“Mani sauc Sarmīte Kolāte. Emu joprojām sociāli aktīvs cilvēks, šobrīd mazāk, jo esmu kopā ar mazu bērniņu.
Mans projekts bija sagatavot vai iegādāt, vai dabūt savā īpašumā līdz Latvijas simtgadei pilnu tautas tērpu komplektu.
Mazliet šis projekts ir pavirzījies uz priekšu – šobrīd man ir brunči, krekls un ņieburs. Varbūt daži eksperti teiks, ka tas nav ņieburs, bet kaut kas cits. Par to lai etnogrāfijas eksperti diskutē. Tas, ko vēl vajadzētu, ir villaine, varbūt kādas rotiņas kā saktas. Vēl es šaubos par kurpēm, vai tās tautas tērpam pieskaņotās kurpes ir gana ērtas, vai tās ir pielietojamas citās dzīves jomās, par to es domāju.
Kādu gadu nekas nav darīts šajā jomā, jo vajadzēja mazajam dēlam nopirkt linu krekliņu, mans dēls ir Jānis. Bet es domāju, ka līdz simtgadei pie tās villaines es tikšu.”
