Satikās jau vidusskolā
"Es, šķiet, visu laiku esmu zinājusi, ka palikšu laukos. Arī studējot Rīgā, katru nedēļas nogali braucu 200 kilometrus uz mājām. It sevišķi ziemā, kad, manuprāt, Rīgā balta sniega nav un visas ietves ir smiltīs. Es sapratu, lai cik liela vai maza, bet pilsēta nav mana," stāstīja Marta.
Protams, atpakaļ uz mājām studiju gados Martu sauca arī skolas laika mīlestība – Ervīns. Abi satikās, mācoties Rudzātu vidusskolā.
Ervīns uzaudzis Preiļu novada Sīļukalnā, bet Marta netālu esošajos Rudzātos.
"Dzīvoju dzīvoklī, trešajā stāvā. Piemājas dārziņš arī bija un gotiņas – divas vai trīs. Es esmu vienīgais bērns, uzaugusi divatā ar mammu. Mēs vienmēr esam divatā dzīvojušas, un tāpēc arī varbūt man ir tik liela tā patstāvība, jo visu mēs esam darījušas divatā, visu varējušas, visu pratušas," stāsta Marta.
Ervīns savukārt uzaudzis kuplā ģimenē ar trīs māsām, turklāt bērnībā kaimiņos dzīvoja vēl arī divi brālēni un māsīca.
"Tad mēs ar brālēniem dzīvojāmies, puiši pret meitenēm bijām. Dauzījāmies, naglas dzinām visur, kur var. Esmu uzaudzis laukos, mums viena vai divas govis arī bija, bet pārsvarā vienmēr esam audzējuši graudus, lopus es neatceros," saka Ervīns.
Pamazām paplašina saimniecību
Tagad Ervīns ar Martu kopā jau izveidojuši savu ģimeni un strādā savā saimniecībā. Ervīns Malnavas koledžā izmācījies par uzņēmējdarbības speciālistu lauksaimniecībā, bet Marta ir optometriste.
Viņa joprojām trīs dienas nedēļā turpina strādāt arī savā profesijā Preiļu slimnīcā, bet kopš četru bērnu piedzimšanas aizvien vairāk iesaistās darbos lauku saimniecībā. Arī Marta jau vēlāk neklātienē pabeigusi Malnavas koledžu.
"Kad sapratu, ka mana dzīve būs laukos, lai būtu kaut kāda attīstība, jāraksta projekti, bet, lai to izdarītu, ir vajadzīga lauksaimnieka izglītība. Tāpēc neklātienē pabeidzu Malnavas koledžu – uzņēmējdarbību lauksaimniecībā. To pašu, ko vīrs," stāsta Marta.
Kamēr Martas pārziņā ir projektu rakstīšana, dārzeņu un krūmmelleņu lauki, tikmēr Ervīns ar tēvu 100 hektāru platībā audzē graudus – miežus, kviešus, auzas – un zirņus, kartupeļus.
"Tēvs visu laiku tā ir saimniekojis, mēs dzīvojām lauku mājā, vecākiem bija kādi 30 hektāri. Visu laiku ir bijuši graudaugi un kartupeļi. Tad arī mēs nolēmām pamazām nopirkt no kaimiņiem zemi. Mums ar sievu ir jau 50 hektāri apstrādājami un apmēram 20 vēl nomā," uzskaita Ervīns.
Kopā ar tēvu Ervīns apsaimniekojamo platību cer vēl palielināt – abiem ap 200 hektāriem būtu labi, viņš sprieda. Ar projektu palīdzību jau iegādāti traktori, kombaini, arkli, sējmašīnas.
Bijušo bērnudārzu pārvērš ražotnē
Saimniecībā nopelnīto naudu jaunā ģimene līdz šim galvenokārt investējusi īpašumos – apsaimniekojamā zemē un arī Sīļukalna bijušajā bērnudārzā, ko izdevās iegādāties caur izsoli.
"Mēs vienmēr esam investējuši īpašumos. Kā mēs smejamies, nav garantijas, ka mēs sagaidīsim kaut kādu pensiju, tāpēc par naudu, kas mums ir, pērkam zemi.
Nopirkām arī bijušā bērnudārza īpašumu, mūsuprāt, par smieklīgi mazu naudu tādai ēkai – 12 ar pusi tūkstošiem," stāsta Marta. "Mēs šo ēku nopirkām jau ar visiem apkures granulu katliem, ar radiatoriem, ar nomainītiem logiem un visu, tāpēc jau vīram tā cena likās smieklīgi maza."
Kopš bērnudārza laikiem uz ēkas sienām saglabājušies zīmējumi, ko Marta ar Ervīnu plāno saglabāt. Vienā no bērnudārza spārniem viņi cer nākotnē telpas izremontēt un piedāvāt īrei, bet otrā spārnā jaunā ģimene attīsta savu ražotni.
"Te mums ir pārstrādes telpas ar noliktavām un nelielu virtuvīti. Šopavasar šeit visu sakārtojām arī ar PVD [Pārtikas un veterināro dienestu], lai viss ir, kā vajag, drusku pamainījām arī ūdens pieslēgumu, savilkām jaunas caurules," stāsta Marta.
Pārstrādes telpās atrodas gan saldēšanas, gan sublimēšanas iekārtas. Sublimēt jeb saldēt ogas, dārzeņus un augļus Marta nolēmusi tāpēc, ka apkārtnē neviens ar to nenodarbojas.
"Pavasarī mēs esam nodibinājuši arī SIA tieši šai pārstrādei. Savas zemenes sublimējam, šobrīd ļoti intensīvi arī mazos 'Cherry' tomātiņus un jau rudens avenes. Pirmās iekārtas nopirkām par saviem līdzekļiem, bet pēc šī gada sapratīsim, vai tā lieta aizies vai neaizies. Ja aizies, domāsim tālāk par projektiem," skaidro Marta.
Bērnudārza telpas ir plašas un piemērotas dažādiem darbiem, tāpēc nākotnē Marta cer ražot un gatavot arī dažādus konservējumus, sīrupus, sulas un ievārījumus, kas šobrīd vēl ir eksperimentu un recepšu radīšanas stadijā.
Lai būtu, ko atstāt bērniem
Ervīns teic, ka Martai nepārtraukti rodas arvien jaunas un jaunas idejas, ko saimniecībā varētu darīt, ko audzēt un pārstrādāt. Nereti viņam pat nākas sievu piebremzēt.
Vienlaikus lielāko daļu Martas ideju viņi jau īsteno vai uzsākuši īstenot, un abi, kopā to darot, daudz mācās.
"Lauksaimnieka ikdiena ir tik neprognozējama! Optometrijā es zinu – ja redzes asums ir tāds un tāds, tad būs tāds variants vai tāds variants, un savādāk nevar būt, bet lauksaimniecībā pat laika prognozēm nevar uzticēties. Ir jāpielāgojas visādām situācijām, visādām krīzēm," atzīst Marta.
Abi saimnieki ikdienā darbojas kā saskaņots pulkstenis. Lai aprūpētu četrus bērnus un uzturētu saimniecību, citādi nevar.
Marta ceļas ap pieciem rītā un strādā visu rīta cēlienu, Ervīns viņu nomaina pēcpusdienā un strādā līdz vēlam vakaram.
Ģimene iegādājusies arī dzīvojamo māju Varakļānos, taču lielāko daļu ikdienas viņi tomēr pavada saimniecībā Sīļukalnā. Brīvais laiks, ja tāds ir, tiek pavadīts kopā ar bērniem, lai gan viņi ir klāt arī visos vecāku darbos saimniecībā. Visu, ko Vutnānu ģimene dara, viņi dara bērnu dēļ.
"Mēs ar vīru sapņojam un domājam… Mums ir četri bērni, ja viņiem būs tāda interese, lai vienam paliek tā graudkopība, vienam ogas un dārzeņi, vienu izskolosim par valsts prezidentu un tam ceturtajam lai paliek kaut vai tā māja Varakļānos. Lai ir tā pēctecība, lai katram bērnam ir ko atstāt," smaidot stāsta Marta.
