Pastarītis Gabriels
Gabriels ģimenē ir jaunākais. Vēl ir vecākais brālis un māsa. Gabis, kā mamma un tētis viņu sauc, nebija baigais dumpinieks. Skaļu tusiņu vietā izvēlējās dabu. Patika nodarboties ar zirgiem, kamēr veselība ļāva, jāja. Dzīvnieku mīlestība izpaudās pat tik ļoti, ka katru mājas kaķa noķerto peli Gabriels nesa mājās, kopa un ārstēja. Jo visi taču pelnījuši dzīvot!
Gabriels saslima pirms 9. klases izlaiduma. Un tālāk mācījās nevis tehnikumā, bet devās uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Onkoloģijas nodaļu. To, ka reiboņu un sāpju patiesais iemesls ir ļaundabīgs audzējs mugurā, neatklāja uzreiz.
Gabriela mamma Ivanda Lipska stāstīja: "Vispirms sākās tie simptomi. Sejiņa sāka kņudēt. Citas problēmas. Mēs sākām pa ārstiem staigāt. Visu norakstīja uz veģetatīvo distoniju, uz augšanu. Teica, ka tas pāries. Gabis arī cietās, izturēja sāpes. Bet vasarā pēc izlaiduma mugura sāka sāpēt tik traki... Atkal ārsti domāja, ka iekaisis nervs. Atkal zāles. Kamēr vienā mīļā dienā viņš vairs nevarēja ne staigāt, ne gulēt... Un tad izdomāja uztaisīt rentgenu. Un rentgens parādīja tās šausmas."
Gabriela tētis ir kuģa mehāniķis. Apbraucis visu pasauli, līdz pat Korejai un Tasmānijai. Gabriela slimība lika pārtraukt līgumu un braukt mājās. Jo smagi bija visiem.
"Mēs ar sieviņu visu darām kopā. Jā, kopā arī esam raudājuši... mēs visu kopā. Vienam dikti grūti būtu," atzina Gabriela tētis Silvestrs Mutors, "Lai varētu būt blakus, izvadātu Gabrielu pie ārstiem, uz analīzēm, uz ķīmijterapiju, šobrīd neeju jūrā."
Gabriela mamma piebilda: "Bet Gabis ir tāds optimists. Mēs abi bijām sabrukuši, viņš: ja vajag ārstēties, ārstēšos – visas ķīmijas, operācijas, visu. Liels malacis. Mēs esam pussabrukuši. Viņš turas."
Un tad sekoja nākamais trieciens. Kad vēzis atgriezās, konsīlijs lēma par imūnterapiju ar medikamentu "Dinutuximab beta". Gabriela mamma stastīja: "Tas bija nenormāls šoks! Mums teica, ka būs dārgi. Nu, labi. Cik dārgi? Kad uzzinājām to summu..."
Raudājušas arī visas "Ziedot.lv" darbinieces
Kad audzējs atgriezās, ārstu konsīlijs nozīmējis imūnterapiju ar "Dinutuximab beta", kas slimību var apturēt. Šīs zāles ir ļoti dārgas. Valsts apmaksā 14 228 eiro, kopā pašam Gabrielam jāmaksā 482 491 eiro. Tas arī bija brīdis, kad ģimene saprata – pašu spēkiem šo summu neizdosies savākt nekad. Un viņi vēra labdarības organizācijas "Ziedot.lv" durvis. Šeit strādājošie savā ziņā ir redzējuši un dzirdējuši gandrīz visu, bet Gabriela stāsts un summa, kas nepieciešama, bija lielākā organizācijas vēsturē.
Labdarības organizācijas vadītāja Rūta Dimanta atzina, ka sākumā visas darbinieces ir vienkārši raudājušas. Par to izmisumu, kam iet cauri Gabriela ģimene, un par to, ka cerības cena ir pusmiljons. Sākot ziedojumu vākšanu, tā nevedās raiti. Tika piesaistīta televīzija. Par Gabriela ģimenes izmisumu uzzināja visa Latvija. Ziedojumu apjoms pārsteidza pat ārstus. Izrādījās, ka ārstēšanu var uzsākt gandrīz uzreiz.
"Cilvēki, ko es gadiem nebiju satikusi, nāk man klāt un apskauj. Piedāvā palīdzību. Tās emocijas pat grūti aprakstīt", stāstīja Gabriela mamma.
Tētis Silvestrs papildināja: "Labu cilvēku ir tik daudz! Atbalsts esot milzīgs. Un tas ļoti aizkustina."
Silvestrs stāstīja, ka Gabim ziedojot visi – draugi, kaimiņi, skolotāji, viņa darba kolēģi. Arī Dimanta pateicās katram ziedotājam: "Es esmu pateicīga katram, kurš ir ziedojis. Es esmu pateicīga tiem, kas ziedo katru mēnesi. Un tās ir ievērojamas summas. Un es esmu pateicīga katram, kas dalās ar šo ziņu!"
Pagaidām no pusmiljona eiro saziedots 391 000 eiro.
"Ziedot.lv" vadītāja Dimanta sacīja: "Noslēdzošajam kursam vajadzīgi ap 100 000 eiro. Tāda mēroga palīdzības lūgums ir pirmais. Tas mums bija šoks. Mēs domājām – vai to maz var savākt, jo nevienai ārstniecībai nav garantijas. Bet te jau nav jautājums. Mums nav jābūt mediķiem. Mums ir jābūt cilvēkiem, kuriem ir sirds."
Savukārt Gabriela mamma pauda: "Mums trūkst tikai pēdējam kursam. Četriem ir. Uz tā fona liekas... nē, nu, tas taču vairs nav gandrīz nekas. Izdosies! Ir jāizdodas."
"Gabriels mums ir viens!"
"Bet paralēli jāskatās, kā to finansēt no nodokļiem. Nav simtiem Gabrielu! Gabriels mums ir viens! Vai tad mēs nevaram atrast šo naudu jau no samaksātiem nodokļiem? Valsts budžetā? Ir risinājumi jāmeklē. Mūsu ir tik maz – 1,8 miljoni? Mēs katru varam saskaitīt un katram palīdzēt. Un vienam pietiek ar desmit eiro, bet kādam dzīvības cena ir pusmiljons," sacīja Dimanta. "Protams, ir jautājumi. Vai zālēm ir jābūt tik dārgām? Vai tās nebūtu jāsedz valstij? Vai farmācija neuzliek pārāk lielu uzcenojumu? Bet šie jautājumi nav jāatbild Gabriela vecākiem. Viņiem ir jārūpējas par savu bērnu. Tie ir jārisina Nacionālajam veselības dienestam, droši vien arī valdībai. Bet mēs esam sabiedrība, kas rīkojas. Un mēs negaidām, ka dos kāds cits. Ja nedod, mēs palīdzam paši".
Aiz Gabriela divi Talsi
Gabrielam pirmais ārstēšanas kurss Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ir noslēdzies. Tagad trīs nedēļu pauze.
Pēc ārstēšanas kursa Gabrielam atbraucot mājās, suns Arčijs rēja un smilkstēja reizē, jo draugs atkal atgriezies mājās. Kad Gabriels dienas vidū piemieg laukā, lapenē, blakus iekārtojas gan suns, gan kaķis. Šķiet, viņi pat elpo aizmigušā saimnieka ritmā.
Gabriela tētis Silvestrs pauda: "Tagad Gabriels būs mājās 20 dienas. Galvenais ir labi ēst un kustēties. Staigāt. Vai pasēdēt lapenē. Padauzīties ar Arčiju vai savu kaķi."
Bet vispār Gabriels grib ceļot, sacīja mamma: "Kad varēsim, aizceļosim. Gabis uz Ķīnu grib!"
Līdz šim Gabrielu atbalstījuši 18 535 cilvēki. Tas ir vairāk, nekā dzīvo Salaspilī vai tie ir divi Talsi. Aiz Gabriela stāv tik daudzi, kas viņam vēl veselību. Šogad Gabrielam jāsaņem nozīmētā imūnterapija. Jaunietis studēs nākamgad.
Gabriela mamma pauda: "Pat nedomājam par tām mācībām. Domājam par to, ka Gabis dzīvos, ka viņam būs ģimene, kas viņu mīlēs! Un viņš mīlēs!"
Ziedot iespējams "Ziedot.lv" vai zvanot uz ziedojumu tālruni 90204119 (5 eiro).
