Mūkupurva mazdārziņu rajons parasti šajā gadalaikā ir tukša un klusa vieta, bet šodien to pieskandināja dziesmas un smiekli. Andris Vasko savā jaunajā mājā uzņēma atbalstītājus un draugus.
Kad “Panorāma” viesojās pie Andra pirms nedaudz vairāk nekā gada, viņš dzīvoja paša uzslietā un nosiltinātā dārza būdiņā. Ziemā centās to piesildīt ar krāsni un sapņoja no savas ceļubūves strādnieka algas iekrāt lietotam dzīvojamajam vagoniņam. Pēc šī sižeta daudzi atsaucīgi cilvēki un uzņēmumi ziedoja savu laiku un līdzekļus, lai šis sapnis varētu piepildīties. Turklāt – ar uzviju. Šodien Andris no vecās dārza būdiņas savāca pēdējās mantas un kopā ar četrkājaino draudzeni Elsu devās uz jauno dzīvesvietu.
No Andra vecās būdiņas uz jauno māju ir tikai pāris minūšu gājiens. Taču šī projekta īstenošana prasīja vairāk nekā gadu. Nepieciešamie 13 000 eiro tika saziedoti dažu nedēļu laikā. Tam sekoja mēnešiem ilgas saskaņošanas un sagatavošanās, piemērota zemes gabala atrašana. Arī nogādāt māju uz noskatīto vietu bija īsts izaicinājums, jo smagajai tehnikai nepieciešama sasalusi zeme. Februāra sākumā beidzot uz pāris dienām pienāca ilgi gaidītais sals, un namiņš varēja pārceļot no darbnīcas uz savu jauno atrašanās vietu. Un šodien Andris te uzņēma pirmos viesus.
Elīna, kura pirms gada sāka ziedojumu vākšanas akciju, joprojām pārsteigta par cilvēku un uzņēmumu atsaucību. Daudzas tehniskās lietas palīdzēja īstenot arī Andra kolēģi no ceļu būves uzņēmuma "Roadex".
"Šī mūsu latviešu tautasdziesma to tik ļoti spilgti raksturo - "Pilna Dieva pasaulīte sīku mazu šūpulīšu, kad to vienu kustināja, citi līdzi šūpojās". Es biju tā, kas varbūt palaida mazliet tālāk šo informāciju, bet tad pieslēdzās ļoti daudz cilvēku," pastāstīja Elīna Eidmane.
""Roadex" cilvēki par šo visu ir lietas kursā. Viņi atbalsta, un katrs kādu artavu ieliek ar padomu vai citām iespējām. Kolektīvs mums nav liels – ap 100 cilvēku, bet ikviens ir informēts un liela daļa arī piedalījās ziedošanā," piebilda Andra kolēģis Gints Cirvelis.
Andris uzsvēra, ka ir ļoti pateicīgs visiem par jauno, silto mājokli. Sanākušie jokoja, ka tagad jāmeklē saimniece, bet Andrim ir vēl cita apņēmība – viņš kopā ar logopēdu no jauna ķēries pie ābeces.
"Es burtus visus pazīstu. Es tikai nevaru salikt kopā. Man atklāja, ka tāda slimība kaut kāda ir. Visu varu pārzināt, bet salikt es nevaru," pastāstīja Andris. Viņš tic, ka ar neatlaidīgu mācīšanos nekāda slimība nebūs šķērslis.
