Bija 1954. gads, kad Marija un Argods salaulājās. Tā bija neliela ceremonija mājās. Šodien gan viss, kā pienākas. Abi ierodas glaunā auto, sagaida bērni, mazbērni un mazmazbērni. Un ir arī ceremonija. Jā vārdu gan pēc 70 gadiem laulībā vēlreiz teikt neliek, bet buča – bučai gan jābūt.
Protams, ir jautājumi par attiecību noslēpumu. Viņuprāt, tie esot ass prāts, mīlestība, cieņa un pacietība.
Argods ir 99 gadus vecs, Marijai 98 gadi. Korī iepazinušies, bet tas īstais dziedātājs bijis Argods.
"Ar dziesmu gājis no bērnības līdz pat šai dienai. Tā es meklēju, kur kāds dzied. Gāju tur pakavēt laiku," stāstīja Argods. "Tāda meitene tur sēdēja."
Tālāk jau darbs kur nu kuram, bet uz vienu Līgo svinēšanu Argods aicināja Mariju, jo tomēr tā meitene no kora bija palikusi prātā.
""Jā" es viņam vēl nepateicu. Bet mēs kāpām tur tādā kalnā, uzkāpām, parunājāmies, pasmējāmies. Viņš padziedāja kalnā, un tā kaut kā nodzīvojām," sacīja Marija.
"Pirmkārt, jāmīl. Jāsadzīvo ar otru pusīti. Nevajag neko lieku, kas nepatīk, uzreiz izlēkt. Tā diplomātiski novērst, lai tas nenotiek. Lai nerastos nepatikšanas," par attiecību noslēpumu sprieda Argods un Marija.
Pārējie – bērni, mazbērni un mazmazbērni svinībās piedalījās kā liecinieki laulībās.
"Pamatu pamatā ir cieņa. Mūsu vectēvs ir ļoti cieņpilns pret visām ģimenes sievietēm un pārējiem. Laimes formula ir ļoti cieņpilnas attiecības," uzskata mazmeita Dzelde.
Attiecībās viens otru papildinājuši, nevis labojuši. Meitas un mazmeitas stāsta, ka arī lielus kašķus bērnībā neatminas. Un tagad, bez šaubām, viņi viens bez otra – nekā! Un lūgti dot padomu attiecībām, viņi saka – ejiet kopsolī, un tad izdosies.
