Siltais laiks gan steidzina stādīt dārzus, gan arī doties laivu braucienos, līdz ar to arī jaunajai uzņēmējai Maļiņinai šobrīd darba netrūkst, tāpēc, lai ekonomētu laiku, viņas stādu stendā Gulbenē ir pašapkalpošanās. Gados vecākie pircēji gan par šo pirkšanas iespēju ir visai izbrīnīti.
Nelielajā pašapkalpošanās stendā redzami dažādi stādi, arī trauciņš, kur atstāt naudu, tātad – izvēlies, ko gribi un samaksā. Blakus stenda pārdevējs Guntis Jurjāns stāstīja, ka viņa novērojumi liecina, ka cilvēki ir godīgi un, paņemot kāroto stādu, norēķinās. "Pārsvarā jā, godīgi. Es domāju, ka ļoti labi, cilvēks var mājās strādāt, daudz ko izdarīt," piebilda Jurjāns.
To, ka pašapkalpošanās stends ļauj ietaupīt laiku citiem darbiem, uzsvēra arī Maļiņina: "Ieguvums ir laika ziņā, ir laiks, ko atvēlēt citām lietām, tepat stādos, vai izskriet ar laivām, vai aizbraukt vienkārši ekskursijā, ārzemēs tas nav nekāds jaunums un pati turpat pie "Betas" jau divus gadus atpakaļ biju uztaisījusi pašapkalpošanās stādu tirgu, tirgotāji vēl joprojām brīnās par tādu lietu, bet man liekas, ka cilvēki ir jāmāca dzīvot Eiropas līmenī tomēr un jāmāca, ka var arī citādāk."
Maļiņina, izrādot savu stādu siltumnīcu, stāstīja, ka šis pavasaris stādu audzētājiem nav bijis viegls: "Šis gads izaicinošs! Vēsās naktis, kas bija, lietainās dienas, tas noteikti bija izaicinājums šai siltumnīcai, bet šis tas ir saaudzis.
Viens ir laika apstākļu kaprīzes, bet nākas jau arī izsekot līdzi, kāds ir pircēju pieprasījums un kā šīs vēlmes mainās.
"Katru gadu ir mode, pagājušajā gadā bija modē melnie tomāti, šogad modē zaļie tomāti, tā kā tu nekad nezini, kas cilvēkam iekritīs acīs un dvēselītē, tāpat arī ar tomātu garšām, vienā gadā bija ļoti pieprasīti ananasu tomāti, vienā aveņu tomāti un tad nu ej un izdomā, kas cilvēkiem interesēs," sacīja Maļiņina, norādot, ka produkciju izvēlas pēc tā, kas garšo pašai.
Maļiņinas siltumnīcā aug ne tikai tomātu stādi, arvien tiek meklēts un izmēģināts arī kāds jaunums.
"Konkurence, kā es smejos, ir viena laba lieta, jo tā ir tā lieta, kas tevi dzen attīstīties, domāt par kaut ko jaunu, tā arī nonācu, ka ir jāaudzē arbūzu stādi, melotrijas un šogad jaunums būs "Pepino" – tas ir meloņgurķis. (..) Sākumā paskatās skeptiski, bet man ir viens pircējs, kas tā vien gaida manus jaunumus, izmēģina un pēc tam nākamajā gadā daudziem vajag," sacīja Maļiņina.
Kas jaunam cilvēkam ir licis pievērsties stādu audzēšanai un saimniekošanai laukos?
Maļiņina sacīja: "Ir tā, ka, cik es sevi atceros, esam dzīvojuši laukos vai vismaz braukuši uz laukiem, kad dzīvojām pilsētā. Atnākt atpakaļ saimniekot uz šejieni tieši bija kovida laika lēmums, jo kovids ierādīja visiem savas īstās vietas, kur katram ir jābūt un kur katrs jūtas vislabāk, un mēs ar ģimeni nolēmām, ka dzīvosim laukos un cīnīsimies paši par to, kas mēs esam un kas mēs gribam būt. Šeit ir vieta, kur katram attīstīt savu sapnīti, mans un mammas lolojums ir stādi, ar laivām darbojos es pati vairāk un tad ko nu kurais izdomā darīt."
Maļiņinas aizraušanās ir laivošana un tagad laivu noma ir viena no viņas darbības jomām, viņa realizējusi arī projektu par ūdens tūrisma pakalpojumu dažādošanu Litenē.
"Cik es sevi atceros, es esmu sēdējusi laivā, jo vecāki mūs ar lielo brāli sēdināja pavisam mazus knapučus laivās un braucām pa šo pašu mīļo Pededzīti, un laivu noma izveidojās 2009. gadā, krīzes laikā, kad vecāki nosēdināja mūs – bērnus – ģimenes sanāksmei: brauksim uz ārzemēm vai paliksim tepat un darīsim kaut ko paši. Un es ar visām četrām biju par to, ka ir jāpaliek šeit pat uz vietas un jādara kaut kas šeit uz vietas, jo aizbraukt, tas ir vienkārši, bet dzīvot tur, tas nemaz nav vienkārši. Strādāt šeit, vietā, kur ir mana sirds iekšā, tad tu ej ar pavisam citu jaudu darbos."
Maļiņina ar savu darbošanos apliecinājusi, ka arī jaunam cilvēkam laukos ir, ko darīt, un var atrast sev interesējošu nodarbošanos.
"Ir ļoti daudz diskusiju, ka jaunam cilvēkam ir vieglāk pilsētās, es saku, ka jaunam cilvēkam ir pašam jācīnās par savām iespējām un, tā teikt, par savu vietu zem saules, līdz ar to, ja tev pilsētā ir konkurence 200 cilvēki uz vienu vietu, tad laukos jaunu cilvēku nav daudz. Es vienmēr atrodu lietas, kas mani interesē un to es arī pamēģinu, šajā ziemā es sāku, piemēram, 3D printeri un 3D tehnoloģijas izpētīt," stāstīja sieviete.
Bet ziemā, kad brīvāks laiks, Maļiņinai ir vēl kāda nodarbe – kā viņa pati saka, top laimes pakavi.
"Pakavu stāsts ir tāds, ka dzimtas mantojums – vecais tēvs bija kalējs un atstājis pilnu šķūni laimes un, ko ar to laimi darīt, noskatījāmies internetā idejas, kā ārzemēs apdarina ar pērlītēm, gan visādām interesantām lietiņām, izdomāju pamēģināt un iepatikās gan kā izskatās, gan pati darbošanās, un izrādās, ka arī cilvēkiem patīk šī ideja. Un laimes pakavs kā laimes simbols ir zināms visiem, un tad tā ideja bija, ka ar laimi ir jādalās, jo ar laimi daloties, tās mazāk nepaliek," pauda Maļiņina.
Sievietei ir arī doma par mājražošanu un, kā viņa pati atzina, – ideju ir vēl daudz, atliek tikai realizēt.
