Atbrauca, neko nezinot, uz Jāņiem
Latvijā Deivids nokļuva nejauši - pateicoties Norvēģijā sastaptajam studiju biedram, kurš uzaicināja Deividu nosvinēt Jāņus Latvijā. Pirms tam amerikānim par Latviju bija ļoti miglaina bilde – viņš par to nezināja neko. Nu jau Deivids Latvijā mīt četrus gadus. Sākotnēji viņš dzīvoja un mācījās Rēzeknē, bet tad pārcēlās uz dzīvi Rīgā.
Deivids atzīst, ka mirklī, kad viņš līdzcilvēkiem Amerikā stāsta, ka dzīvo Latvijā, viņi parasti ir apjukuši un vaicā dažādus jautājumus, piemēram, vai Latvija ir daļa no Krievijas, vai tajā vispār ir internets u.c. Šādā gadījumā Deivids stāsta: “Jā, ir labāks nekā pie mums Amerikā! ” Arī viņa vecāki, kas pirms tam uztraucās, vai Latvijā ir iespējams nosūtīt e-pastu, pagājušajā vasarā atbrauca ciemos pie dēla un nu Latviju ir iemīlējuši. Deivids stāsta, ka latvieši nereti ir izbrīnīti, kad uzzina, ka viņš dzīvo Latvijā, tad parasti rodas jautājumi – kāpēc? Uz tiem Deivids parasti atbild: “Tāpēc, ka man patīk”.
Jānis Ķimsis, zinātņu doktors bioloģijā un Deivida draugs, stāsta, ka pirmajā reizē, kad Deivids atbrauca ciemos, viņš esot bijis ļoti izbrīnīts par lietām visapkārt, kas reiz bijušas saplīsušas un tad salabotas, piemēram, par čuguna pannu ar jaunu koka kātu. Pēc tam, aizbraucot uz Ameriku, Deivids neesot varējis izturēt, ka visu, kas noskrāpēts vai saplēsts, uzreiz met ārā. Par šo pieredzi Deivids saka:
“Tagad es esmu mazliet latvietis vai latvietots.”
Deivids pārvalda vairāk nekā piecas valodas – angļu, kas ir viņa dzimtā valoda, spāņu valodu, ko viņš apguvis vidusskolā, pēc tam ieguvis bakalaura grādu norvēģu valodā, Latvijas Universitātē studējis zviedru valodu, Latvijā apguvis latviešu valodu un šobrīd mācās krievu valodu.
“Es varu diezgan brīvi, normāli runāt latviešu valodā!”
Šobrīd Deivids strādā par angļu valodas pasniedzēju valodu centrā. Viņš pasniedz angļu valodu dažādos līmeņos četrām grupām un trīs privātstudentiem. Kāds viņa skolnieks stāsta: “Ir labi apgūt izrunu no cilvēka, kam tā valoda ir dzimtā”. Deivids atzīst, ka daudz ko iemācās arī no saviem skolēniem un klientiem, piemēram, viens no tiem esot bijis pat gaisa sastrēgumu regulētājs.
Ar dzīvesbiedri kopā saved latviešu valoda
Ar dzīvesbiedri Solvitu Pošeiko Deividu saveda kopā latviešu valoda - viņš to mācījās pie Solvitas. Viņa ir filoloģijas zinātņu doktore. Solvita stāsta, ka abi ar Deividu labprāt spēlē šahu, bet kopā ar draugiem vārdu spēli “Scrabble” latviešu valodā.
“Patiesībā es domāju, ka Deividam būs par grūtu latviešu vārdus salikt no burtiem, bet, nē! Viņš vienmēr kādā otrajā vietā paliek!”
Deivids stāsta, ka viņam ļoti patīk Vecrīga, viņu apbur tās ielas, kas vijas gluži kā zirnekļu tīkls, Amerikā ielas lielākoties esot izkārtotas kvadrātu veidā.
“Tā arhitektūra šeit ir daudz labāka,” atzīst Deivids.
Amerikāni apbūruši arī vēsturiskie pieminekļi Rīgas ielās, arī tie, kas saglabājušies no padomju laika. Viņaprāt, tā ir vēstures liecība un tautas atmiņa, kas jāsaglabā, lai cilvēki, tos redzot, aizdomātos par vēsturiskajiem notikumiem un pieredzi. “Var iet un pataustīt šo granītu un domāt, ka jā, tā bija te! Es pat nevaru iedomāties, kā tas varētu būt, es nevaru saprast, bet varu redzēt šo pieminekli.”
Brīvajā laikā Deivids spēlē ģitāru, kas ir speciāli pasūtīta un ko izgatavojis latviešu meistars no Latgales, izmantojot Latvijas koku. “Es ļoti mīlu šo ģitāru,” atzīst Deivids.
Deivids līdz šim ir dzīvojis trīs valstīs un dažādās pilsētās. Viņaprāt, mājas ir tur, kur atrodas viņam svarīgie cilvēki un draugi. Deivids ir cilvēks, kurš nepieķeras mantām – viņam vajagot tikai drēbes, gultasvietu, tualeti, ģitāru un sedziņu, ja ir auksti:
“Mantas ir kā ķēdes, ja gribas justies brīvi, tad nevajag tik daudz mantu.”
