Augi mīļāki par dzīvniekiem
Inese bērnību pavadīja Limbažu pusē, ciematā Pāle, bet vēlāk ar ģimeni pārcēlās uz tēva dzimto pusi – Šķilbēniem Latgalē. Tur viņa daudz iemācījās par lauku dzīvi un apguva dažādus darbus.
"Spilgtākās atmiņas man ir, ka man lika slaukt govi, jo man nekad govis nav īpaši patikušas. Manas rokas nebija radītas slaukšanai, un es tā uzskatu joprojām. Tad es sapratu, ka augi man ir mīļāki par dzīvniekiem. Es atceros pļavu pie meža, kur daudz savvaļā auga ķimenes. Tās ir spilgtākās atmiņas no bērnības – par ķimenēm un govīm," stāstīja Inese.
Viņas ģimenei bija sava saimniecība, māja un zeme. Laukos turēja ne tikai govis, bet arī savu aitu ganāmpulku, kas, atrodoties meža tuvumā, bija jāsargā no biežiem vilku uzbrukumiem.
Inese uzauga, gan piedaloties siena talkās, gan ravējot, gan palīdzot citos saimniecības darbos. Vēlāk viņa nolēma apgūt ar laukiem nesaistītu profesiju, pārcēlās uz Rīgu un kļuva par ergoterapeiti. Piecus gadus Inese strādāja Valsts Apdegumu centrā.
"Mans uzdevums bija izveidot ergoterapeita praksi, slimnīcā vadīt apmācības personālam, lai viņi savas muguras nenobeidz, pareizi pacientu ceļ. Kāpēc tikai pieci gadi? Jo es ātri sapratu, ka pie tāda atalgojuma nevar ne sevi pabarot, ne bērnus," atzina Inese.
Krīze aizveda atpakaļ uz laukiem
Jau tobrīd Ineses ģimenē auga trīs bērni. Viņas vīrs tolaik uzsāka savu biznesu pasta nozarē, un Inese nolēma aiziet no darba, lai palīdzētu vīram. Vēlāk arī viņa pati uzsāka savu uzņēmējdarbību medicīnas jomā un sāka tirgot datorus, kas palīdz sievietēm plānot auglības ciklu, bet dzīve ievērojami mainījās pēc 2008. gada krīzes.
"Mums Rīgā bija sava privātmāja uz kredīta, un lielā krīze lika saprast, ka mums ir kaut kas jāmaina, jo tādus kredītus pavilkt nevarēsim. Nopirkām zemi pie ezera Krāslavā un vienkārši nolēmām aizbraukt padzīvot tur. Aizbraucām uz diviem gadiem," stāstīja Inese.
Atstājot pilsētu un dzīvojot pie dabas, viņa saprata, ka labprāt strādātu ar augiem. Jau tur viņa pirmo reizi iesēja un izaudzēja ārstnieciskās kumelītes. Sāka veidot tēju maisījumus, ēteriskās eļļas un dažādus citus kosmētiskos līdzekļus, kas atbalsta tieši sieviešu reproduktīvo veselību.
Pērnā gada nogalē Ķekavas novada Plakanciemā Inese atklāja savu augu māju jeb nelielu tējas ražotni ar zīmolu "femme.eco".
"Tā kā pasaulē gan kosmētikai, gan tējai ir ļoti liela un plaša konkurence, sapratu, ka man ir vajadzīgs nišas produkts, ka es gribu īpašus produktus ražot. Tā pakāpeniski nonācām līdz šim namiņam, augu mājai, līdz bioloģiskai ārstniecības augu audzēšanai," stāstīja Inese.
Nepārtraukti mācās ko jaunu
Zemi Plakanciemā no vecmāmiņas mantoja Ineses vīrs. Viņi nojauca padomju laikā celtās ēkas un uz vecās saimniecības ēkas pamatiem pašu spēkiem uzcēla māju.
Inese tikmēr cītīgi apguva uzņēmējdarbības pamatus, projektu vadīšanu un rakstīšanu, dokumentu iesniegšanu un finanšu atskaišu rakstīšanu. Finansējumu, kopā 15 tūkstošus, savas ražotnes uzcelšanai Inese ieguva no Lauku atbalsta dienesta.
"Būt kompetentai kā vadītājai arī šajā jomā ir bijis izaicinājums. Protams, man ir atbalsta komanda, gan vīrs, gan bērni, gan ārštata grāmatvedis. Svarīgi ir arī prast pareizi, profesionāli formulēt tējas. Tas, ka tu to intuitīvi dari, ir viens, bet otrs ir nonākt līdz produktam, ko tu droši vari tirgot gala lietotājam, jo mums tomēr ir specifiskas tējas ar veselības norādēm," skaidroja Inese.
Gan Inese, gan viņas vīrs abi ir apguvuši arī bioloģiskās lauksaimniecības kursus un tagad Plakanciemā trīs hektāru platībā audzē mežrozītes, bet vēl pushektārā citus ārstniecības augus.
Tikmēr Krāslavas pusē, sev piederošajās pļavās, Inese vāc augus tējām – asinszāli, sarkano āboliņu, raspodiņus, gaiļbiksītes, meža zemenes un avenes, vīgriezes un daudzus citus. Vasarā šajā darbā iesaistās gan Ineses pieci bērni, gan viņu draugi.
Rada nišas produktus ārzemēm
Augu mājā notiek ne tikai tēju ražošana, bet arī Ineses vadītas meistarklases. Tajās viņa interesentiem ierāda, ka tējai var pievienot ne tikai dažādus augus un ogas, bet arī dārzeņus – žāvētus burkānus un bietes.
"Starp citu, biete ir brīnišķīga tējā. Tai ir sava garša, bet var pielikt ko citu, lai to notušētu. Toties kādu krāsu tā dod! Ja esam dzēruši sarkanās tējas, augļu, piemēram, pārsvarā to krāsu iedod hibisku ziedi, bet tie nav noturīgi. Biete ir noturīga, tā krāsa būs visu laiku," atklāja Inese.
Ineses gatavotajām tējām derīguma termiņš ir divi gadi. Ražotnei attīstoties, viņa plāno paplašināt produktu klāstu un tirgot tos arī ārzemēs. Inese ir pabeigusi arī dabiskās parfimērijas kursus.
"Sapnis ir tāds, ka ar savām tējām mēs iesim starptautiski, ka tas būs starptautisks uzņēmums, ka mūs iemīļos ne tikai latviešu sievietes, bet sievietes citur pasaulē. Tam ir liels pamats ticēt, jo pieprasījums pēc šādām specifiskām tējām tirgū ir. Vēl taps arī kosmētikas līnija ķermeņa kopšanai un tādiem īpašiem gadījumiem, piemēram, pēc dzemdībām un grūtniecības laikā," atklāja Inese.
Ģimenes spēks
Ineses lielākais atbalsts un spēks ikdienā ir viņas pieci bērni, no kuriem vecākais jau devies studiju gaitās Nīderlandē, bet pārējie vēl mācās tālmācībā.
"Jau 10 gadus kā esam tālmācībā tieši sava uzņēmējdarbības dzīvesveida dēļ. Nenožēloju nevienu brīdi, ka tas tā ir izdarīts, un arī bērni par to ir pateicīgi," stāstīja Inese.
Kāri veidot ko savu no Ineses un viņas vīra ir pārņēmuši arī bērni. Jau tagad vecākie dēli Edvards un Dominiks kaļ plānus par savu biznesu programmēšanas nozarē, bet pagaidām abi programmē un veido mājaslapas savu vecāku uzņēmumiem.
18 gadus vecais Dominiks atklāja, ka vecāki viņam ir piemērs, kam gribas līdzināties, un arī pārējie brāļi un māsa tieši šī iemesla dēļ ļoti aktīvi iesaistās ģimenes uzņēmumu darbā.
"Stiprie stāsti"
