floristi viņa nav strādājusi nevienu dienu.
"Vispār man ļoti patīk florista darbs, ļoti patīk, bet es nevarēju strādāt, jo man ir ļoti liela alerģija pret lilijām un hiacintēm – pret to smaržām. Tāpēc strādāju par pārdevēju ļoti mīļā vietā – stādaudzētavā, kur nostrādāju apmēram 10 gadus," stāstīja Astrīda.
Izaudzināta kupla ģimene
Astrīda ar Andri, būdami no šķirtām ģimenēm, vienmēr sapņojuši par lielu un stipru ģimeni. Tas viņiem arī izdevies. Abi izaudzinājuši sešus bērnus, kas nu jau lieli, un sagaidījuši 16 mazbērnus. Astrīda atklāja, ka drīz jau gaidāms arī pirmais mazmazbērns.
Lai izaudzinātu kuplo ģimeni, Andris un Astrīda ne tikai strādājuši algotus darbus, bet arī piepelnījušies, nedēļas nogalēs tirgojot dārzeņus un stādus.
"Tad, kad bērni bija maziņi, mums bija gotiņas. Divas gotiņas, cūkas bija, teļi bija, vistas. Kā jau laukos. Kad bērni bija maziņi, paši audzējām stādus, audzējām kāpostus un braucām uz Krieviju tirgot. Tajā laikā ko nu katrs veda – cits veda tulpes, mēs vedām kāpostus. Arī ābolus vedām uz Pleskavu. Piektdienas vakarā mašīna bija piekrāmēta, brīvdienās prom, viss iztirgots, un pirmdien jau atkal bijām uz strīpas savos darbos," stāstīja Astrīda.
Tas bija laiks, kad abi strādāja gan pa dienu, gan naktīs, gan brīvdienās. "Tolaik varēja papildu darbiņus dabūt uz miega rēķina," stāstīja Andris.
Abi atzina, ka tagad vairs to noteikti nespētu pavilkt, bet jaunībā abiem bija spēks un vēlme, lai bērni izaugtu nodrošināti. 90. gadu sākumā Ruļļu ģimene nopirka tagadējo māju Saulkrastu novada Sējas pagastā.
"No sākuma mums iedeva kā dzīvokli pusi mājas, bet tad, kad sākās juku laiki, mēs atpirkām visu. Otrā mājas galā dzīvoja ukraiņu tautības iedzīvotāji, viņi jau bija gados un teica, ka brauks projām, un tā mēs nopirkām visu māju," stāstīja Astrīda.
Jau tolaik Astrīda pamazām sākusi iekopt dārzu un mājas apkārtni, bet abi ar Andri nopietnāk tam sāka pievērsties pirms 15 gadiem. Abi nu jau ir pensijā, un dārzs ir viņu kopīgais vaļasprieks. "Ja nebūs dārza, ko tad citu darīsi, pie televizora sēdēsi?" sprieda Andris.
Dārzs kā vaļasprieks
Šobrīd Ruļļu ģimenes saimniecībā zied vairāk nekā 200 šķirņu hortenzijas un 200 šķirņu peonijas, kā arī vēl nesaskaitīti skujeņi, lapu koki, graudzāles, tulpes, narcises, ziemcietes, astilbes, flokši, lilijas un daudzi citi augi. Kolekcijas dārzs izveidots, jo griboties no visa pa druskai, stāstīja Astrīda.
Lai gan dārzs ir izdevies varen skaists, ne Astrīda ne Andris par dārzkopjiem nav mācījušies, bet visu apguvuši pašmācības ceļā.
"Strādājot stādaudzētavā par pārdevēju, pircējiem kaut kas bija jāstāsta. Tas bija moments, kad es ļoti daudz lasīju par visiem augiem un ziemcietēm. Tagad tā arī turpinu lasīt internetā, un žurnāli vienmēr ir pasūtīti," stāstīja Astrīda.
Astrīdai un Andrim ļoti patīk doties apmeklēt dažādas stādaudzētavas un dārzus Latvijā un citās Eiropas valstīs. Tā var apgūt dažādas zināšanas un atrast neredzētas šķirnes. Aptuveni 80% no viņu dārzā redzamajiem stādiem nāk no Polijas, Čehijas un Holandes.
Galvenais dārza skaistums vasaras otrajā pusē, protams, ir vairāk nekā 200 šķirņu hortenzijas.
"Hortenzijas ir tāds punktiņš rudenim, jo augustā tās ļoti skaisti krāsojas. Tā krāsošanās notiek pakāpeniski. Tās saplaukst visas baltas, un ir šķirnes, kuras arī paliek baltas, bet ir šķirnes, kuras nokrāsojas līdz tumši, tumši sarkanai krāsai," skaidroja Astrīda.
Stāstot pa hortenziju audzēšanas knifiem, Astrīda atklāja, ka, lai hortenzijas kupli un krāšņi ziedētu, tās jāgriež bez žēlastības – jo vairāk tās nogriezīs, jo tās skaistāk ziedēs.
Lai dalītos savā dārza skaistumā un arī zināšanās par augu kopšanu, kas 15 gadu laikā apgūtas, Ruļļu ģimene piedalās Mājas kafejnīcu dienās un uzņem arī tūristu grupas no visas Latvijas.
"Kā bizness tas noteikti nav, jo visa tā ziedojumu naudiņa tomēr tiek ieguldīta atpakaļ dārzā, bet toties tagad dārzs turas tikai uz ziedojumiem," stāstīja Astrīda.
Runājot par nākotnes sapņiem, Astrīda un Andris atzina, ka dārzs tāpat kā Rīga – nekad nebūs gatavs. Galvenais, lai nepazūd abos joprojām mutuļojošais spēks.
Andris atklāja, ka noteikti plāno nodzīvot vismaz līdz 100 gadu vecumam, jo uz šo jubileju vecākā meita apsolījusi uzdāvināt 200 litru mucu pilnu ar konfektēm. "Līdz simtam jau vairs nav tālu," smējās Andris.
