Izaugt kā alkoholiķa bērnam. RSU studente ar fotokolāžām atklāj atkarīgo vecāku atvašu stāstus

Latvijas publiskajā telpā pēdējo gadu laikā ir aktīvi izvērstas diskusijas par nepieciešamību veikt alkohola aprites ierobežojumus valstī (piemēram, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas projekts "Zeme, kur dzer"). 2023. gadā Latvija ierindojas pirmajā vietā alkohola patēriņā starp OECD valstīm. Ar alkoholismu saistītās problēmas negatīvi ietekmē ne tikai pieaugušos, bet arī ģimenē augošos bērnus, viņu labsajūtu, uzvedību un attīstību.

Bakalaura darba ideja par bērnību un alkoholismu sakņojas bērnībā pieredzētajā, dzīvojot kopā ar tēvu, kurš bija atkarīgs no alkohola. Otrajā studiju gadā par personīgo pieredzi un savām un tēva attiecībām izveidoju fotostāstu "neKlātesamība". Vai drīzāk – to neesamību. Pēc stāsta publicēšanas RSU Studentu medijā "Skaļāk!", saņēmu vairākas ziņas no citiem jauniešiem, kuriem ir bijusi līdzīga pieredze. Tas raisīja interesi uzzināt, kādas ir citu jauniešu atmiņas par bērnību, kurā piedzīvots vecāku alkoholisms.

Tā 2024. gada pavasarī tapa starpdisciplinārs radošais bakalaura darbs "Alkoholisms ģimenē – jauniešu pieredzes attēlojums fotokolāžās", kura pamatā ir kvalitatīvās intervijas ar četriem 21–23 gadus veciem jauniešiem. Pētījuma dalībnieki apgalvo, ka alkohols ģimenē ir bijis klātesošs jau kopš agras bērnības un visbiežāk alkohola pastiprināta lietošana ir raksturīga tēvam. Jauniešu pieredzes stāsti tika pārvērsti fotokolāžās, izveidojot sēriju "Drošsirdīgās atbalsis" ("Courageous echoes"), kas kalpo kā vizuāla interpretācija par bērnībā piedzīvoto. Fotokolāžas papildinātas ar citātiem no jauniešu intervijām.  

Darba ideju spēcina arī jauniešu līdzdalība tā izstrādē. Bakalaura darba izstrādes laikā jaunieši tika aicināti uzzīmēt zīmējumus, kas ilustrē kādus interviju laikā minētus notikumus vai sajūtas. Šāda jauniešu iesaiste kalpo kā "balss sniegšanas" metode, ļaujot viņiem kļūt par fotokolāžu līdzautoriem. Fotokolāžu veidošanā izmantotie ģimenes arhīva materiāli, jauniešu zīmējumi, apvienojumā ar brīvpieejas resursu materiāliem, kalpo kā atmiņu rekonstrukcija.

"Viņš paliek par citu cilvēku" [1]: "duālā daba" un neparedzamība

Pētnieks Kenets Šers (Kenneth J. Sher) uzskata, ka alkohola lietošana var veicināt nekonsekventu un neparedzamu vecāku uzvedību. Tieši tā to raksturo arī intervētie jaunieši – vecāku alkohola lietošana ir impulsīvs un neparedzams ieradums. Pētījumi liecina, ka alkohola atkarībai pakļautajam vecākam bieži ir raksturīga "duāla daba" jeb uzvedības izmaiņas, esot alkohola reibumā vai skaidrā. Jaunieši norāda, ka alkohola reibumā esošo vecāku uzvedību raksturo arī "robežu pārkāpšana", kas visbiežāk izpaužas kā pārmērīga bērnu noslogošana.

Luīze (22)

Luīzes tēva personība un uzvedība alkohola reibumā izmainās. Viņš kļūst agresīvs. Savukārt, neesot reibumā, viņš ir labestīgs un sirsnīgs.

"Tad, kad tētis dzēra, visu laiku bija viens liels konflikts. Tētis ļoti slikti izturas pret mammu, kad dzer. Ne fiziski, bet emocionāli. Bet viņš tāds ir pret visiem. Ja uztaisa ēst, viņš to izbrāķē… saka, ka negrib to ēst. Katru reizi, kad viņš bija dzēris, viņš cirta durvis."

"Viņš ikdienā ir ļoti atbalstošs. Viņš ir tas, kurš labo, taisa. Viņš ir labs cilvēks, kas dod, piedomā. Bet, kad dzer, viņš kļūst ļoti ļauns, egoistisks, var teikt, ņirgājas par citiem. Ir ļoti sāpīgi to redzēt. Agrāk, kad biju mazāka, man bija vienalga, ka viņš dzer. Bet tas, ka redzu, ka viņš paliek par citu cilvēku, tas, kā viņš pārmainās, tas ir ļoti slikti. Citi jau neaizmirst, viņš pats aizmirst par to attieksmi, kādu viņš sniedzis."

"Tētis "deva virsū" gāzi": braukšana pie stūres reibumā

Elizabete atminas vasaras un Jāņu svinēšanu, kad, lietojot ļoti daudz alkohola, tētis kļuva pārgalvīgs un vēlējās braukt ar mašīnu mājās ar visu ģimeni.

Elizabete (21)

"No agrākas bērnības man atmiņā ir palikuši kadri no tā, kā mēs braucām mājās no peldēšanās ezerā. Arī tad tētis, protams, lietoja alkoholu. Par to, kā mēs nonāksim atpakaļ mājās, neviens neuztraucās. Atpakaļceļā tētis alkohola reibumā stūrēja mašīnu, kurā tajā laikā arī abas ar māsu bijām. Mēs braucām pa zemes ceļu. Tētis, var teikt, izklaidējās ar savu brāli – viņi katrs brauca savā mašīnā un sacentās, kurš ātrāks. Izrādās, ka mūsu mašīnai toreiz bija atstāts vaļā bagāžnieks, kur atradās visi peldēšanas pūšļi, daži no tiem izlidoja ārā. Tēta brālis piebrauca blakus, lai pateiktu, ka bagāžnieks ir vaļā, bet tētis dzērumā uzskatīja, ka viņš grib "skrieties" jeb sacensties, līdz ar to, tētis "deva virsū" gāzi. Mēs ar māsu sēdējām aizmugurē, nebijām piesprādzējušās. Mēs sapratām, ka bagāžnieks ir vaļā, un tad mēs abas saķērušās tos pūšļus turējām līdz mājai."

"Tu man sabojāji dzīvi ar to, ka piedzimi": piedzīvotā vardarbība

Intervijās jaunieši atklāj, ka bērnībā piedzīvojuši konfliktus ar alkohola reibumā esošajiem vecākiem. Tas saskan ar RSU Sabiedrības veselības institūta pētnieces Laumas Spriņģes promocijas darba secinājumu, ka ģimenē, kurā viens vai abi vecāki ir bijuši alkohola reibumā, vairums bērnu ir cietuši no vardarbības. Vecāki, kuri lieto alkoholu, vairumā gadījumu kļūst rupji, agresīvi, aizskaroši, izsaka verbālus pārmetumus, tomēr gandrīz nekad nekļūst fiziski vardarbīgi pret saviem bērniem. Fizisku vardarbību visbiežāk izjūt otrs vecāks, norāda Spriņģe savā pētījumā.

Sintija (22)

Sintijas mātei bija alkohola atkarība. Māte alkohola reibumā vairākkārt kļuva emocionāli vardarbīga, izsakot nepamatotus pārmetumus meitai.

"Kā viņa man ir teikusi: "Tu man sabojāji dzīvi ar to, ka piedzimi. Ja nebūtu tevis, viss būtu labāk"."  Šie pārmetumi par pagātni visbiežāk tika izteikti lielā alkohola reibumā, kas kļuva par ikdienas parādību.

"Kad man bija 19 un vēlāk, viņa bija visu laiku piedzērusies, un es neatceros, kā viņa pēdējo reizi izskatījās skaidrā. Tu nāc mājās no skolas un redzi, ka viņa jau ir piedzērusies, knapi runā un sāk "braukt augumā" visas tās pagātnes sāpes par to, ka es esmu vainīga pie tā, ka viņa ir tāda. Tas mentāli mani sabojāja."

"Izbēgt no realitātes": centieni izolēties

Psihiatrijas pētniece Nīna Savanta (Neena Sawant) norāda, ka alkoholisma apstākļos augušie bērni bieži vien izjūt kaunu par savu vecāku - alkoholiķi, atturoties no draugu aicināšanas uz mājām. Viņi vēlas noliegt notiekošo un saglabāt to kā "ģimenes noslēpumu", jo baidās no izsmiešanas, kritikas, iespējas tikt atklātam, kļūt emocionāli kailam citu priekšā. Līdzīgi, kā apgalvo pētniece, arī šo jauniešu pieredzes norāda, ka spēju atklāti runāt par mājās notiekošo pavada kauna sajūta. Jaunieši izvairījās ar vienaudžiem vai citiem runāt par mājās notiekošo, kas apgrūtināja arī iespēju lūgt palīdzību. Daži no viņiem apgalvo, ka nekad neaicināja draugus mājās šo apstākļu dēļ. Lai izvairītos no nepatīkamajām situācijām mājās, jaunieši bērnībā bija izstrādājuši dažādas stratēģijas, kā, piemēram, izolāciju un laika pavadīšanu vienatnē, pastaigājoties pa mežu vai ieslēdzoties istabā, reizēm arī vakaros pavadot ilgāku laiku skolā.

Luīze (22) 

Tēta alkohola lietošanas dēļ Luīze mājās nejutās labi, tādēļ meklēja dažādus veidus, lai izvairītos no nepieciešamības būt mājās. Viņai patika pavadīt laiku vienai, pastaigājoties pa mežu. "Kad bija suns, tad attaisnojos ar to, ka eju garā pastaigā vai braucu ar riteni. Braucu izbēgt no realitātes uz mežu. Man gribējās kaut ko ekstrēmu."

Kad tētis bija alkohola reibumā, viņa mājās centās izolēties un pavadīja laiku vienatnē savā istabā, taču vienmēr bija spiesta noklausīties, kā vecāki strīdas.

"Es agrāk domāju, ka mani vecāki naktī pārvēršas par kādiem briesmoņiem, jo dzirdēju visus tos trokšņus un strīdus no viņu istabas, tāpēc man bija bail iet uz tualeti naktī. Iztēlojos, ka viņi ir pa visu istabu kā melni gari."

"Es visu laiku raudāju. Es vienmēr izslēdzu gaismas tā, lai mamma neredz, ka es raudu."

"Mums nav naudas": ekonomiskā nestabilitāte

Nereti sabiedrībā valda priekšstats, ka alkoholisma problēmas ir tikai ekonomiski nelabvēlīgās ģimenēs. Tomēr, kā liecina pētījuma dalībnieku stāstītais, alkoholisma problēmas novērojamas gan mazturīgās, gan ļoti pārtikušās ģimenēs. Viena no jaunietēm atzinās, ka bērnībā viņas vecāku prioritāte vienmēr bija alkohols, tāpēc dažkārt piedzīvojusi reizes, kad uz skolu nebija nepieciešamo rakstāmpiederumu. Cita pētījuma dalībniece atminas, ka naudas trūkums ģimenē liedza pilnvērtīgi iesaistīties skolas aktivitātēs (ierobežota dalība ekskursijās un ikgadējā skolas tirdziņā).

Sintija (22)

Sākumskolas periodā Sintijai uz skolu reti kad bija nepieciešamie rakstāmpiederumi, jo tas bija periods, kad vecāki intensīvi sāka lietot alkoholu. Vecākiem tolaik nebija naudas, lai nopirktu skolai nepieciešamās preces. "Mums bija darba burtnīca, kurā bija jākrāso sēnes. Es viņas krāsoju rozā un zaļas, jo man vienkārši nebija citu zīmulīšu. Un tad man skolotāja pārmeta, vai tiešām sēnes ir rozā… Nē, man vienkārši nebija citā krāsā zīmuļu."

Mammas uzvedība liecināja, ka alkohols ir svarīgāks par meitas vajadzībām un vēlmēm. "Atceros, kad biju mazs bērns, es gribēju "Kinder" oliņu. Man mamma pateica, ka viņa nevar atļauties, mums nav naudas, toties es redzu, kā viņa ieliek iepirkuma grozā alu."

"Man bija jārūpējas par…":  lomu maiņas jeb "parentifikācija" 

Jaunieši atklāj, ka vecāku alkoholisma ietekmē viņi bija spiesti uzņemties pieaugušo lomu, neesot ne fiziski, ne emocionāli tam gatavi. Psiholoģijas pētniece Mišela Kellija (Michelle L. Kelley) to definē kā "parentifikāciju" (no angļu val. – parenticifation) – vecāku un bērnu lomu sajaukums, kurā bērns kļūst par "bērnu – vecāku" (no angļu val. – parental child). Šādās situācijās bērni uzņemas rūpes galvenokārt par sevi, dažkārt arī par brāļiem un māsām vai pat par vecākiem.

Elizabete (21)

Vasarās nebija neviena, kas pieskata mazos brāļus un māsu, tādēļ Elizabete bija spiesta palikt mājās un atteikties no jebkādām personīgajām vēlmēm. "Es biju tā māsa, kas palika mājās visu vasaru, nekur nebraucu, nepavadīju laiku ar draugiem, es biju mājās no rīta līdz vakaram katru dienu, kopu māju, taisīju ēst, rūpējos par mazajiem. Man bija tolaik 14 gadi, un es auklēju viengadīgu bērnu plus vēl piecgadīgu un sešgadīgu bērnu. No malas tā arī izskatījās – es kā bērns ar ratiņiem staigāju un midzinu savu mazo brāli, atvedu viņu mājās, atstāju pagalmā guļam un tikmēr gāju mazgāt drēbes, slaucīt grīdas. Un vēl man bija jārūpējas par vistām un pīlēm tajā laikā."

"Par viņa alkoholismu rūpējos es": kad jāglābj vecāka veselība

Lauras tētim ir pastiprināta tieksme periodiski aizrauties ar alkohola lietošanu, kas var ilgt nedēļām. Uz doto mirkli viņš ir iekārtojies labā darbā. Lauru māc bažas, ka alkoholisma dēļ viņš var "pazaudēt dzīvi" un darbu.

Laura (23)

"Kad sāk, tad tās ir 2–3 nedēļas. Ja es viņam nepalīdzēšu, tad to veselības problēmu dēļ, kas viņam ir tagad, viņš var vienā dienā neizdzīvot." Laura ir spiesta uzņemties atbildību par tēvu, kad viņš ir alkohola reibumā, jo viņai ir bail par viņa veselības stāvokli, un alkohola lietošana viņu padara pavisam bezpalīdzīgu. "Pēdējos trīs gadus par šo alkoholiķi vairāk rūpējos es, pat sēžu blakus un dodu zāles. Viņš pats nav spējīgs "nokāpt no korķa". Kad viņam vajag palīdzību, vai nu es vedu viņu uz klīniku, vai saucu kādu uz mājām."

Emocionāli saasinātāku situāciju padara arī tas, ka intensīvais alkohola patēriņš tēvam rada halucinācijas. Dažkārt viņš neatpazīst meitu. "Skumji ir tas, ka viņš dažreiz ir tik ļoti pārdzēries, ka neatceras, kas es esmu, kad uz viņu skatos. Viņam rādās halucinācijas. Es pat nezinu, kā to risināt. Es stāvu un iekšēji raudu."

"Tur nesavtīgi tevi gaida, vienmēr palīdz": vecvecāki kā atbalsts

Kā tuvākos cilvēkus jaunieši uzskata vecvecākus, kas sniedz atbalstu, miera un drošības sajūtu. Gandrīz visos stāstos jauniešu vecmammas bija galvenās uzticības personas.

Laura (23)

Par lielu atbalsta personu Laura uzskata savu vecomammu, pie kuras uz laukiem ar brāli vienmēr brauca, lai "aizbēgtu" no realitātes mājās. Viņa uzskatīja šo vietu par "drošības spilvenu", jo zināja, ka vienmēr tur tiek gaidīta.

"Vienīgā vieta, kur es sāku saprast to, kas ir mīlestība, bija pie vecāsmammas. Viņa vienmēr bija tā, kas uzklausa. Ja man nebūtu lauku vecmammas, es nezinu, kas es tagad būtu, par ko es izveidotos. Es esmu izaugusi, pateicoties vecmammai un arī tantēm. Lauki bija un ir mīļa vieta, kur es iemācījos svarīgākās vērtības, piemēram, cieņa vienam pret otru, palīdzība, atbalsts, mīlestība. Tur nesavtīgi tevi gaida, vienmēr palīdz."

Radošā darba vēstījums ir vērst kritisku skatījumu uz jauniešu pieredzēm un atmiņām no bērnības, kas saistās ar alkoholisma problēmu ģimenē. Lai arī fotokolāžas kalpo kā vizuāls komentārs alkoholisma problemātikas izraisītai destruktīvai ģimenes videi intervēto jauniešu privātajās pieredzēs, tās aicina kritiski reflektēt par alkoholismu ģimenē kā sociālu problēmu un kolektīvo traumu, aicinot dziļāk pārdomāt alkohola problēmas cēloņus un sekas.

Fotokolāžas veidotas, balstoties uz sociālkritiskās mākslas konceptu. Šāda māksla ir kā spēcīgs instruments, kuram piemīt potenciāls rosināt kritiskas pārdomas par sistemātiskiem faktoriem un netaisnībām sociālajā vidē, kas saistās ar alkoholismu vai citām sociālām problēmām. Sociāli nozīmīgu tēmu atspoguļojums sociālkritiskās mākslas praksēs, tajā skaitā arī izstrādātajās fotokolāžās, reprezentē plašu diskursu par šīm problēmām un to mijiedarbību ar citiem sabiedrības veselības, garīgās veselības un nevienlīdzības jautājumiem, vēsturiskiem notikumiem, kultūras normām, ekonomiskajām atšķirībām u.c. faktoriem, kas veicina problēmu turpināšanos.

Fotokoložās un stāsti apkopoti digitālajā fotogrāmatā "Drošsirdīgās atbalsis".

Vēl par tēmu:

Vēsture

Ikdienai

Veselība

Zeme, kur dzerLatvijā

Zeme, kur dzerEkonomika

Latvijā

Veselība

Atskats uz "sauso janvāri"Veselība

Veselība

Izmantotā literatūra

• Hagström, Anneli Silvén un Ulla Forinder. 2019. "If I whistled in her ear she’d wake up’: children’s narration about their experiences of growing up in alcoholic families". Journal of Family Studies. 28:1, 216-238, DOI: 10.1080/13229400.2019.1699849/

• Kelley. Michelle L., Alexis French, Kaitlin Bountress, Heather A. Keefe, Valarie Schroeder, Kate Steer, William Fals-Stewart un Leslie Gumienny, 2007. "Parentification and family responsibility in the family of origin of adult children of alcoholics". Addictive Behaviors. Volume 32. Issue 4. 675-685. ISSN 0306-4603. DOI:10.1016/j.addbeh.2006.06.010.

• OECD/European Union. 2022. "Health at a Glance: Europe 2022: State of Health in the EU Cycle". OECD Publishing, Paris, Lasīt šeit. 

• Sawant, Neena S. 2020. "Children of Alcoholics: Are They Vulnerable or Resilient?". Annals of Indian Psychiatry 4(2):p 111-114.| DOI: 10.4103/aip.aip_122_20/

• Sher, Kenneth. J. 1991. "Children of alcoholics: A critical appraisal of theory and research". Chicago: University of Chicago Press.

• Spriņģe, Lauma. 2017. "Vardarbības izraisītie veselības traucējumi bērniem un jauniešiem Latvijā". Promocijas darba kopsavilkums medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai. Specialitāte – sabiedrības veselība un epidemioloģija. Rīga: RSU.

[1] Šeit un citur citāti no intervijām.